Darba vizīte bez propagandas? 8
Krievijas Zinātņu akadēmijas ASV un Kanādas institūta direktora vietnieks Viktors Kremeņuks intervijā laikrakstam “The Moscow Times” raksturojis sarunas Sočos kā “darba vizīti bez propagandas, abām pusēm atliekot malā pirkstu kratīšanu un asas piezīmes, lai pievērstos svarīgākām lietām”. Lavrovs pat izteicies, ka sarunas ar Keriju noritējušas “brīnišķīgi”, ziņo aģentūra “RIA Novosti”. Maskavas Kārnegi centra analītiķis Aleksejs Malašenko uzskata, ka Kerija vizīte apliecina abu pušu vēlmi uzturēt attiecības, taču pauž pārliecību, ka neviena puse nav gatava mainīt savu nostāju. Daži Rietumu analītiķi atzīmē, ka Kerija vizīte Krievijā sakrita ar dienu, kad tika publicēts februārī nogalinātā Kremļa kritiķa Borisa Ņemcova un viņa domubiedru ziņojums, kurā apgalvots, ka kaujās Austrumukrainā krituši vairāk nekā 220 Krievijas karavīri. Kerijs neviļus varētu būt izdarījis pakalpojumu Putinam, piesaistot uzmanību sarunām Sočos un novēršot uzmanību no Ņemcova ziņojuma.
Turcija asi kritizē Krieviju
NATO valstu ārlietu ministru apspriedes namatēvs Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu negaidīti asi kritizēja Krievijas rīcību Ukrainā, lai gan Ankara joprojām cenšas uzturēt labas attiecības ar Maskavu, cerot uz dividendēm naftas un gāzes tranzītā no Krievijas uz Eiropu. “Mēs nedrīkstam aizmirst ukraiņu tautas ciešanas,” sacīja Davutoglu. Turcijas premjerministrs uzsvēra, ka Krievijas 2014. gadā veiktā Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksija “nevar tikt pieņemta jebkādā veidā”, un ir “ļoti svarīgi nepieļaut pussalā dzīvojošo Krimas tatāru izolāciju”. Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Cavusoglu apliecināja, ka Ankara ir gatava veikt konstruktīvu lomu, lai risinātu Krievijas un Rietumu strīdu par Ukrainu, taču uzsvēra, ka “nekas nevar attaisnot Krievijas rīcību Ukrainā un citās bijušajās padomju valstīs”, runājot par Krievijas veikto Krimas aneksiju un no Gruzijas atsķēlušos Abhāzijas un Dienvidosetijas apgabalu “neatkarības” atzīšanu pēc 2008. gada kara ar Gruziju, atzīmē aģentūra “AFP”.
