Olafs Zvejnieks: ASV zaļais plāns kļūst spēcīgāks 12
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šī gada sākumā iedarbinātais ASV “Inflācijas samazināšanas akts” iezīmē tiešu tehnoloģisku sacīkšu sākumu starp ASV un Eiropas Savienību par to, kurš kļūs par zaļo tehnoloģiju un zaļās pārkārtošanās līderi pasaulē. Šajās sacīkstēs ASV starta pozīcijas un izmantotās metodes šķiet spēcīgākas, neskatoties uz to, ka Eiropa daudziem asociējas ar līdera lomu zaļās pārejas īstenošanā.
Šo sacīkšu sākums ir aktualizējis arī to, kuras metodes – ASV vai Eiropas izmantotās – ir efektīvākas iecerēto pārmaiņu panākšanai. Jāatgādina, ka kapitālisma citadeles ASV inflācijas samazināšanas akta būtība ir plaša valsts subsīdiju programma 430 miljardu ASV dolāru apmērā oglekļa dioksīda emisiju mazināšanai, zaļās enerģijas ieguvei, ASV nodokļu maksātāju veselības aprūpes izmaksu samazināšanai un citiem jauki skanošiem mērķiem – ražošanas veicināšanai ASV, kritisko izejmateriālu iepirkšanai no partneriem, kuri atbalsta brīvās tirdzniecības principus, nozīmīgu tehnoloģiju komercializācijas veicināšanai un tamlīdzīgiem.
Īsi sakot – programmas pamatā ir valsts subsīdijas. Līdz šīs programmas sākumam Eiropa, pateicoties Zaļajam kursam, varēja sevi uzskatīt par klimatam draudzīgās ekonomikas un sadzīves pārkārtošanas līderi, taču šī subsīdiju programma Eiropas līderpozīcijas apdraud. Eiropas vadošās industriālās valstis uztrauc, ka šādu apmēru subsīdijas pārvilinās iecerētās investīcijas Eiropas Zaļā kursa īstenošanai uz ASV.
Tieši tāpat kā Baidena apsolītā 7500 ASV dolāru lielā nodokļu atlaide visiem, kas pirks ASV komplektētos elektriskos automobiļus, apdraud Eiropas autoindustrijas konkurētspēju šajā segmentā. Eiropas autoražotāji ne bez pamata uzskata, ka šādas subsīdijas padarīs ASV par pasaules līderi elektrisko automobiļu ražošanā un paveiks to tieši uz Eiropas uzņēmumu rēķina. Līdzīga situācija ir visā citā ar nākotnes zaļo ekonomiku saistītajā.
Šo detaļu kopums, pēc ES likumdevēju un valstu vadītāju domām, liecina par ASV diskriminējošo attieksmi pret Eiropas uzņēmumiem, jo piedāvā lielas subsīdijas par ASV ražoto produkciju, tādējādi nostādot ārpus ASV esošos uzņēmumus nevienlīdzīgās pozīcijās. Un pilnīgi pretēji – pārmērīgā sociālismā bieži vainotās Eiropas valstis Zaļā kursa pamatos iebūvējušas brīvā tirgus kapitālisma idejas par tirgus pašregulāciju, palīdzot pašregulācijai ar sodiem un augstām izmaksām visiem tiem, kas nevēlas soļot pa Zaļā kursa ceļu.
Vācijas Mannheimas universitātes ekonomikas profesors Toms Krebs uzskata, ka Eiropas Zaļais kurss ignorē vairākas svarīgas cilvēku sabiedrības īpašības, tādēļ sacīkstēs ar ASV īstenoto programmu Zaļais kurss lemts neveiksmei. Viņš uzskata, ka ASV uz tiešām un mērķētām subsīdijām balstītā programma radīs jaunas darba vietas un sekmēs algu pieaugumu, tātad ir darba ņēmējiem draudzīgāka un spēs sniegt lielāku atbalstu uzņēmumiem, kas īsteno klimatam draudzīgo pāreju. Tiek uzskatīts, ka ASV subsīdiju politikai piemīt potenciāls pat vairāku miljonu jaunu darba vietu radīšanai.
ES brīvā tirgus idejās balstītajai pieejai nenoliedzami būs rezultāti, bet, kā norāda T. Krebs, šī pieeja ignorē divus aspektus – ko indivīdiem izmaksās pielāgošanās klimatam draudzīgajām pārmaiņām un kādas pārmaiņas ekonomisko spēku attiecībās tās radīs. Krebs kritizē ES “tirgus pieeju” par to, ka galvenā metode, lai panāktu, ka iedzīvotāji pieņem klimatam draudzīgās pārmaiņas, ir viņu sodīšana par klimatam nedraudzīgu rīcību.
Turklāt ES pieeja rada arī klimata politikas zaudētājus – reģionus un nozares, kurās vai nu jāslēdz galvenās ekonomiskās nozares, kā, piemēram, ogļu ieguves reģionos, vai tik ļoti jāmaina tehnoloģijas, ka jāšaubās, ka šāda ražošana būs ekonomiski konkurētspējīga. Palīdzību šajā jomā sniedz ES Taisnīgās pārkārtošanās fonds, taču līdzekļu tajā visas ES vajadzībām ir skaidri nepietiekami.
Krebs argumentē arī, ka sodīšana vienmēr izraisa negatīvas emocijas, kas neizbēgami tiks pārnestas uz arī uz pašām zaļajām pārmaiņām, bez tam cilvēkiem nemaz neglaimo dažādu pabalstu saņēmēju un lūzeru loma. ASV pozitīvā pieeja, sniedzot mērķētu atbalstu jaunu darba vietu izveidei un šādi veicinot arī zaļo pārkārtošanos, viņam šķiet daudz perspektīvāka. Vairums cilvēku vēlas zaļo ekonomiku, kas nodrošina labi apmaksātu darbu, un viņi pamatoti gaida, ka valdības palīdzēs radīt šādus apstākļus, viņš saka.
Bruņots ar šādu kritiku, T. Krebs iesaka ES atteikties no Zaļā kursa brīvā tirgus pieejas un radīt Eiropas kopiju ASV subsīdiju pieejai klimatam draudzīgo pārmaiņu veicināšanai. Šādā veidā, viņš argumentē, varētu izmantot arī vairākas ES valstu dabiskās priekšrocības. Lietas būtība slēpjas tajā, ka ASV trūkst mehānismu, kas ļautu pārvērst darba ņēmējiem draudzīgas valsts ieceres konkrētā politikā, savukārt Eiropai šie instrumenti – arodbiedrības, darbinieku un darba devēju sadarbības formas un darba koplīgumi, kā arī likumdošana, kas nodrošina, ka nav iespējams maksāt mazāku algu par valsts noteikto minimālo, – ir ļoti labi attīstīti. Tādēļ Eiropas valstis varētu viegli pārspēt ASV, ja akceptētu līdzīgu subsīdiju programmu, uzskata ekonomikas profesors.
