ASV uzņēmēji Latviju vairāk redz kā bāzi, mazāk kā tirgu 0
Nesen Latvijā viesojās plaša ASV uzņēmēju delegācija, starp viņiem bija arī tādu pasaules smagsvaru kā “Warner Bros.”, “Boeing” un “Procter & Gamble” augsta līmeņa amatpersonas. Bija arī citu – mazāk pazīstamu, bet ietekmīgu – uzņēmumu pārstāvji.
Tā kā Latvijas tirgus ir neliels un, pārdodot tikai preces, to var ātri izsmelt, ASV uzņēmēju interese vairāk saistāma ar ilgtermiņa ieguldījumiem, lai Latviju izmantotu kā bāzi ražotnēm un lai tā kalpotu kā drošs komandpunkts sakaru uzturēšanai ar rietumniekiem biznesa kultūras ziņā grūti izprotamo Krievijas tirgu. Tomēr eksperti aicina attiecībā par šo vizīti pārāk nesacerēties, jo jāatceras, ka uzņēmēji skatās ne vien Latviju, bet Baltiju kā reģionu.
ASV uzņēmēju viesošanās Latvijā īsā laikā neradīs būtisku investīciju apjoma kāpumu, taču ekonomiskais efekts ieguldījumu atveidā varētu būt redzams ilgākā laikposmā. Uz Latviju atbraukušie ASV uzņēmēji atzīst, ka par mūsu valsti zinājuši maz un to pagaidām iepazīst.
Maz zināmā Latvija
Bostonā bāzētā nekustamo īpašumu starpniecības uzņēmuma “Cresa” viceprezidente Brigita Pari uzskata, ka varētu atvest uz Latviju jaunus investorus, kam šeit varētu būt nepieciešamība pēc nekustamā īpašuma. Viena no priekšrocībām ir tas, ka pēc nekustamo īpašuma buma Latvijā palicis daudz brīvas vietas. Iespējamo investīciju apjomu, ko atnestu “Cresa” piesaistītās kompānijas, B. Pari neatklāj, jo tas esot atkarīgs no klientu biznesa apjoma. “Cresa” lielākie klienti ir tehnoloģiju uzņēmumi “Oracle” un “3M”, bet tā nodrošina nekustamos īpašumus arī dažādām juridiskajām firmām, ražotājiem un pakalpojumu sektora uzņēmumiem.
Latvija kā interesants atklājums bijis arī filmu industrijas kompānijas “Warner Bros.” vecākajam viceprezidentam Kevinam Trehijam. Arī viņš uzsver, ka pagaidām Latvija ir izpētes objekts un veselu mākslas filmu te vēl nevarētu filmēt, bet ar nelielu daļu gan varētu sākt.
“Mūsu skatpunktā pašlaik nav nekā tāda, ko varētu jau uzņemt Latvijā. Kļūda būtu uzņemties uzreiz lielu projektu, bet mēs varētu sākt ar mazu gabaliņu no lielas filmas. Ja tas būs veiksmīgs, mēs varam attīstīt šeit infrastruktūru un vairāk investēt,” teic K. Trehijs.
Latvijā viņš meklējis vietas, kas potenciāli varētu būt interesantas – kājām izstaigājis Vecrīgu, bet ar helikopteru, dodoties uz “Cinevillu”, pārlidojis Rīgu. “Mani pārsteidza padomju skati, tie bija fantastiski – rajoni ar blokmājām. Te varētu uzņemt filmas par padomju laikiem vai Krieviju. Krievijā tas būtu problemātiski, jo lielām ASV kompānijām darboties Krievijā ir sarežģīti, turklāt uzņemt šāda veida filmas tur būtu politiski jūtīgs jautājums,” spriež K. Trehijs. Viņš atzīstas, ka nav izdevies redzēt Baltijas jūras piekrasti, taču pieļauj, ka pēc dzirdētā, to varētu iepīt kādās filmās, kurās tiktu uzņemti skati ar sabiedroto izsēšanos Normandijā.
Skatās uz Krieviju
Latviju kā vietu, no kurienes ASV uzņēmēji varētu iziet Krievijas tirgū, min Latvijas goda konsuls Dienvidkalifornijā, plastikas ķirurgs Juris Buņķis. “Gandrīz visiem delegācijas uzņēmējiem ir interese par Krieviju. Latvija ir skaista zeme, kur valda likums un kārtība – šeit nevajag baidīties, ka kāds biznesā zags. ASV uzņēmējdarbības kultūrā un likumos kukuļošana ir izslēgta. Krievijā tā nav. Amerikāņiem šeit ir interese ieguldīt un pārdot saražoto vai pakalpojumus pāri robežai Krievijas tirgū,” teic J. Buņķis. Latvijas tirgus ASV esot par mazu, bet Krievija esot interesanta, piemēram, “GATX Corporation”, kas nodarbojas ar dzelzceļa vagonu izīrēšanu.
Delegācijā bija vairāki uzņēmumi, kas pārstāv aizsardzības jomu, tostarp bija arī uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādiem drošības risinājumiem, militāro un iekšlietu ekipējumu. “Viņi vēlas atrast šeit vietu ražotnei, lai pēc tam savas preces pārdotu pārējām NATO dalībvalstīm.
Starp tām ir arī plašu frekvenču raidītāji,” stāsta J. Buņķis. Delegācijā bija arī ASV aviobūves uzņēmuma “Boeing” viceprezidents Braiens Morans, taču viņš ar presi nerunāja. Nojaušams, ka ASV aviobūves uzņēmuma interese ir pārdot Latvijas uzņēmumam “Air Baltic” lidaparātus. Tika pieļauts – ja darījums notiktu, “Boeing” varētu Latvijā izvērst arī pilotu izglītības programmu vai atvērt nelielu lidmašīnu detaļu ražotni. Tomēr šonedēļ kļuvis zināms, ka “Air Baltic” lidmašīnas piegādās Kanādas ražotājs “Bombardier”, ar kuru noslēgts nodomu protokols par 20 jaunu “c-series” lidmašīnu piegādi.
Uzņēmēji nenosauc šķēršļus, kas viņiem traucētu izvērst darbību Latvijā, bet vairāk runā par priekšrocībām. Viena no tām ir Latvijas kompaktā valsts pārvalde, jo šeit varot ātri saņemt atbildes no augstākajām amatpersonām. “Ļoti priecājos, ka brīvi parunājos ar jūsu premjerministru un arī ekonomikas ministru, kuri ir ļoti inteliģenti,” saka K. Trehijs kurš arī paslavē Latvijas iedzīvotāju labo izglītību un valodu zināšanas, kas ir pievilcīgs faktors.
Tāpat ASV uzņēmējiem radies labs iespaids par Latvijas nodokļu sistēmu. “Jūsu nodokļu sistēma ir fantastiska un vienkārša, un nelielais nodokļu apjoms iedrošinās ASV uzņēmēju interesi par attīstību,” saka B. Pari.
B. Trehiju kā filmu industrijas pārstāvi priecē, ka Latvijā plānots pieņemt likumu, ka par ieguldījumiem kino jomā varēs saņemt daļu atmaksas no valsts. Pirms 10 – 15 gadiem “Warner Bros.” un citu lielo kinostudiju skatpunktā bijusi Prāga, kur uzņemts daudz filmu. “Tagad liela daļa filmu veidotāju pārcēlušies uz Budapeštu, taču es prognozēju, ka pienāks laiks, kad no turienes viņi aizies. Rīga varētu ieņemt tās vietu,” skaidro B. Trehijs. Viņaprāt, potenciālajiem Latvijas partneriem vajadzētu ņemt vērā Prāgas mācību – filmu studijas aiziet, ja lielās intereses dēļ vietējie partneri pakalpojumiem paceļ cenas. Tas automātiski liek meklēt citas vietas, jo filmu bizness ir dārgs un tajā pašā laikā atdeves ziņā grūti prognozējams. Vienīgā lieta, ko ASV uzņēmēji Latvijai iesaka uzlabot, ir valsts un tās iespēju reklamēšana, pie kā būtu nepieciešams piestrādāt.
Izaugsme pievērš uzmanību
Ja palūkojas uz ASV tiešajām investīcijām, tās šogad Latvijā bija 183,9 miljoni latu, kas ASV ierindo desmitajā vietā ārvalstu investoru sarakstā. Galvenās jomas, kur amerikāņi investējuši, ir nekustamo īpašumu, rūpniecības un tirdzniecības nozares. Līdz šim būtiskākā ASV uzņēmumu klātbūtne Latvijā saistāma ar to, ka mūsu valstī darbojas ASV kapitāla banka “GE Money Bank”, ķīmijas produktu uzņēmums “Cytec” šeit izvietojis Eiropas administratīvās pārvaldes centru, bet vairākās vietās Latvijā darbojas ASV kokrūpniecības uzņēmums “Jeldwen”. ASV vēstniecība lepojas, ka Latvijas zemnieki bieži izvēlas “John Deere” traktorus un “Pratt & Whitney” piegādātās turbīnas biomasas spēkstacijām.
Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā (vismaz 10 procenti) ASV ierindojas 11. vietā ar kopējo investīciju apjomu 147,6 miljoni latu un 753 aktīviem uzņēmumiem.
Lielākie uzņēmumi ar ASV kapitālu Latvijā ir “GE Money Latvia Holdings”, viesnīcu uzņēmums “Polar Bek Daugava”, farmaceitisko izstrādājumu ražotājs “Baltic Medical program”, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums “Mono”, nekustamo īpašumu uzņēmums “Monald”, vairumtirdzniecības uzņēmums “Monald” un vēl citi ar uzņēmēju Aleksandru Plotniku saistītie uzņēmumi. ASV kapitāla uzņēmumi Latvijā ir arī alkoholisko un citu dzērienu vairumtirgotājs “Pepsi-Cola General Bottlers Latvia”, koka izstrādājumu ražotājs “Staļi”, nekustamo īpašumu uzņēmums “Biroju parks”, kā arī kravu pārkraušanas uzņēmums “Alpha Osta”, ASV kapitāls ir arī zivju pārstrādes uzņēmumā “Brīvais vilnis”.
ASV uzņēmēju delegācijas vizīte Latvijā lielā mērā ir rezultāts pērn notikušajai premjera Valda Dombrovska vizītei ASV un citu ministru vizītēm. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka būtiskāk ir skatīties uz ieguldījumiem uzņēmumu pamatkapitālā, jo tā ir nauda, kas nodrošina ilgtspēju. Komentējot ASV uzņēmēju vizīti, viņš aicina pārāk nesacerēties, jo investori uz Latviju brauc regulāri, taču šī vizīte ir pacelta oficiālā līmenī, tādēļ guvusi lielāku ievērību. Tāpat jāatceras, ka uzņēmēji skatās uz reģionu kopumā un arī Igaunija, Lietuva un Somija spēj piesaistīt jaunas investīcijas. Bankas eksperts atgādina, ka ASV aizsardzības budžetā notiks būtiski samazinājumi, tādēļ šīs nozares uzņēmumi meklē jaunus tirgus. “Jautājums ir tas, ko mēs varam no tā iegūt. Nedomāju, ka viņi dos zināšanas jeb “know-how”, jo Krievijas tuvums rada risku, ka kaut ko no tām varētu nozagt. Ja runa ir par vieglo tekstilu un apģērbiem, tad iespējas šeit pastāv,” skaidroja D. Gašpuitis.
Viņš norāda, ka Latvijas kā Rietumu – Austrumu tilta ideja vienmēr bijusi aktuāla, taču līdz galam neesot izmantota.
Uzņēmēju acīs Latvija ieguvusi ievērību ar diskusijām par veidu, kā mūsu valsts tikusi pāri ekonomiskajai krīzei. “Viņi skatās, kur ir izaugsme. Tās dēļ mēs tagad esam priekšplānā,” teic D. Gašpuitis. Runājot par Latvijas apakšuzņēmēju piesaisti, eksperts piebilst, ka noteikti ASV kompānijas rīkos atklātus konkursus, kuros būs iesaistīti arī citu valstu uzņēmēji. Pozitīvi esot, ka starp Latvijas un ASV uzņēmējiem veidojas kontakti.
Protams, ja Latvijā ienāktu “Warner Bros.”, tad, iespējams, tas rosinātu šeit darboties arī citas lielās kinostudijas, ko var attiecināt arī uz citu nozaru smagsvariem. Rietumu biznesa vides klātbūtne dod izpratni Latvijas uzņēmējiem, ka uzticamāki ir partneri, kam patīk skaidri noteikti biznesa nosacījumi un kultūra, kurā kukuļošana ir slikts tonis.
Uzziņa Delegācijā bija 20 ASV ietekmīgu IT, autobūves, aizsardzības, aviācijas, celtniecības, filmu industrijas un citu nozaru kompāniju pārstāvji. |
