AT par pamatotu atzīst CVK lēmumu noraidīt rosinājumu valodas lietā 0
Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments šodien noraidīja partijas “Jaunā Saskaņa” pieteikumu par lūgumu atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu parakstu vākšanai referendumam nereģistrēt piedāvātos grozījumus par izglītības iegūšanu ne tikai valsts valodā, bet arī citās valodās, aģentūrai LETA pavēstīja Senāta pārstāve Baiba Kataja.
Senāts atzina, ka likumprojekts ir tik neskaidrs, ka tas nav nododams parakstu vākšanai.
Līdz ar to Senāts nesaskata arī pamatu vērtēt, vai likumprojekts atbilst Satversmē paredzētajam valsts valodas lietojumam. Senāts spriedumā norādīja, ka CVK ir pamatoti atzinusi, ka pieteicēju iesniegtais likumprojekts atbilstoši Satversmes 78.pantam nav pilnīgi izstrādāts un pamatoti atteikusi to reģistrēt.
Senāts spriedumā arī atzīmēja, ka likumprojekts, uzsākot tautas likumdošanas iniciatīvas īstenošanu, tiek virzīts noteiktā kārtībā līdz tā pieņemšanai Saeimā vai izlemšanai tautas nobalsošanā. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai tauta.
No tiesiskā regulējuma izriet, ka tieši CVK ir kompetence izvērtēt, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts.
Pretēji pieteicējas norādītajam, CVK funkcijas neaprobežojas ar iesniegtā likumprojekta tehnisku piereģistrēšanu un pārvirzīšanu tālākam tautas nobalsošanas procesam. Līdz ar to pieteicējas argumenti, ka likumprojekta saturu var vērtēt tikai Satversmes tiesa, bet CVK nav kompetences agrīnā stadijā noraidīt likumprojektu, bet tai jālemj vienīgi par to, vai dot iespēju cilvēkiem parakstīties par likumprojekta tālāku virzību, nav pamatoti.
CVK, pārbaudot, vai iesniegtais likumprojekts ir pilnīgi izstrādāts, jāvērtē, vai tas gan pēc formas, gan satura atbilst likumprojekta izstrādei izvirzītajām prasībām.
Senāts spriedumā analizēja divus kritērijus, pēc kuriem nosakāms, vai likumdošanas iniciatīva ir pilnīgi izstrādāta.
Pirmais kritērijs ir, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas. Senāts atzina, ka CVK šajā gadījumā pamatoti norādījusi, ka pieteicējai bija jāiesniedz nevis konkrētā likuma panta nākotnes redakcija, bet tikai konkrēto grozījumu teksts.
Otrais kritērijs ir, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura. Tas nozīmē, ka jābūt skaidri saprotamam, ko pieteicēja likumprojektā domā ar terminu “citas valodas”. No iesniegtā likumprojekta, ne Izglītības likuma kopumā nav iespējams secināt, ka šajā likumā un likumprojektā ar citām valodām ir saprotama latgaliešu un lībiešu valoda, kā CVK un tiesai norāda pieteicēja.
Tādēļ vēlētājiem, iepazīstoties ar likumprojektu un izdarot izvēli, vai par to parakstīties, nevar būt zināms un skaidrs grozījumu mērķis Izglītības likuma 9.pantā. Turklāt gan šie, gan pārējie piedāvātie grozījumi nav saskanīgi ar šobrīd spēkā esošās normas jēgu un neiekļaujas tiesību sistēmā. Šajā gadījumā nav skaidrs likumprojekta mērķis un noregulējamās tiesiskās attiecības.
Jau vēstīts, ka CVK lēmumu par partijas piedāvāto grozījumu nereģistrēšanu pieņēma 3.janvārī. TM, Izglītības un zinātnes ministrija un Tiesībsarga birojs iepriekš likumprojektu atzinuši par nepilnīgi izstrādātu. Kā norādīja CVK sekretārs Ritvars Eglājs, šo iestāžu pārstāvji norādījuši, ka Satversmē īpaši uzsvērta latviešu valoda kā viena no Latvijas pamatvērtībām un ka iesniegtais likumprojekts samazinātu valsts valodas lomu.
TM arī norādījusi, ka likumprojekts ir nepilnīgi izstrādāts gan pēc satura, gan pēc formas.
Partijas pārstāvis Jānis Kuzins savukārt norādīja, ka vara pieder tautai un ka likumprojekts ir lielā mērā atbilstoši izstrādāts. Reizē iesniedzēji būtu gatavi veikt likumprojekta formas uzlabojumus. Ja izmaiņas tiktu pieņemtas referendumā, tad citus nepieciešamos grozījumos pārējos likumos veiktu Saeima, pauda Kuzins.
Viņš arī atsaucās uz starptautiskajām saistībām par mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Ja šo jautājumu tomēr nevar lemt referendumā, tas nozīmētu, ka tautai tomēr nav varas, pauda politiķis.
CVK, ņemot vērā arī atbildīgo iestāžu vērtējumu, nolēma nereģistrēt šo likumprojektu.
Partija cita starpā rosināja Izglītības likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību var iegūs arī citās valodās. Savukārt pašlaik likumā ir noteikts, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītība iegūstama valsts valodā.
Saskaņā ar Satversmes 78.pantu vēlētājiem ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Likums nosaka, ka CVK atsaka likumprojekta reģistrāciju gadījumā, ja likumprojekts nav pilnībā izstrādāts.
CVK lēmumu iesniedzēji var pārsūdzēt tiesā.
