ASV vēlas Ukrainas krīzes risinājumu mierīgā ceļā 108
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš vakar bija ieradies Kijevā, kārtējo reizi apliecinot atbalstu Ukrainai tās pretstāvē ar Krieviju, paziņojis, ka ASV vēlas Ukrainas krīzes risinājumu mierīgā ceļā.
Krievija met izaicinājumu starpvalstu attiecību pamatprincipiem
“Es ļoti ceru, ka mēs šo [situāciju] varam noturēt uz diplomātijas un miera ceļa, bet tas galu galā būs [Krievijas] prezidenta [Vladimira] Putina lēmums,” uzrunā ASV vēstniecībā Kijevā teica Blinkens. “Ja Putins nepieturēsies pie diplomātijas, viņš Krievijai izvēlēsies konfrontāciju un konsekvences,” brīdināja Blinkens.
Viņš pauda bažas, ka Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežām nebūt nav beigusies. “Mēs zinām, ka ir plāni palielināt šos spēkus ļoti īsā laikā, un tas prezidentam Putinam nodrošina iespēju īsā laikā izvērst pret Ukrainu tālākus agresīvus pasākumus,” norādīja ASV valsts sekretārs.
Baltkrievija otrdien pavēstīja, ka valstī ierodas Krievijas karavīri, kā skaidroja Minskas režīms, uz manevriem. ASV ir satrauktas, ka Krievijas karaspēka ierašanās uz manevriem Baltkrievijā var novest pie to pastāvīgas klātbūtnes un kodolieroču izvietošanas šajā valstī. Šis solis, kas tiek īstenots bez ierastās reģiona valstu savlaicīgās brīdināšanas, vēl vairāk palielinājis spriedzi, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežām.
Izmaiņas Baltkrievijas konstitūcijā, par kurām nākammēnes notiks balsošana referendumā, pieļauj, ka Krievijas militārā klātbūtne kļūst pastāvīga.
“Krievija mēģina mest izaicinājumu pamatprincipiem, kas uztur visu starptautisko sistēmu un ir nepieciešami, lai saglabātu mieru un drošību, principiem, ka viena valsts nevar izmainīt otras robežas ar spēku,” sacīja Blinkens. “Ja mēs pieļaujam, ka šie principi tiek pārkāpti nesodīti, tad mēs atveram ļoti lielu Pandoras lādi. Visa pasaule skatās uz to, kas notiek šeit,” viņš uzsvēra.
Pagājušās nedēļas Rietumu un Krievijas sarunās neizdevās kliedēt bažas, un Baltais nams brīdinājis, ka Krievija var uzbrukt Ukrainai “jebkurā brīdī”. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apstiprinājusi 200 miljonu dolāru piešķiršanu papildu aizsardzības drošības atbalstam Ukrainai, valsts sekretāram Entonijam Blinkenam uzturoties vizītē Kijevā, pavēstīja augsta ranga ASV amatpersona.
Rietumi noraida Kremļa “ultimātu diplomātiju”
Ceturtdien Blinkens dosies uz Berlīni, kur viņam paredzētas sarunas ar Vācijas, Francijas un Britānijas pārstāvjiem centienos stiprināt Rietumu vienotību. Mērķis ir apspriesties ar sabiedrotajiem, lai rastu veidu, kā pārliecināt Krieviju, ka būs sekas, ja Maskava atkal uzbruks Ukrainai, sacīja Valsts departamenta amatpersona. Piektdien ASV augstākajam diplomātam Ženēvā plānotas sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Lēmums par tikšanos klātienē tika pieņemts Blinkena un Lavrova telefonsarunas gaitā otrdien, abiem diplomātiem atzīstot, ka personīga tikšanās būtu lietderīga. Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki teica, ka “neviena versija nav izslēgta no darba kārtības”, brīdinot par situācijas bīstamību. Psaki arī uzsvēra, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir radījis šo krīzi. Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”. Blinkens paziņojis, ka Vašingtona nesniegs oficiālu rakstisku atbildi uz Krievijas “drošības garantiju” pieprasījumu, norādot, ka abām pusēm vajadzētu meklēt kopsaucēju.
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu (ne)izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV valsts sekretāra Blinkena vizīšu un konsultāciju mērķis ir daļa no diplomātiskajiem centieniem deeskalēt spriedzi, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija un joprojām notiekošā agresija pret Ukrainu, teikts Valsts departamenta paziņojumā.
Blinkenam, dodoties vizītēs uz Eiropu, kāds ASV diplomāts pauda cerību, ka “diplomātija nav mirusi”. Sarunām turpinoties dažādos līmeņos, otrdien ASV prezidentam Džo Baidenam bija tālruņa saruna ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti par Krievijas spēku koncentrāciju Ukrainas pierobežā. Puses apliecināja Somijas un citu Eiropas valstu tiesības izvēlēties savu drošības izkārtojumu, Somijai rezervējot tiesības patstāvīgi lemt, vai pievienoties NATO.
