ASV vēstniecība sastingusi bailēs Kijivā: ēka slēgta, amerikāņi aicināti būt gataviem paslēpties 13
Brīdinājumi par liela gaisa uzbrukuma draudiem Ukrainas galvaspilsētai Kijivai šodien, 20.novembrī, izskanēja tikai dienu pēc tam, kad Ukraina izmantoja ASV piegādātās “ATACMS” raķetes, lai uzbruktu Krievijas teritorijai. Tādēļ ASV vēstniecība Kijivā uz laiku ir slēgusi ēku un apstādinājusi darbu, baidoties no iespējamā “nozīmīgā gaisa uzbrukuma” Ukrainas galvaspilsētā, teikts tās tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā, vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
“Piesardzības apsvērumu dēļ vēstniecība tiks slēgta, un vēstniecības darbiniekiem tiek dots norādījums paslēpties savās vietās patvertnēs,” teikts paziņojumā, piebilstot, ka ne tikai darbiniekiem, bet arī pārējiem ASV pilsoņiem, kuri atrodas Kijivā, ir jābūt gataviem paslēpties.
Ukraine: The U.S. Embassy in Kyiv received specific information of a potential significant air attack on Nov 20. The Embassy will be closed and recommends U.S. citizens be prepared to immediately shelter in the event an air alert is announced. https://t.co/ah0bpDfULK pic.twitter.com/m8cWXCXT2V
— Travel – State Dept (@TravelGov) November 20, 2024
Šopēcpusdien “Euronews” vēl ziņoja, ka citu rietumvalstu vēstniecības ir sekojušas ASV piemēram – Itālija, Spānija un Grieķija paziņoja, ka tās arī slēgs savas ēkas Kijivā pēc tam, kad ASV saņēma “konkrētu informāciju” par uzbrukumu.
ASV vēstniecība ir brīdinājusi par ievērojamiem triecieniem Ukrainas teritorijā pirms Jaunā gada un ap Ukrainas neatkarības dienu 24.augustā. Tomēr šis jaunākais brīdinājums šonedēļ ir izteikts laikā, kad spriedze ir pieaugusi. Kā jau ziņots, tad otrdien, 19.novembrī, Ukraina pirmo reizi izmantoja sešas ASV piegādātās armijas taktiskās raķešu sistēmas, kas pazīstamas kā “ATACMS”, lai uzbruktu Krievijas teritorijai pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās esot devis zaļo gaismu šo ieroču izmantošanai.
Kremlis jau sen ir brīdinājis, ka šādu ieroču izmantošana Ukrainā, ko piegādā tās ārvalstu sabiedrotie, nozīmētu nopietnu kara eskalāciju. Reaģējot uz to, Krievija otrdien pazemināja kodoltrieciena slieksni, reaģējot uz plašāku konvencionālo uzbrukumu klāstu. Par Baidena lēmumu atļaut “ATACMS” Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Vašingtona “pielej eļļu ugunij”.
Tikmēr Dienvidkorejas spiegu aģentūra trešdien ziņoja, ka Ziemeļkoreja Krievijai ir piegādājusi papildu artilērijas sistēmas, tostarp 170 mm pašgājējus lielgabalus un 240 mm daudzraķešu palaišanas sistēmas, lai atbalstītu tās kara centienus pret Ukrainu. ASV, Dienvidkorejas un Ukrainas izlūkdienesti ir apstiprinājuši, ka tūkstošiem Ziemeļkorejas karavīru pašlaik atrodas Kurskas reģionā, kur Ukrainas spēki šā gada sākumā uzsāka negaidītu uzbrukumu Krievijai tās teritorijā.
Kā vēsta “Euronews”, tad papildu ziņojumos ir norādīts, ka ASV prezidents Baidens trešdien ir devis atļauju Ukrainai piegādāt pretkājnieku mīnas, kas ir pēdējais aizejošās ASV administrācijas solis, atbalstot Kijivas kara centienus pirms republikāņa Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā nākamgad janvārī. Mīnas ir “nenoturīgas” (“non persistent”), kas nozīmē, ka pēc iepriekš noteikta laika perioda tās kļūst inertas, un saskaņā ar ziņojumiem, Ukraina ir apstiprinājusi, ka tās neizmantos blīvi apdzīvotās vietās.
Ukrainas armijai ir tikai 50 amerikāņu taktiskās raķetes “ATACMS”, ko tā var izmantot, lai veiktu triecienus mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, vēsta britu laikraksts “The Times”, tā ziņo LETA 20.novembrī. “Lai gan Pentagons nav sniedzis nekādus skaitļus, tiek uzskatīts, ka Kijivas valdības rīcībā pašlaik ir tikai aptuveni 50 raķetes. Ukrainai ir samērā daudz HIMARS un MLRS raķešu iekārtu, lai tās palaistu,” norāda izdevums.
Saskaņā ar Vašingtonas Kara pētījumu institūta (ISW) datiem “ATAMCS” raķetes ar 300 kilometru darbības rādiusu var apdraudēt aptuveni 245 Krievijas militāros objektus, sākot no gaisa spēku bāzēm līdz munīcijas noliktavām.
