AT vēršas ST saistībā ar atlīdzības izmaksu no valsts aizbraukušam aizbildnim 0
Augstākā tiesa (AT) ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā (ST), lai noskaidrotu, vai ir pamatoti pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu, ja viņš ar bērnu ir pārcēlies dzīvot uz citu valsti, aģentūrai LETA pavēstīja AT pārstāve Baiba Kataja.
AT Administratīvo lietu departaments 13.septembrī apturēja pieteikuma izskatīšanu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmumu pārtraukt pieteicējai, kura ir savas mazmeitas aizbildne, atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pabalsta izmaksu par bērna uzturēšanu, kā arī uzlikt pienākumu viņai atmaksāt pārmaksātos valsts sociālos pabalstus sakarā ar aizbraukšanu uz citu valsti.
Līdz ST lēmumam tiesvedība ir apturēta
AT nolēma iesniegt pieteikumu ST par Valsts sociālo pabalstu likuma normām, kas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Satversmei. Līdz ST nolēmuma spēkā stāšanās dienai lietā tiesvedība ir apturēta.
Pieteicēja kopā ar mazmeitu dzīvo Īrijā. Viņa ir pensionāre un saņem Latvijas pensiju, kā arī Īrijā nav nodarbināta.
Saņēmusi informāciju, ka pieteicēja ar aizbilstamo dzīvo Īrijā un mazmeita tur mācās skolā, VSAA nolēma pārtraukt izmaksāt pabalstu par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākuma pildīšanu, kā arī pieprasīja atmaksāt pārmaksātos valsts sociālos pabalstus.
Ja valsts ir paredzējusi likumā tiesības saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, Satversmes 109.pants prasa, lai valsts rīcība šajā jautājumā atbilstu vispārējiem tiesību principiem, tostarp vienlīdzības principam. AT ieskatā, Satversmes 109.pantā noteiktās pamattiesības konkrētajā gadījumā tiek nesamērīgi ierobežotas tāpēc, ka likumdevējs bez pamatota iemesla izstrādājis regulējumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi un tādējādi pārkāpj vienlīdzības principu.
Nav nozīmes dzīvesvietas maiņai?
Aizbildņa un aizbilstamā dzīvesvietas maiņa pati par sevi neietekmē aizbildnības spēkā esību, tās uzraudzības piekritību un neaptur bāriņtiesas lēmumu par aizbildnības nodibināšanu, pietiekumā skaidro AT. Līdz ar to aizbildņa pienākumu apjoms nav atkarīgs no aizbildņa un aizbilstamā dzīvesvietas maiņas. Tādējādi aizbildņa un aizbilstamā pārcelšanās uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti neietekmē Latvijā nodibinātu aizbildnības statusu. Respektīvi, bez vecāku gādības palikušais bērns arī pēc pārcelšanās uz citu valsti turpina palikt Latvijas valsts pārvaldes iestāžu rūpju lokā un valstij ir jāgādā, lai aizbildnība pienācīgi turpinātos, skaidrots AT pieteikumā.
Apstrīdētās normas liedz ārvalstīs dzīvojošam aizbildnim saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu valsts sociālā pabalsta veidā. Tādējādi apstrīdētās normas rada atšķirīgu attieksmi pret noteiktu personu grupu atkarībā no tā, kurā valstī ir aizbildņa un bērna patstāvīgā dzīvesvieta.
Ko apstrīd AT?
Apstrīdētajās normās noteiktā prasība ir vērsta uz to, lai ierobežotu valsts sociālo pabalstu piešķiršanu personām, kuras nav saistītas ar Latvijas valsti. Tādējādi tiek nodrošināta sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu efektīva izmantošana. Gadījumā, ja katrs no bērna vecākiem vai aizbildņiem strādā un vai dzīvo citā ES dalībvalstī, ir jāievēro koordinējošās ES tiesību normas, kuru mērķis ir novērst piemērojamo tiesību aktu pārklāšanos un no tā izrietošos iespējamos sarežģījumus. Lai novērstu sociālo pabalstu nepamatotu pārklāšanos, regulās ir paredzēti prioritāri noteikumi gadījumā, ja pārklājas tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem un saskaņā ar ģimenes locekļu dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, piebildusi AT.
Līdz ar to apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Vienlaikus AT nav pārliecības, ka šāds leģitīmais mērķis attiecināms arī uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, jo, kā jau tika minēts, bērnam un aizbildnim arī pēc pārcelšanās uz citu valsti paliek saikne ar Latviju, jo tieši Latvijas valsts pārvaldes iestādes turpina uzraudzīt Latvijā nodibinātu aizbildnību, uzsvērts pieteikumā ST.
Mērķis ir motivēt personas uzņemties aizbildniecību
AT nesaskatīja objektīvu un saprātīgu pamatu atšķirīgas attieksmes noteikšanai pret tiem bērniem, kuru aizbildnis dzīvo Latvijā, un tiem bērniem, kuru aizbildnis dzīvo ārvalstīs. Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir vērsta uz to, lai pēc iespējas vairāk cilvēku iesaistītos bērnu, kuri palikuši bez vecāku gādības, aprūpē. Tās mērķis ir finansiāli motivēt personas uzņemties aizbildniecību.
Likumdevējam jāievēro, lai pieņemtie normatīvie akti aizsargātu bērna likumiskās intereses iespējami labākajā veidā. Bērna tiesības un likumiskās intereses tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz bērnu, bet arī tad, kad lēmums var būt tikai attiecināms uz bērnu vai var netieši skart bērnu, skaidrots pieteikumā.
