ASV valsts sekretārs: Bažas izraisa Krievijas plāni izvērst iespējamu militāru agresiju 29
Dziļas bažas izraisa Krievijas plāni izvērst iespējamu militāru agresiju pret Ukrainu, mēģinot gan destabilizēt valsti no iekšienes, gan arī gatavojoties plaša mēroga militārām darbībām, pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes Rīgā preses konfernecē sacīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Viņš norādīja, ka aizvadītajās nedēļās Krievija ir izvērsusi gatavošanos, potenciālam militāram uzbrukumam Ukrainai, koncentrējot savus militāros spēkus pie Ukrainas robežas. Arī Aleksandra Lukašenko režīms ir aukstasinīgi izmantojis nevainīgus migrantus, lai saasinātu situāciju uz Baltkrievijas robežas ar Latviju, Lietuvu un Poliju.
Tāpat ASV valsts sekretārs atzīmēja, ka pēc operācijas “Resolute Support Mission” izbeigšanas Afganistānā alianse turpina aktīvi strādāt pie terorisma apkarošanas jautājumiem, pret ISIS un citām teroristiskajām organizācijām. Pēc Blinkena paustā, patlaban notiek darbs arī pie alianses stratēģiskās koncepcijas, lai NATO būtu spējīga stāties pretī šībrīža pasaules izaicinājumiem.
Pēc Blinkena paustā, NATO ārlietu ministru sanāksmē tika pārrunātie šie jautājumi, kā arī citi. Runājot par Ukrainu un Krieviju, ASV valsts sekretārs atzīmēja, ka tādas metodes no Krievijas puses jau redzētas iepriekš, tai skaitā 2014.gadā, kad notika iebrukums Ukrainas teritorijā.
“Patlaban tiek koncentrēti spēki pie robežas. Intensīvi tiek izmantota arī dezinformācija, lai attaisnotu Krievijas iespējamo militāro uzbrukumu. Aizvadīto gadu laikā mēs esam redzējuši, ka strauji pieaugusi aktivitāte tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos, attaisnojot Krievijas iebrukumu 2014.gadā un iespējamo spēku koncentrēšanu,” sacīja Blinkens.
Viņš norādīja, ka patlaban nav zināms, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, taču, ja viņš nolems to darīt, spēkus varēs mobilizēt ļoti ātri. Pēc ASV valsts sekretāra paustā, ir nepieciešams gatavoties jebkuriem attīstības scenārijiem un panākt arī to, ka Krieviju atvelk savus spēkus. Blinkens arīdzan uzsvēra, ka ASV ļoti aktīvi strādā kopā ar sabiedrotajiem un partneriem pie šiem jautājumiem un ir izveidoti tiešsaziņas kanāli ar Putinu kopā ar Franciju, Lielbritāniju un citām pusēm.
“Mēs esam Kremlim parādījuši, ka mēs esam gatavi aktīvi vērsties pret Krieviju un izmantot, tai skaitā, politiskus un ekonomiskus līdzekļus. Mēs esam turpinājuši aktīvi strādāt ar sabiedrotajiem un partneriem, lai pārrunātu šos jautājumus un saskaņot savu rīcību, jo mūsu sabiedrotie ir tikpat apņēmīgi noskaņoti kā mēs. To uzsvēra visi mūsu partneri un sabiedrotie vakar notikušajā diskusijā. Mūs atbalsta arī Vācija, Lielbritānija, Francija,” sacīja Blinkens.
Viņš norādīja, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritorijas nedalāmību, kā arī sniegt atbalstu Ukrainai. Pēc ASV valsts sekretāra paustā, līdzīgi kā sniegta skaidra norāde Maskavai, ASV aicina Ukrainu nereaģēt uz šīm provokācijām, ko izvērš Krievija.
“Krievija ar šīm provokācijām mēģina attaisnot savu rīcību, ko tā jau sākotnēji ir ieplānojusi, un mums ir jāatrisina šībrīža krīze un jāizmanto diplomātiskie kanāli. Tas nozīmē, ka Krievijai un Ukrainai jāatjauno dialogs Minskas formātā, lai panāktu to, ka Austrumukrainas konfliktam tiek pielikts. Putins pavisam nesen apgalvoja un es citēšu – Minskas vienošanās ir jāizpilda pilnībā. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicis Ukrainas apņēmību pildīt pilnībā Minskas vienošanos,” skaidroja Blinkens.
ASV valsts sekretārs uzsvēra, ka ASV aicina visas puses ievērot šo miera līgumu, kas tika panākts 2020.gadā jūlijā, un atvilkt Krievijas spēkus no Ukrainas teritorijas, un izvietot tos vietās, kur to paredzēja miera līgums. Tāpat Krievija ir aicināta neapdraudēt konkrētas Ukrainas teritorijas daļas, pārtraukt destabilizēt situāciju Ukrainā no iekšienes un mazināt šībrīža spriedzi un saspīlējumu.
“Tas ir veids, kā šo krīzi novērst, lai nepieļautu to, ka tā atstāj dziļu un ilgstošu iespaidu uz mūsu attiecībām ar Krieviju un Krievijas attiecībām ar starptautiskajiem partneriem, starptautisko stabilitāti un mieru,” teica Blinkens.
Savukārt, runājot par Baltkrieviju, ASV valsts sekretārs atzīmēja, ka, ņemot vērā Lukašenko režīma mēģinājumu destabilizēt situāciju, NATO ir apstādinājusi savu sadarbību ar Baltkrieviju, ASV gatavo arī papildu sankcijas, kuras tiek saskaņots ar Eiropas Savienību un citām alianses valstīm.
“Mēs aicinām Lukašenko režīmu pārtraukt izmantot migrantus politisko mērķu sasniegšanā. Tāpat mēs izsakām savu neapmierinātību ar to, ka režīms neievēro tiesiskumu un cilvēktiesības, un demokrātiskuma principus,” uzsvēra Blinkens.
Tāpat ASV valsts sekretārs pievērsās NATO ārlietu ministru sanāksmē diskutētajam par alianses stratēģisko koncepciju. Viņš atzīmēja, ka līdz nākamajam NATO samitam notiks diskusijas par to, kā modernizēt aliansi, lai tā spētu efektīvi stāvēt pretim dažādiem nākotnes draudiem un lai mūsu spēki darbotos saskaņotāk, spētu arī atvairīt dažādus šībrīža sarežģīto drošības uzdevumus.
“Stratēģija, pēc kuras mēs strādājam, tika pieņemta 2010.gadā, kad Krievija tika uzskatīta par partneri, bet Ķīnas tajā netika pat minēta. Mēs nebijām pat paredzējuši tādu jaunus draudus kā hibrīdapdraudējumu, klimata krīzi. Gribētu vēlreiz pateikties par to, ka produktīvi ir sāktas diskusijas par jauno stratēģisko koncepciju, kas drīzumā tiks pieņemta, atspoguļojot visus tos draudus, ar ko mēs modernajā pasaulē sastopamies,” teica ASV valsts sekretārs.
Tāpat viņš norādīja, ka ASV ir apņēmības pilna turpināt aktīvi darboties NATO, jo tā balstās uz valstu kopējām interesēm, vērtībām un ir izveidota ar mērķi panākt mieru un stabilitāti gan Ziemeļamerikā, gan arī Eiropā, un brīdī, kad daudzas demokrātiskās valstis sastopas ar dažādiem apdraudējumiem un starptautiskās sistēmas tiesiskie pamati tiek grauti, ir nepieciešams sadarboties.
“ASV prezidents Džo Baidena ir sacījis, ka mēs nepārprotami piedalīsimies mūsu sabiedroto drošības garantēšanā un ievērosim 5.panta nosacījumus – uzbrukums vienai valstij ir uzbrukums visai aliansei, un mēs attiecīgi pret to arī reaģēsim,” sacīja Blinkens.