ASV vēstnieks: Esmu Obamas pārstāvis Latvijā 0
“Ja runājam par politiku, nekomentēju jautājumus par politiskajām partijām Latvijā, kā arī par vietējiem procesiem un referendumiem. Esmu šeit, lai stāstītu par ASV, tās kultūru un politiku,” intervijā “LA” par savu misiju stāsta ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, kas Latvijā strādā jau pusgadu.
– Kā ASV prezidenta Baraka Obamas atkalievēlēšana ietekmēs Latviju?
– Mēs sākam darbu uz labas prezidenta Baraka Obamas iepriekšējā termiņa politikas pamata. Starp mūsu valstīm ir ļoti spēcīga partnerība un silta draudzība. Mēs esam sabiedrotie NATO un darbojamies kā partneri citās valstīs. Tie ir rezultāti B. Obamas pirmā pilnvaru termiņa un iepriekšējo prezidentu paveiktajam. No šā punkta skatoties, attiecības kļūs vēl labākas. Prezidents labi saprot Eiropu un Latviju, tāpat kā jaunais valsts sekretārs Džons Kerijs. Mans darbs ir stiprināt draudzību un partnerību starp mūsu valstīm. Es vēlos redzēt lielāku ekonomisko attiecību attīstību. Mans darbs ir arī veicināt cilvēciskos kontaktus – lai vairāk amerikāņu iepazītu Latviju un latvieši – ASV. Savu darbu Latvijā sāku no ļoti labām izejas pozīcijām. Pagājušā gada vasarā šeit ieradās gan liela ASV uzņēmēju delegācija, gan toreizējā valsts sekretāre Hilarija Klintone. Amerikāņu investīcijas pēdējos gados strauji kāpušas, tāpat kā savstarpējā tirdzniecība. Šeit ir liels potenciāls informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, enerģētikas, ražošanas un mežsaimniecības jomās.
– Pēdējos gados izskanējušas šaubas, ka ASV novēršas no Austrumeiropas, taču H. Klintones vizīte Latvijā liecināja par pretējo. Kā ASV attiecības ar Latviju tiks koptas līdz ar jaunā valsts sekretāra Džona Kerija stāšanos amatā?
– Ja jautāsiet ASV prezidentam, viceprezidentam, valsts sekretāram, aizsardzības sekretāram un arī man, saņemsiet to pašu atbildi. Eiropa ir ASV galvenais partneris. Pašlaik pasaule ir sarežģīta. Tajā ir izaicinājumi ekonomikā, politikā, aizsardzībā, drošībā, terorisma un slimību draudi, klimata pārmaiņas. Neviena valsts vienatnē nespēj tikt galā ar tiem. ASV vajadzīgi partneri, un mēs meklējam tādus, kuriem ir tās pašas vērtības un mērķi. Eiropu mēs redzam kā šādu partneri. Pērn Čikāgā prezidents B. Obama, uzrunājot valstu vadītājus no NATO valstīm, teica, ka NATO nav tikai Eiropas drošības pamatakmens, bet Eiropa ir pamats attiecībām ar NATO. Prezidents līdz šim ir apmeklējis 20 Eiropas valstis. Savulaik viņa pirmā ārvalstu vizīte bija uz Eiropu. Es prezidentu divas reizes uzņēmu Parīzē, kur ASV vēstniecībā biju pagaidu pilnvarotais lietvedis.
B. Obama saprot Eiropas nozīmīgumu ASV pasaules uzskatā. Savā pirmajā darba dienā valsts sekretārs Džons Kerijs, uzrunājot sapulcējušos departamenta darbiniekus, atcerējās, kā viņš 12 gadu vecumā braucis no Rietumberlīnes uz Austrumberlīni ar divriteni. Viņš jau toreiz juta, ka cilvēki Austrumberlīnē bija nomākti. ASV valdība pašlaik ir tāda, kas ļoti labi saprot Eiropu.
– Kā izpaužas jūsu pieminētais jēdziens “izcils sabiedrotais”?
– Latvija darbojas Afganistānā nopietnā kaujas misijā. Latvija Afganistānā ir no misijas sākuma, un tā ir cietusi zaudējumu. Mēs izrādām cieņu šim zaudējumam un izsakām savu līdzjūtību ģimenei. Latvija ir piedalījusies arī Irākas misijā un, vēl nebūdama NATO locekle, misijās Kosovā un Bosnijā. Tagad NATO iekšienē notiek diskusija, ko darīt pēc 2014. gada, kad no Afganistānas tiks izvests ārvalstu militārais kontingents. Latvija aktīvi piedalās šajā diskusijā. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki domā, kā būt vairāk spējīgiem un veikliem. Atrast jomas, kur Latvija var dot ieguldījumu ar īpašām tehnoloģijām un spējām.
– Latviju savu prezidentūru laikā ir apmeklējuši Bils Klintons un Džordžs Valkers Bušs. Vai nākamajos četros gados varam sagaidīt Baraka Obamas vizīti Latvijā?
– Tas ir jautājums, pie kura strādāju un par ko daudz runāju ar Vašingtonu. Prezidenta ārzemju vizīšu plāns nav vēl zināms. Mums ir četri gadi, lai strādātu pie šā jautājuma.
– Prezidents B. Obama nesen runājis par 11 miljonu nelegālo imigrantu iekļaušanu ASV sabiedrībā. Kāpēc ASV šis jautājums ir svarīgs?
– Tas ir jautājums, kas ir svarīgs cilvēkiem, štatiem, politiskajām partijām – gan republikāņiem, gan demokrātiem. Imigrācija ir saistīta ar politiku, izglītību un veselības aprūpi. Tas ir svarīgs, jo skar cilvēku dzīvi. Imigrācija ir viens no retajiem jautājumiem, kur gan republikāņu, gan demokrātu partiju iekšienē to locekļiem ir atšķirīgi viedokļi.
Prezidents mēģina radīt tādu imigrācijas politiku, kurai piekristu gan demokrāti, gan republikāņi un kurai būtu spēcīgs sabiedrības atbalsts. Tā ir lieta, kurā jebkurš amerikānis vēlas reformas, jo tas skar ekonomiku un nodokļus. Runa nav tikai par cilvēkiem no Latīņamerikas, bet no visas pasaules.
Mums pret šiem cilvēkiem jāizturas ar cieņu, nodrošinot cilvēktiesības. Jāspēj izmantot viņu spējas, lai viņi būtu produktīvi sabiedrībai un valsts ekonomikai. Imigranti ASV vienmēr bijuši produktīvi sabiedrības locekļi. Prezidents teiktu, ka lielākā daļa amerikāņu cēlušies no imigrantiem. Mēs esam imigrantu nācija. Pirms 100 gadiem ASV ieradās itālieši, poļi, čehi un slovāki. Pagājušā gadsimta 40. gados uz ASV devās lietuvieši, latvieši un igauņi. Tagad uz ASV dodas cilvēki no visas pasaules. Amerika dzīvo uz šo dzīvo asiņu pamata. Ar imigrāciju ASV kļūst dinamiskāka.
– Vai imigrācijas politikā ASV vēlas parādīt, kā būtu jārīkojas citām valstīm?
– Iedzīvotāju skaits ASV pieaug, un tas ir imigrācijas dēļ. Ja to paņemtu nost, iedzīvotāju pieauguma nebūtu. Nedomāju, ka mēs būtu modelis, kam būtu jāseko.
Taču mēs pārējai pasaulei rādām, ka daudzveidība, vai tā būtu pēc etniskās izcelsmes, reliģijas, rases un dažādiem pasaules uzskatiem, ir labs veids, kā bagātināt mūsu kultūru, sabiedrību un vēsturi. Mūsu daudzveidībā ir spēks, tā ļauj ASV sacensties ar pārējo pasauli un būt par līderiem ar visām 21. gadsimta priekšrocībām.
– ASV Kongresā pašlaik notiek diskusijas par valsts ekonomiskās situācijas stabilizāciju. Vai varat izskaidrot tās?
– Kongress sev ir devis daudzus uzdevumus un termiņus, līdz kuriem ir jāveic pasākumi ekonomikas stabilizācijai. Kongresa locekļi paši sev ir noteikuši termiņus, līdz kuriem jāizpilda noteikti pasākumi nodokļu politikā un attiecībā uz valsts budžetu. Viņi sev ir noteikuši arī soda sankcijas.
– Medijos tiek runāts par 15. aprīli kā spilgtāko pašdisciplīnas piemēru – ja līdz tam stabilizācijas pasākumi netiks pieņemti, kongresmeņi paliks bez algas.
– Tas ir viens no nosacījumiem, ko viņi paši sev noteikuši.
– Tas ir interesanti!
– Šim nosacījumam ir daudz interpretāciju. Daudziem kongresmeņiem ir arī citi ienākumu avoti. Viņi nedzīvo no algas līdz algai.
– Kā jūs uztverat Latvijas politisko un ekonomisko vidi?
– Ekonomikā cilvēki ārzemēs saprot Latvijas stāstu, zina, ka Latvija daudz cieta ekonomiskās krīzes laikā 2008. gadā un 2009. gadā, kad bija IKP kritums par 25 procentiem un budžeta apcirpšana.
Latvijas iedzīvotājiem tas bija ārkārtēji grūts periods. Ekonomikas atkopšanās bija ļoti spēcīga, iespējams, labākā pasaulē. Tas izdevās, jo valdība bija pieņēmusi nopietnas programmas, lai izietu no krīzes, un valdīja arī nopietns noskaņojums iedzīvotāju vidū. Latvijā joprojām ir bezdarbs, taču tas ir krietni mazāks nekā krīzes gados, un ir sākusies izaugsme.
Otra stāsta daļa ir cilvēki. Visos Latvijas reģionos ir cilvēki, kurus vēl nav skārusi atkopšanās. Taču līdz viņiem arī šī sajūta atnāks. Ja runājam par politiku, es nekomentēju jautājumus par politiskajām partijām Latvijā, kā arī par vietējiem procesiem un referendumiem.
– Jūsu priekšgājēja Džūdita Gārbere Latvijas politiskajā vidē bieži tika pieminēta kā vēstniece, kas aktīvi komentēja Latvijas iekšpolitiku. Vai sekosiet viņas piemēram?
– Es nezinu, vai viņa komentēja iekšpolitiku Latvijā. Es sekoju savai iecerei – daudz runāju par ASV un mūsu kultūru un politiku. Es pārstāvu ASV un esmu prezidenta Baraka Obamas pārstāvis Latvijā. Esmu priecīgs, ka varu runāt ar cilvēkiem par to, kas ir labs manā valstī un pie kā mūsu valstij jāstrādā. Es gribu būt aktīvs, veicinot Latvijas un ASV partnerību.
– Interneta sociālajā tīklā “Twitter.com” jūs esat pieminējis, ka nepieciešama diskusija, vai Latvijas nepilsoņu bērniem piešķirt pilsonību. Kāpēc to uzsvērāt?
– Sāku lietot “Twitter.com”, kad ierados Latvijā. Tagad esmu aktīvs šā sociālā tīkla lietotājs. Man patīk tas, ka es varu paust savas domas citiem. Taču būtiskāk – varu saklausīt, ko saka citi. Iegūstu lietderīgas atbildes. Vienlaikus par kādu jautājumu man var būt diskusija ar augsta ranga pārstāvjiem no Latvijas valdības, ar cilvēkiem Latvijas reģionos un ar cilvēkiem no visas pasaules. Esmu jautājis par izglītību, biznesu un tirdzniecību. Latvijas iedzīvotājiem esmu jautājis, kā viņi trīs vārdos aprakstītu Latviju, un saņēmis lieliskas atbildes. Protams, esmu uzdevis arī nenopietnus jautājumus: kur iemācīties slēpot, un kur var dabūt labu kafiju un zupas?
– Bet kā ar nepilsoņu bērnu jautājumu?
– Es jautāju, ko cilvēki domā par šo jautājumu.
– Tomēr, vai jums ir sava pozīcija par pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem?
– Skaidras pozīcijas man par to nav, tāpēc uzdevu šo jautājumu sociālajā tīklā. Es dabūju atbildes, bija lietderīgi dzirdēt plaša mēroga viedokļus.
– Jūs pieminējāt, ka sociālajā tīklā jautājāt trīs vārdus, kas raksturotu Latviju. Kādi tie bija?
– Cilvēki runāja par Latviju, kas ir orientēta uz nākotni, dinamiska, tehnoloģiski spēcīga. Kas man patiešām patika, bija – “Jauna donorvalsts”. Latvija demokrātijas un cilvēktiesību jomā divdesmit gadu laikā sasniegusi lielu progresu. Latvija var ņemt šo pieredzi un dalīties ar citām valstīm, kā to jau dara ar Moldovu, Ukrainu, Gruziju un Azerbaidžānu. Latviešu militārpersonas dalās savā pieredzē ar Libērijas militārpersonām.
– Kādi jums ir iespaidi par Latviju?
– Mēs ar ģimeni daudz ceļojam pa Latviju un vienmēr esam laipni uzņemti. Jūtos laimīgs, ka esmu vēstnieks šeit. Latvijā tiešām ir ļoti silti un laipni cilvēki. Esam iepazinuši Baltijas jūru, kad tā ir slapja un kad to klāj ledus. Esam slēpojuši un slidojuši, kā arī devušies pārgājienos pa mežiem.
Mana ģimene ir zupas un maizes mīļotāji. Mums patīk latviešu rupjmaize, tā ir labākā maize pasaulē. Nekad neesmu mēģinājis kalnu slēpošanu un plānoju to izmēģināt Latvijā.
– Jūs mācāties latviešu valodu. Vai tādēļ redzat apbrīnu no latviešu puses un vairāk “atvērtu durvju”?
– (Pāriet uz latviešu valodu. – Ģ. V.) Jā, es mācos latviešu valodu katru dienu, man ir grūti, bet interesanti. Latviešu valoda ir skaista valoda, tāpēc es cenšos. (Turpina sarunu angliski. – Ģ. V.). Ir ļoti svarīgi, ka amerikāņu diplomāti mācās valodu – ne tikai lai spētu runāt, bet arī klausīties. Valodu zināšanas palīdz personiskajos kontaktos. Tā dod iespēju klausīties un arī lasīt laikrakstus.
