ASV Valsts departaments skubina Latviju atrisināt ebreju kopienas īpašumu lietu 1
ASV savā ārpolitikā bieži uzsvērusi ebreju tiesību jautājumu. Latvijas kontekstā runa ir par ebreju īpašumu restitūcijas lietu, kuras dēļ pērn no amata atkāpās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība).
Nupat Latviju apmeklēja ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, lai novērotu, kā Latvijai sokas ar īpašumu atdošanu ebreju kopienai.
– Jūsu vizītes mērķis ir pētīt, kā Latvijai gājis ar ebreju īpašumu restitūciju, ko darījāt pirms diviem gadiem. Vai situācija ir mainījusies?
– Ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma virzība nav būtiski mainījusies kopš manas iepriekšējās vizītes. Lūkojos, vai Latvijā ir risinājums, kas būtu pieņemams Latvijas valdībai, iedzīvotājiem un ebreju kopienai. Jāuzsver, ka mēs runājam par kopienas īpašumiem, nevis privātīpašumiem, kas ebrejiem piederēja pirms Otrā pasaules kara. Šķiet, progress nav noticis, un nav pieņemti likumi, kas noteiktu īpašumu atdošanu.
– Kādu konkrētu rīcību jūs sagaidāt no Latvijas valdības?
– Nevaru teikt, ka kaut ko gaidu, taču vēlos redzēt vismaz nelielus soļus šajā virzienā. Ir tāda īpašumu daļa, kuru atdošana ebreju kopienai valdībai naudu nemaksā – ir vienkārši jāpārraksta īpašums uz kopienas vārda. Tas parādītu valdības labo gribu. Neesmu šeit ieradies, lai diktētu noteikumus.
Par ebreju īpašumiem Latvijas iedzīvotājiem pašiem jāatrod risinājums. Ja tas tiks izdarīts, šāds solis noņems nelielo kairinājumu Latvijas labajās attiecībās ar ASV. Visas ES valstis, izņemot Latviju un Horvātiju, ir atrisinājušas ebreju īpašumu lietu. Horvātija gan šajā jautājumā ir priekšā Latvijai.
– Kā ebreju īpašumu restitūcijas jautājums ietekmē Latvijas un ASV attiecības?
– Esmu šeit ieradies kā ASV valdības pārstāvis. ASV vēstniecības darbinieki par to jau runājuši ar Latvijas valdību. Bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone vizītē Latvijā pieminēja ebreju īpašumu jautājumu. ASV palīdzējušas Latvijai pievienoties NATO, mums bija ietekme uz ES, kad Latvija tajā stājās iekšā, tagad būsiet eirozonā un arī Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijā. ASV šajās lietās ir palīdzējušas, un mēs vēlamies, lai šīs attiecības saglabātos. Ja restitūciju jautājums būs atrisināts, mani šeit neredzēsiet.
Holokausts ASV skatījumā bija īpašs notikums, kura mērķis bija izskaust veselu tautu. Latvijā tā laikā tika nogalināta lielākā daļa ebreju. Holokausts ir arī, iespējams, lielākā laupīšana pasaules vēsturē. Tas bija genocīds, noziegums pret cilvēci un morāla varmācība. Ja to salīdzinām ar citiem genocīdiem pasaules vēsturē, tad tam nebija precedenta.
– Kā īpašumu atgūšanas jautājums tiek risināts citās valstīs?
– Bijušās Dienvidslāvijas republika Maķedonija izveidoja īpašu fondu, kas atbalsta ebreju kopienas aktivitātes un rūpējas par holokaustu pārdzīvojušiem cilvēkiem. Lietuvā izveidoja īpašu fondu, un valdība tajā maksāja desmit gadus. Turklāt valdībai bija tiesības maksājumus apturēt, ja valstij neklājās finansiāli viegli. Ja tiek maksātas kompensācijas, tām jābūt mērķētām uz ebreju kopienas atbalstu.
– Vizītes laikā esat apmeklējis Okupācijas muzeju, Rīgas Geto muzeju un arī Žaņa Lipkes memoriālu. Kādi bija iespaidi?
– Iedvesmojos no Okupācijas muzeja, kur ekspozīcija sākas ar stāstu par holokaustu. 4. jūlijā piedalījos arī Ebreju tautas genocīda piemiņas dienas pasākumā. Šī diena ir saistīta gan ar ebreju glābējiem, gan nacistu kolaboracionistiem. Taču jāatceras, ka tā nav tikai Latvijas situācija – tā bijis arī citur Eiropā. ASV uzskata, ka pagātnes jautājumi jāatrisina, lai tie nākotnē neatkārtotos.
– Vai piekrītat, ka starp nacistu un komunistu pastrādātajiem noziegumiem var likt vienādības zīmi?
– Tie ir salīdzināmi, bet nav iespējams vilkt vienlīdzības zīmi. Bieži saka, ka Latvijā bija dubults genocīds. ASV pozīcija: holokausts bija īpašs, bezprecedenta gadījums un bija citādāks nekā padomju vara. Jāatceras, ka genocīds ir īpašs juridisks termins, kas nozīmē iznīcināt visu etnisko vai reliģisko grupu.
Holokausta patiesā definīcija bija iznīcināt ebreju kopienu Eiropā, kas nacistiem gandrīz izdevās arī Latvijā. Vēlāk sekoja padomju okupācija – es nesaku, ka tas bija kas labs, taču tā nav salīdzināma ar holokaustu.
– Padomju laikos izsūtīja latviešu nācijas ziedu. Cilvēki tika deportēti pat par to, ka tulkoja franču klasiķu darbus latviešu valodā…
– Holokausta laikā iznīcināja 90 procentus Latvijas ebreju, kas skaitliski ir vairāk nekā izsūtīto skaits no Latvijas uz Sibīriju. Nesaku, ka izsūtīšanas bija brīnišķīgs notikums. Pēc savas būtības holokausts bija unikāli šausmīgs, tādēļ mums jābūt uzmanīgiem, salīdzinot dažādas lietas, lai cik tās būtu briesmīgas. Es nenoliedzu, ka Latvijā bija padomju okupācija. ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā, un mūsu valstī darbojās Baltijas valstu vēstniecības arī padomju okupācijas laikos. Cilvēki ASV zināja, kas šeit notika.
