Uzturēšanās atļauju pircējiem daudz lobētāju, kas nevēlas ierobežojumus 9
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas dos valdībai tiesības uz noteiktu laiku ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu konkrētu valstu pārstāvjiem. Vienlaikus gan Saeimā parādās mēģinājumi šo likumprojektu “torpedēt” vai vismaz novilcināt.
Diskusiju par šo jautājumu Saeimā atsāka Nacionālā apvienība, piedāvājot uz laiku apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, skaidrojot to ar valsts drošības apsvērumiem. Koalīcijas partneriem tik stingra redakcija nebija pa prātam, tādēļ Iekšlietu ministrija sagatavoja maigāku variantu – piešķirt valdībai tiesības uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, noteikt ierobežojumus uzturēšanās atļauju izsniegšanai konkrētu valstu pilsoņiem, ja viņu daudzums Latvijā var atstāt negatīvu ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka šāds mehānisms ļaušot valdībai operatīvi reaģēt uz apdraudējuma riskiem. To paredzēts izmantot, piemēram, lai novērstu valsts un sabiedrības vienotības apdraudējumu, organizētās noziedzības un nelegālās uzņēmējdarbības pieaugumu. IeM arī norāda, ka, palielinoties imigrācijai, pieaug etnisko konfliktu un naida noziegumu izdarīšanas riski.
Nacionāļus IeM piedāvātais kompromisa variants apmierina. Arī Saeimas Aizsardzības komisijā īpašu iebildumu nebija (pret balsoja vienīgi Reģionu apvienības pārstāvis Jānis Ruks). Tomēr vienlaikus pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ierosinājuma deputāti vienojās pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam līdz 10. februārim (par ko šonedēļ vēl jālemj Saeimas sēdē). NA pārstāvis Jānis Dombrava aicināja komisiju virzīt šo likumprojektu pēc iespējas ātrāk. “Bija jau noteikts pietiekams grozījumu iesniegšanas laiks līdz 10. decembrim. Nesaprotu, kādēļ bija nepieciešams to vēl pagarināt faktiski par diviem mēnešiem. Vismaz tos grozījumus, kas saistīti ar apdraudējumu novēršanu, būtu vajadzējis virzīt pēc iespējas ātrāk,” pēc komisijas sēdes teica Dombrava.
ZZS nepieciešamību pagarināt termiņu skaidro ar to, ka komisija saņēmusi daudz priekšlikumu no nevalstiskajām organizācijām un esot nepieciešams tos izskatīt. Neoficiāli gan ZZS pārstāvji neslēpj, ka par Imigrācijas likuma grozījumiem satraukušies apvienības pārstāvji pašvaldībās, it īpaši – Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Pret plāniem ierobežot uzturēšanās atļauju dalīšanu iebildusi Latvijas Lielo pilsētu asociācija, uzskatot, ka kompetentās valsts iestādes ir spējīgas izvērtēt, vai iebraucēji rada kādus riskus. Interesanti, ka pilsētu mēri drošības jautājumos jutušies lielāki eksperti par profesionāļiem. Drošības policija (DP) jau vairākkārt norādījusi, ka uzturēšanās atļauju dalīšana trešo valstu pilsoņiem rada ilgtermiņa drošības riskus. “Šie riski nav mainījušies. Ģeopolitiskā situācija mūsu reģionā nav uzlabojusies. Tādēļ uzturam spēkā viedokli, ka uzturēšanās atļauju masveida dalīšana rada ilgtermiņa riskus nacionālajai drošībai,” vakar komisijas sēdē atkārtoja DP pārstāvis.
Nekustamā īpašuma tirgotāju un pašvaldībnieku žēlabas bija aizkustinājušas jauno deputātu Vilni Ķirsi (“Vienotība”), kurš piedāvāja samazināt darījumu summas, par kurām jāpērk nekustamais īpašums, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas. “Augsti darījuma sliekšņi nav lietderīgi, jo ārzemnieki var iebraukt Latvijā ar vīzām, nevis uzturēšanās atļaujām, drīkst pirkt nekustamos īpašumus un šeit uzturēties. Vienīgā atšķirība, ka mēs iegūsim mazāk naudas un mums būs daudz grūtāk atrast līdzekļus aizsardzībai un drošībai,” sprieda Ķirsis. Pēc citu kolēģu iebildumiem viņš savus priekšlikumus atsauca. Tomēr imigrantu naudas kārdinājums ir milzīgs, un nav grūti prognozēt, ka pagarinātajā priekšlikumu iesniegšanas termiņā sagaidīsim jaunus mēģinājumus “torpedēt” šo likumprojektu.
Pagājušā gada septembrī spēkā stājās Imigrācijas likuma grozījumi, kas būtiski palielināja darījuma slieksni, par ko iespējams saņemt uzturēšanās atļaujas. Tas investoru interesi ir piebremzējis, bet nav apturējis. Kopš septembra Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi 63 pieteikumus no nekustamā īpašuma pircējiem. No tiem 59 ir no Krievijas pilsoņiem, divi no Ukrainas, pa vienam no Kazahstānas un Ķīnas. Galvenokārt viņi pērk īpašumus Rīgā (29 pirkumi ), Jūrmalā (22 īpašumi). Izsniegta 31 uzturēšanās atļauja. Pēc PMLP aplēsēm, atļauju kārotāji kopš septembra valsts nodevās samaksājuši 458 000 eiro, bet kopumā kopš uzturēšanās atļauju programmas uzsākšanas 2010. gadā nekustamajos īpašumos ieguldīts pusotra miljarda eiro.
