ASV vēstniece: “Katru dienu lasu “Latvijas Avīzi”.” 2
Neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais Amerikas Savienoto Valstu prezidents, atbalsts Latvijai un apņemšanās ievērot NATO līguma piekto pantu nemainīsies, uzsver ASV vēstniece Latvijā Nensija Petita.
– Kas notiks, ja par ASV prezidentu ievēlēs Donaldu Trampu?
– Manā rīcībā nav kristāla bumbas, un pagaidām vēl pāragri spriest, kurš būs republikāņu kandidāts ASV prezidenta amatam. ASV ir garš kandidātu izvēles process – pie mums notiek kokesi (priekšvēlēšanu apspriedes) un priekšvēlēšanas katrā štatā. Ļoti būtisks datums bija 1. marts jeb tā saucamā Lielā otrdiena, kurā priekšvēlēšanu sanāksmes notiek tādos lielos štatos kā, piemēram, Florida, Ohaio, Teksasa. Trampa kungam ir gājis ļoti labi pirmajos trīs štatos, bet vēl priekšā ir sacensība pārējos 47 štatos. Turklāt jāatceras, ka dažādos štatos ir dažāda kārtība, piemēram, daļā štatu, ja kandidāts uzvar priekšvēlēšanās – viņš iegūst visas delegātu balsis, bet citos štatos delegātu balsis tiek sadalītas starp dalībniekiem. Jāatceras, ka priekšvēlēšanās tuvu viens otram ir divi demokrātu kandidāti – Hilarija Klintone un Bērnijs Senderss. Tomēr vēlos uzsvērt, ka Latvijas un ASV attiecības ir spēcīgas kā akmens un ir balstītas uz mūsu kopējām transatlantiskajām saitēm, Latvija ir ASV sabiedrotais NATO. Mūsu atbalsts Latvijai un apņemšanās ievērot NATO līgumu nemainīsies neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais ASV prezidents.
– Krievija ir veikusi militāro intervenci Sīrijā. Kā ASV vērtē Krieviju Sīrijas kontekstā – tā ir partneris vai drauds?
– Agrāk mēs Krieviju uzlūkojām kā savu ciešu partneri, tomēr mūsu uzskatus mainīja Krievijas īstenotā agresija Ukrainā. Tās kontekstā Krievija pašlaik nav labs partneris. Sīrijā mums ar Krieviju ir jāsadarbojas, lai atrisinātu Sīrijas pilsoņkara jautājumu. Krievijai Bašara al Asada režīms ir ciešākais sabiedrotais Tuvo Austrumu reģionā. No otras puses ir Ukraina, un tur bez Krievijas līdzdalības konflikta risināšanā nevarēs iztikt. Abos konfliktos ASV neredz militāru risinājumu, uzskatām, ka iesaistītajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda. Ja Krievija vēlas, lai pret to ieviestās sankcijas tiktu atceltas, tai jāizdara savs darbs. Minskas vienošanās paredz, ka Krievijai ir jāstrādā ar separātistiem, un jāpanāk, ka humānās palīdzības organizācijām tiek dota piekļuve Austrumukrainā. Mūs satrauc, ka nesen Austrumukrainā pieaudzis konflikta upuru skaits. Mēs sagaidām, ka Krievija veiks savu daļu, lai politiski atrisinātu konfliktus gan Ukrainā, gan Sīrijā.
– Jūs esat strādājusi ASV vēstniecībā Ukrainā no 2007. līdz 2010. gadam. Vai esat apmeklējusi Ukrainu pēc jūsu nozīmējuma beigām?
– Kad strādāju Ukrainā, piedzīvoju, ka par prezidentu ievēl Viktoru Janukoviču. ASV ir bijusi aktīva Ukrainas atbalstītāja, lai tā izpildītu savu daļu no Minskas vienošanās. Mēs arī vēlamies, lai Ukraina ievieš nepieciešamās reformas. Kad strādāju Ukrainā, redzēju, ka valstī ir lielas bažas par korupciju. Tomēr tagad Ukraina šajā ziņā ir progresējusi, tiek ieviestas būtiskas reformas, piemēram, tiesībsargājošo iestāžu jomā. Vēlamies, lai tās tiktu turpinātas.
– Eiropa pašlaik piedzīvo migrācijas krīzi. Kā ASV redz tās risinājumu?
– ASV ir atbalstījusi bēgļus kopš Sīrijas pilsoņkara sākuma – esam piešķīruši piecus miljardus ASV dolāru, lai palīdzētu bēgļiem no Sīrijas, kuri atrodas Libānā, Jordānijā, Irākā un Turcijā. Naudu esam piešķīruši viņu izmitināšanai, apģērbam, pārtikas nodrošināšanai un medicīniskajai aprūpei. ASV ir lielākais donors bēgļiem no Sīrijas. Esam jau uzņēmuši 70 000 bēgļu no Sīrijas, šogad un nākamgad plānojam uzņemt 80 000 bēgļu, bet 2018. gadā – 85 000 bēgļu. Šo politiku mēs turpināsim. ASV ir imigrantu nācija, un tas ir mūsu spēks, jo parāda mūsu daudzveidību. Mēs ticam, ka, uzņemot cilvēkus no visas pasaules, mēs savai valstij piesaistām motivētus cilvēkus. Es pati esmu dzīvs piemērs tam, jo mani vecvecāki no mātes puses emigrēja uz ASV. Tagad esmu kļuvusi par ASV vēstnieci. Tas ir tipisks ASV stāsts.
ASV ir īpašas programmas bēgļiem, kuras atbalsta valsts un sabiedriskās organizācijas. ASV nonākušie bēgļi tiek nosūtīti uz pilsētām visā valstī. Tiek īstenotas ģimeņu apvienošanas programmas. Bēgļu bērni apmeklē ASV skolas, un bēgļi saņem arī palīdzību darba meklēšanā.
– Vai kādreizējie bēgļi ASV sabiedrībā ir veiksmīgi integrējušies?
– Vienmēr grūti ir pirmajai bēgļu paaudzei. Ja cilvēks ir bijis kādā valstī ārsts, tad ASV viņš varbūt ar to vairs nenodarbojas, taču viņa dēls vai mazdēls var kļūst par ārstu. Pirmajai paaudzei vienmēr ir grūti, jo viņiem ir smagi jāstrādā, lai nostiprinātos. Tā ir mūsu valsts veiksme, ka lielākā daļa bēgļu pie mums strādā un zeļ. Viņu ģimenes dod brīnišķīgu pienesumu mūsu sabiedrībai.
– Kā jūs lūkojaties uz ES un Latvijas patvēruma meklētāju uzņemšanas politiku?
– Migrācijas krīze ir izaicinājums visai Eiropai, un tā ir arī humāna krīze. Daudzos gadījumos runa ir par ģimenēm, kuras bēg, lai glābtu savas dzīvības. Esmu priecīga, ka Latvija uzņemas saistības palīdzēt bēgļiem. Esmu tikusies ar nevalstiskajām organizācijām un bijusi patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”, un redzu, ka tiek domāts, lai bēgļus varētu izmitināt Latvijā. ES migrācijas krīze ir liels izaicinājums, taču esmu optimistiska un domāju, ka ES valstis, strādājot kopā, atradīs labāko atbildi šim izaicinājumam. Tikmēr ASV no savas puses turpinās atbalstīt bēgļus Tuvajos Austrumos un uzņemt viņus ASV.
– Ja runājam par migrāciju – kāda ir situācija uz ASV robežas ar Meksiku? Uz tās ir īpaši izbūvēta šķēršļu josla, lai noturētu nelegālo migrantu plūsmu.
– ASV un Meksikas robeža ir demarķēta, un daļu no tās veido Riograndes upe. Mums uz robežas nav milzīgas sienas, bet robeža ir atzīmēta. Esmu bijusi Latvijas–Baltkrievijas pierobežā. Redzams, ka Latvija strādā, lai robežjosla būtu attīrīta no kokiem. Jums uz robežas ir meži un purvāji, kas padara robežas sargāšanu sarežģītāku. ASV sadarbojas ar Latviju, lai palīdzētu robežapsardzības jomā. Nākotnē varētu notikt ASV speciālistu apmācības Latvijas robežsargiem, un šajā jomā ir gaidāma ciešāka sadarbība.
– Kā pēdējos gados ir mainījušās ASV militārās prioritātes?
– Prezidenta Baraka Obamas ASV aizsardzības budžeta sadaļa Centrāleiropas un Austrumeiropas aizsardzības spēju stiprināšanai 2017. gadam ir 3,4 miljardi ASV dolāru, kas ir četrreiz vairāk nekā iepriekš un demonstrē mūsu apņemšanos. Mūsu Eiropas sabiedrotajiem mēs nodrošinām ASV spēku klātbūtni uz rotācijas pamata – mūsu karavīri ir gan Ādažos, gan Lielvārdē. Viņi kopā ar Latvijas nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās militārajos vingrinājumos. Tas tiks turpināts vēl lielākā apmērā. Latvija nodarbojas ar viedās aizsardzības izkopšanu, darbojoties īpašās aizsardzības nišās, kā, piemēram, attīstot sapieru spējas un gaisa atbalsta kontroliera spējas. Šīs spējas ir ļoti nepieciešamas NATO. Mēs vēlamies turpināt to, kas labi strādā. Turklāt Latvijā ir ne tikai amerikāņu karavīri, bet arī sabiedrotie no NATO citām valstīm.
– Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs izteicies, ka Latvijas medijos valdot antikrieviskas vēsmas. Kādi ir jūsu vērojumi?
– Katru dienu lasu “Latvijas Avīzi”. Tomēr par jūsu jautājumu varu spriest no otras puses – es redzu, ka Krievijas kontrolētie mediji nav Latviju atbalstoši. Tas ir jautājums par Krievijas propagandu un tās maigo varu Latvijā. Bažas rada tas, ka daudzi Latvijas krievvalodīgie informāciju gūst nevis no Latvijas medijiem, bet no televīzijas kanāliem, kurus kontrolē Krievijas valdība.
– Jūs bieži dodaties izbraucienos pa visu Latviju. Esat bijusi arī Daugavpilī, kura tika izmantota britu raidsabiedrības BBC dokumentālajā fikcijā. Vai Daugavpilī satikāt arī “nemierniekus”?
– BBC filmu esmu redzējusi, taču Daugavpilī sava apmeklējuma laikā neredzēju nevienu nemiernieku. Apmeklēju Marka Rotko muzeju, kas man bija satriecošs notikums. Tikos ar Daugavpils mēru Jāni Lāčplēsi. Pilsēta ir ļoti skaista, biju arī tās vēsturiskajā daļā.
– Bet kā jūs vērtējat etniskās attiecības Daugavpilī?
– Pēc maniem vērojumiem, lietas šajā jautājumā Daugavpilī norit raiti. Apmeklēju Daugavpils poļu biedrības namu un tikos ar direktori. Bērni mājās runā krieviski, latviešu un poļu valodu iemācās bērnudārzā, vēlāk arī angļu valodu. Mani iespaidoja tas, ka apkārt bija bērni, kuri runāja trijās valodās, un, kad viņi beigs vidusskolu, viņi zinās jau četras vai vairāk, un tas viņiem pavērs lielākas iespējas.
– No ASV puses agrāk ir skanējusi kritika Latvijai par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu. Kā situāciju vērtējat šobrīd?
– ASV novērtē partnerību ar Latviju cīņā pret naudas atmazgāšanu un citām nelegālām finanšu aktivitātēm. Pēdējā desmitgadē Latvija ir veikusi būtisku progresu, bargi vēršoties pret naudas atmazgāšanu, un tas ir palīdzējis Latvijas ekonomikai un padarījis to par pievilcīgāku vietu investīcijām. Mēs apsveicam nesenos Latvijas centienus sākt kriminālvajāšanu pret personām un uzņēmumiem, kas apsūdzēti par iesaistīšanos šādās aktivitātēs. Tomēr šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Caurspīdīguma un likuma varas stiprināšana palīdzēs iegrožot korupciju, augt ekonomikai un galu galā uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīvi.
