ASV vēršas pret Eiropu: Tramps draud pārraut alianšu saišu pēdējo pavedienu 0
Labas attiecības starp ASV un Eiropu jau gadu desmitiem ir uzskatītas par pašsaprotamām, jo tieši šī draudzība ir nodrošinājusi mieru, stabilitāti un labklājību abās Atlantijas okeāna pusēs, raksta CNN.
Un tad nāca Donalds Tramps.
Savā otrajā prezidentūras termiņā Tramps un viņa tuvākie padomnieki ir atkārtoti pauduši nepatiku pret Eiropu, galvenokārt uzskatot, ka tā izmanto ASV drošības un tirdzniecības jomā. Viņi apgalvo, ka ASV desmitgadēm ir subsidējusi Eiropas aizsardzību, pretī saņemot muitas tarifus un šķēršļus tirdzniecībā.
Taču šī nepatika, šķiet, ir arī ideoloģiski motivēta.
Majda Ruge, Eiropas Ārpolitikas padomes vecākā pētniece, norāda, ka Trampa ārpolitika ir daļa no viņa iekšējā “kultūrkaru” naratīva pret liberālismu. Un Eiropa tiek uzskatīta par vienu no šī liberālisma bastioniem.
“Trampa kustība ‘Padarīsim Ameriku atkal diženu’ balstās uz vilšanos globalizācijā, nepatiku pret elitēm, starptautiskajām organizācijām un vispārējām Eiropas Savienības vērtībām,” sacīja Ruge. Tāpat Trampa nometne pretojas progresīvām liberālām idejām – dzimuma līdztiesībai, izglītībai, imigrācijai – jomām, kur Eiropa tiek uzskatīta par ienaidnieku.
Augoša neapmierinātība ar Eiropu
ASV viceprezidents Dž.D. Venss sevi ir pozicionējis kā vienu no skaļākajiem Eiropas kritiķiem. Savas runas laikā Minhenes drošības konferencē viņš pārsteidza Eiropas līderus, paziņojot, ka lielākais apdraudējums nav Krievija vai Ķīna, bet “Eiropas atkāpšanās no savām pamatvērtībām”.
Vēlāk intervijā ar britu vietni UnHerd, Venss sacīja:
“Eiropas drošības sistēma visu manu dzīvi ir balstīta uz ASV subsidēšanu. Tas nav veselīgi ne Eiropai, ne Amerikai.”
Signal lietotnes grupas čatā, kas nejauši tika nosūtīta žurnālistam, Venss iebilda pret uzbrukumu hutiešiem Jemenā, jo tas “vairāk palīdzētu Eiropai, nevis ASV”, piebilstot:
“Es vienkārši ienīstu glābt Eiropu atkal.”
Pretrunas par aizsardzības izdevumiem
Tramps jau kopš pirmā termiņa spiež Eiropas valstis sasniegt NATO noteikto 2% no IKP aizsardzībā. Līdz 2024. gadam mērķi nesasniedza tikai 8 no 32 dalībvalstīm – daļēji Trampa spiediena, daļēji Krievijas agresijas dēļ.
Tomēr eksperti atgādina, ka ASV atbalsts Eiropai vienmēr ir bijis arī pašas ASV nacionālajās interesēs.
“ASV nekad nav darbojusies ārpolitikā tikai labas gribas dēļ,” sacīja Ruge.
Sudha Deivida-Vilpa, Vācijas Maršala fonda pārstāve, brīdināja, ka atteikšanās no transatlantiskās alianses varētu būt bīstama pašām ASV.
Tramps vēlas Eiropas patstāvību – bet ar ironiju
Trampa administrācija aicina Eiropu kļūt neatkarīgākai drošībā, taču tajā pašā laikā pārmet, ka agrākie ASV iebrukumi Tuvajos Austrumos radījuši Eiropai milzīgas sekas, piemēram, migrācijas krīzi. Venss pat apgalvoja, ka, ja Eiropa būtu stingrāk iebildusi 2003. gada Irākas karam, “visa pasaule būtu izglābta no katastrofas”.
ASV joprojām uztur ap 80 000 karavīru Eiropā. Pētnieki aprēķinājuši, ka pastāvīga klātbūtne izmaksā mazāk nekā spēku rotācija. Turklāt militārais atbalsts Eiropai baro pašu ASV aizsardzības industriju – vairāk nekā 120 no 175 miljardiem dolāru Ukrainai aizgājuši tieši ASV uzņēmumiem.
Turklāt, kā norāda Kīles institūts, Eiropa kopumā Ukrainai sniegusi vēl lielāku palīdzību nekā ASV – gan no saviem arsenāliem, gan pērkot ieročus no Rietumu industrijas, kur dominē amerikāņi.
Eiropas vienotība – ieguvums ASV ekonomikai
Tramps vairākkārt izteicies naidīgi par Eiropas Savienību, pat nepareizi apgalvojot, ka ES apgrūtina viņa golfa kūrorta paplašināšanu Īrijā. Viņš paziņoja, ka “ES tika izveidota, lai izjātu ASV”, izsludinot jaunus tarifus.
Taču realitātē ASV pašas pēc Otrā pasaules kara palīdzēja veidot ES, lai stiprinātu stabilitāti un veidotu spēcīgu tirdzniecības partneri.
gadā tirdzniecības apjoms starp ASV un ES sasniedza 1,4 triljonus dolāru. Lai gan ASV ir preču deficīts, pakalpojumu eksports nodrošina pārpalikumu.
Trampa tarifu politika uz tērauda un automašīnām gan lika ES gatavoties atriebībai, taču tā tika atlikta. Neskatoties uz to, savstarpējā uzticība ir ievērojami sarukusi.
