Atbalsta enkurs kultūras nozarei 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
10,6 miljoni eiro – tik lielu summu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība pagājušonedēļ piešķīra Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs – valsts teātros un koncertorganizācijās, Kultūras ministrijas (KM) pakļautības muzejos, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Nacionālajā arhīvā –, kā arī lai izveidotu radošo personu nodarbinātības programmu Valsts kultūrkapitāla fondā.
Pastāv vienošanās, ka kultūras atveseļošanā un turpmākā atspērienā kopumā ieguldīs 32 miljonus eiro, no kuriem vēl iecerēts 10,4 miljonus eiro novirzīt valsts pasūtījumiem dažādās jomās, bet 11 miljonus – kultūras infrastruktūrai.
Par šīm divām sadaļām KM vēl jāgatavo valdībai izvērsts pieprasījums, tikmēr no 10,6 miljoniem – vienīgās kultūrai līdz šim reāli piespriestās summas – 5,9 miljonus nolemts sadalīt starp KM kapitālsabiedrībām – septiņiem valsts teātriem, koncertorganizācijām, Latvijas Nacionālo operu un baletu, un Rīgas cirku, lai segtu darbinieku algas no 13. marta līdz 1. oktobrim. 2,6 miljonus plānots novirzīt Nacionālajai bibliotēkai, Nacionālajam arhīvam un KM padotībā esošajiem muzejiem.
Pagaidām no valsts atbalsta sieta pilnībā izbirušas pašvaldību kapitālsabiedrības – reģionālās koncertzāles, kuru situācija krīzes ietekmē ir dramatiska, tomēr sava juridiskā statusa dēļ to darbinieki nevarēja arī pieteikties dīkstāves pabalstiem.
Šī paša iemesla dēļ valsts atbalsts šobrīd iet secen arī vienīgajam profesionālajam teātrim Kurzemē – Liepājas teātrim.
Savukārt 1,9 miljoni eiro no minētajiem valdības piešķirtajiem 10,6 miljoniem paredzēti Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) jaunajai “Radošo personu nodarbinātības programmai”, ko paredzēts īstenot no 1. jūlija līdz 30. septembrim.
Paralēli paliek spēkā arī esošā VKKF radošo personu sociālā atbalsta programma, kurā iespējams pieteikties dīkstāves atbalstam.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis nesen intervijā “Latvijas Avīzei” atzina, ka par papildu finansējumu šai pozīcijai esot diskusijas ar Finanšu ministriju, tomēr skaidrs, ka, krīzei turpinoties un padziļinoties, pieprasījums pēc tās pieaugs.
“Lauvastiesa paredzēta tam, ko ekonomisti sauc par subsidētām darba vietām. Mūsu mērķis nav pabalstīt kādu, lai viņš kā radoša persona krīzes laikā izdzīvotu un savilktu galus kopā. Vēlamies sniegt viņam iespēju nodrošināt savu materiālo dzīvi šīs krīzes laikā tādā apmērā, lai viņš darītu to, ko prot vislabāk, – radītu,” komentējot ieceri izveidot jauno VKKF mērķprogrammu, teica kultūras ministrs.
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale norāda: plānots, ka jaunajā VKKF mērķ-programmā brīvmākslinieki varēs pretendēt uz apmaksātu radošo darbu triju mēnešu laikā.
Kā, atsaucoties uz KM, norāda aģentūra LETA, uz atbalstu 538 eiro apmērā mēnesī varēs pieteikties darbspējas vecumā esošas radošās personas, kuras bijušas radoši aktīvas pēdējo trīs gadu laikā un kuru vidējie mēneša ienākumi laikā no šī gada marta līdz maijam nav bijuši lielāki kā 50% no mēneša vidējās darba samaksas Latvijā 2019. gadā.
Savukārt tas ies secen cilvēkiem, kuri kā darba ņēmēji nodarbināti uz pilnu darba laiku, ienākumiem pārsniedzot 2020. gadā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.
Lai pieteiktos mērķprogrammai, radošajai personai būs jāiesniedz apliecinājums, ka tās profesionālā darbība ir ierobežota Covid-19 apdraudējuma laikā, kā arī radošās darbības plāns trim mēnešiem un radošās darbības “portfolio” par pēdējiem trim gadiem.
Pēc mērķprogrammas beigām būs jāiesniedz atskaite par padarīto.
“Vilciens ir izkustējies, bet sarunas nav vieglas”
Kā vērtēt lēmumu izveidot subsidēto darba vietu programmu radošajām personām, un vai tas nav jau nedaudz nokavēts? Cik plaši pavērtas durvis būs dažādu kultūras jomu pārstāvjiem, tajā skaitā neakadēmiskās mūzikas profesionāļiem?
Šos un citus jautājumus “KZ” uzdeva DĀVIM SĪMANIM, Valsts kultūrkapitāla fonda Padomes priekšsēdētājam, un HARALDAM MATULIM, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretāram.
– Cik šī programma, jūsuprāt, ir savlaicīga, ņemot vērā, ka kopš krīzes sākuma pagājuši jau trīs mēneši?
Dāvis Sīmanis: – Priecājamies par to, ka valdība ir nākusi pretī arī to radošo profesiju pārstāvjiem, kas nevar pretendēt uz dīkstāves stipendijām VKKF radošo personu sociālā atbalsta programmā vai arī pārstāv jomas, kuras neatbilst VKKF nozaru regulārajiem konkursiem. Šobrīd ir grūti pateikt, cik šī Radošās nodarbinātības programma būs efektīva, ņemot vērā, ka pieteikšanās termiņš ir samērā īss. Tomēr pieļauju, ka ir nozares, kuras pārstāvošās neval-stiskās organizācijas jau līdz šim atradušās ciešākā kontaktā ar Kultūras ministriju, tādējādi ir gatavas ļoti operatīvi iesniegt pieteikumus.
Haralds Matulis: – Ja paskatās uz Ministru kabineta nolemto, tad sajūtas ir pa vidu starp labi un neapmierinātību. Radošo personu atbalstam piešķirtie 1,9 miljoni ir labs pirmais solis, vienīgi, ja skatāmies, kad tas tika sperts Igaunijā vai Lietuvā – tur lēmums par atbalstu tika pieņemts jau pirms diviem mēnešiem. Bažas ir par to, kas notiek ar pārējiem 20 miljoniem, par kuriem it kā ir politiska vienošanās. Lielā skatījumā var teikt – vilciens ir izkustējies, bet sarunas nebūt nav vieglas.
Skaidrs, ka šī programma ir ārkārtas risinājums, līdz ar to nav perfekts vai lieliski atbilstošs visiem priekšnosacījumiem. Pēdējos mēnešos ir meklēts, kā palīdzēt pēc iespējas plašākam radošo cilvēku lokam, un pašlaik tas ir iezīmēts ļoti plašs – tie varētu būt 1200 saņēmēji ar nosacījumu, ka jābūt Covid-19 radītam ienākumu kritumam. Paradokss vai drīzāk ironija ir tajā, ka martā KM jau vērsās Finanšu ministrijā (FM) ar ļoti līdzīgu risinājumu, bet saņēma noraidījumu.
Ir vēl viens aspekts – situācijā, kad visi ekonomikas eksperti runā par to, ka krīzes skartajās nozarēs smaga situ-ācija būs gadu vai pat divus, FM norādījusi plānot atbalstu tikai uz trim mēnešiem, no jūlija līdz septembrim. Vai FM ir ticamas ziņas, ka oktobrī Covid ietekme kultūras nozarē būs beigusies? Līdz ar to labā ziņa par to, ka atbalsts piešķirts, mijas ar sarūgtinājumu par to, cik tas smagi un lēni nāk.
– Kādas vēl jomas varētu parādīties paplašinātajā iesniedzēju lokā? Vai vajadzētu kaut kā modificēt prasības pretendentiem?
D. Sīmanis: – Iespējams, ka lielu atbalsta daļu saņems autori, kas saistīti ar neakadēmiskās jeb populārās mūzikas nozari, kā arī tādi, kuri kopumā attiecināmi uz populāro kultūru un kultūras pasākumu industriju.
Tas saistīts ar faktu, ka kopējā valsts dīkstāves pabalstu programma ir noslēgusies, bet šo cilvēku darbība joprojām ir apturēta. Šī tad nu būtu vēl viena iespēja viņiem turpināt darboties. Potenciālie iesniedzēji uz šo programmu ir arī teātra, kā arī mūzikas un dejas nozares izpildītājmākslinieki, kuriem šobrīd arī nav iespējas publiski uzstāties, attiecīgi saņemt atalgojumu par to.
Nedomāju, ka VKKF pazeminās kvalitātes prasības, jo, manuprāt, krīzes laikā ir jāatbalsta tie cilvēki, kuri līdz šim ir darbojušies aktīvi un profesionāli augstvērtīgi, bet ieviesto ierobežojumu dēļ ir nonākuši neapskaužamā situācijā – finansiālā trūkumā.
Tomēr reālu novērtējumu programmai varēsim dot tikai vēlāk, kad redzēsim, kāds ir konkrētais iesniedzēju loks – jāņem vērā, ka nosacījumi ir visai konkrēti. Iespējams, daļa cilvēku nevarēs pietiekami operatīvi sagatavot šos iesniegumus, bet citi neatbildīs šiem kritērijiem.
Šāda veida programmas nevajadzētu uztvert kā helikoptera naudu, kas tiek dota ikvienam, kurš piesakās un formāli atbilst kritērijiem. Šai naudai būtu jāsasniedz ļoti konkrēts mērķis – jādod atbalsts cilvēkiem, kuriem nopietni kritušies ieņēmumi ārkārtējās situācijas laikā un kuri, visticamāk, ir ļoti nopietnās pārdomās, kā turpināt dzīvot un radoši darboties.
– Cik reālas ir KM aplēses par interesentu loku – 1200 radošām personām?
D. Sīmanis: – Šobrīd grūti prognozēt, cik plašs tas būs, taču ir svarīgi, lai valdība būtu gatava piešķirt papildu finansējumu arī VKKF līdz šim administrētajai radošo personu sociālā atbalsta programmai, kurai, visticamāk, jau vasaras beigās aptrūksies nauda.
Jaunā radošās nodarbinātības programma ir vērsta uz ļoti konkrētu mērķi – radošo darbību no jūlija līdz septembra beigām –, kamēr radošo personu sociālā atbalsta mērķ-programma ir ilgtermiņa programma un nav ierobežota ar konkrētiem laika perioda nosacījumiem, turklāt uzrāda sociāli vēl smagākā situācijā esošus cilvēkus.
Vienlaikus ir svarīgi paplašināt to cilvēku loku, kuri varēs pretendēt uz jauno radošās nodarbinātības stipendiju; paralēli VKKF nozaru profesionālās mākslas pārstāvjiem tur iekļausies arī neakadēmiskās mūzikas izpildītāji, kultūras pasākumu nozares pārstāvji, amatnieki un citi, kuri līdz šim atradušies kultūras nezināmajā zonā, ārpus VKKF radara.
Tomēr arī šajā programmā, vērtējot pieteikumus, profesionālo latiņu nedrīkst nolaist. Tāpēc jo būtiski būs, VKKF Padomei sadarbojoties ar KM, izveidot adekvātu izvērtēšanas sistēmu, jo ir skaidrs, ka būs nozares un cilvēki, kuru ieguldījumu VKKF eksperti nevarēs izvērtēt. Iespējams, nāksies pieaicināt ekspertus no citām jomām.
H. Matulis: – Visgrūtākais būs izvērtēt, kuram tiešām palīdzēt, jo ir ļoti svarīgi sniegt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams, tomēr reizē valsts naudas piešķiršanai jābūt atbildīgai un pamatotai.
Pieredze rāda, ka vislabāk šo lomu var pildīt katras nozares profesionālās radošās organizācijas, kuras nosaka, kāda ir profesionālās kvalifikācijas latiņa, lai cilvēku atzītu par profesionāli.
Neakadēmiskajā mūzikā šāda tieši radošos profesionāļus apvienojoša organizācija līdz šim nepastāvēja, jo acīmredzot līdz šim tas nebija praktiski nepieciešams.
Cerēsim, ka tagad neakadēmiskās mūzikas nozarei izdosies īsā laikā saorganizēties, lai varētu iesaistīties atbalsta vērtēšanā saviem biedriem, un šo VKKF mērķprogrammu varētu operatīvi izsludināt. Arī LRSP ar KM tuvākajā nākotnē nāksies domāt – vai tiek paplašināts radošo personu loks vai arī tiek veidots kāds atsevišķs regulējums atbalsta sniegšanai neakadēmiskās mūzikas jomai.
