Lielākie militārie tēriņi 2014. gadā bija ASV, Ķīnā, Krievijā, Saūda Arābijā un Francijā 0
Militārie izdevumi 172 pasaules valstīs 2014. gadā bija viens triljons 776 miljardi dolāru, veidojot 2,3% no pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājuši Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) eksperti. Globālie militārie izdevumi ir tikai par 1,7% mazāki par augstāko līmeni 2011. gadā un ir ievērojami augstāki par militārajiem izdevumiem pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās.
ASV militārie izdevumi pērn samazinājās par 6,5%, jo 2011. gadā pieņemtais ASV budžeta kontroles likums paredz budžeta iztrūkuma samazināšanu. Analītiķi paredz ASV militāro izdevumu samazināšanos arī 2015. gadā, taču lēnākā tempā. Kopš augstākā punkta 2010. gadā ASV militārie izdevumi ir samazinājušies par 19,8%, taču ASV īpatsvars pasaules militārajos izdevumos joprojām ir aptuveni viena trešdaļa.
Ķīna, Krievija un Saūda Arābija turpināja ievērojami palielināt militāros izdevumus. Saūda Arābijas izdevumu pieaugums par 17% bija straujākais no 15 valstīm ar lielākajiem militārajiem izdevumiem. Ķīnas militāro izdevumu pieaugums pērn bija 9,7%, bet Krievijas – 8,1%. Krievija ir samazinājusi šogad plānotos militāros izdevumus par pieciem procentiem, jo pasaules tirgū kritusies naftas cena. Krievija ir iejaukta militārā konfliktā Austrumukrainā, un Rietumu ekonomiskās sankcijas arvien nopietnāk ietekmē tās saimniecību, taču Krievijas 2015. gada militārais budžets reālos skaitļos plānots par 15% augstāks nekā pērn.
Eiropas valstu militārie izdevumi pērn pieauga par 0,6%, sasniedzot 386 miljardus dolāru. Austrumeiropā militārie izdevumi palielinājās par 8,4%, sasniedzot 93,9 miljardus dolāru, bet Rietumu un Viduseiropā samazinājās par 1,9% līdz 292 miljardiem dolāru. Lai nostiprinātu savu armiju un modernizētu bruņojumu, 2014. gadā Polija palielināja militāros izdevumus par 13%. Vairākas citas Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstis, tajā skaitā Baltijas valstis, palielinājušas aizsardzības izdevumus, kas bija apcirpti krīzes gados. Pēc pagaidu aprēķiniem, Ukrainas militārie izdevumi 2014. gadā palielinājās par 23% sakarā ar karadarbību valsts austrumos, un šogad Ukrainas aizsardzības budžetu paredzēts divkāršot.
20 valstis, kuru vairākums atrodas Āfrikā, Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos, pērn militārajiem izdevumiem atvēlēja vairāk nekā 4% no IKP, ko analītiķi vērtē kā smagu nastu ekonomikai. 2013. gadā šādu valstu bija 15. Tikai trijās no 20 valstīm ir demokrātiska iekārta, un to vairākums ir ierauts bruņotos konfliktos vai tās nesen pārdzīvojušas bruņotus konfliktus.
Tīmekļa vietnē “Global Firepower” apkopoti dati par pasaules valstu militāro un ekonomisko potenciālu, ņemot vērā tikai parasto bruņojumu, bet ne kodolieročus, jo to pielietošanas sekas ir neprognozējamas. Apkopojot gan militāros, gan ekonomiskos datus, pirmajā desmitniekā ierindotas: ASV, Krievija, Ķīna, Indija, Britānija, Francija, Dienvidkoreja, Vācija, Japāna un Turcija.
