Baidens atvainojies par konsultāciju nerīkošanu: ASV un Francija noregulē diplomātisko strīdu 5
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmajā tālruņa sarunā kopš strīda par Austrālijas lēmumu pirkt ASV, nevis Francijas zemūdenes, ASV prezidents Džo Baidens un Francijas prezidents Emanuels Makrons vienojušies sākt padziļinātas konsultācijas, lai atjaunotu savstarpējo uzticību, un tikties Eiropā oktobra beigās.
Diplomātijas eksperti vērtē Baltā nama paziņojumu pēc sarunas ar Makronu kā atvainošanos par konsultāciju nerīkošanu, bet ne atvainošanos par politisko lēmumu – pārdot Austrālijai ASV zemūdenes ar kodoldzinēju.
Baidena konkrēta piekāpšanās Francijai bija solījums pastiprināt ASV atbalstu Francijas un vairāku ES valstu pretterorisma operācijām Sahela reģionā Āfrikā. Makrons jau labu laiku bija aicinājis ES un ASV vairot atbalstu Francijas misijai Mali, kur situāciju var vēl vairāk sarežģīt Krievijas privātā kaujinieku grupējuma “Wagner” iejaukšanās.
Par diplomātisko izlīgumu ar ASV liecina Francijas vēstnieka nākamnedēļ paredzētā atgriešanās Amerikā. Sarunā ar Makronu Baidens atkārtoti apstiprinājis Francijas un citu Eiropas valstu militārās piedalīšanās svarīgumu Āzijas un Klusā okeāna reģionā.
Baltā nama paziņojumā uzsvērts, ka ASV atzīst Eiropas aizsardzības svarīgumu, kur Francija ilgus gadus ir bijusi priekšgalā, kā papildinājumu transatlantiskajai NATO aliansei. Vakar ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros Ņujorkā bija paredzēta ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena un Francijas ārlietu ministra Īva Ledriāna tikšanās.
Sasalums turpinās Francijas un Austrālijas attiecībās, un pagaidām nav zināms, kad Kanberā varētu atgriezties atsauktais Francijas vēstnieks. Austrālijas premjerministrs Skots Morisons paziņojis, ka Francijas prezidents neesot atbildējis uz viņa lūgumu par tālruņa sarunu.
“Es pagaidīšu, līdz būs īstais laiks un iespēja mūsu sarunai,” teica Morisons. “Mūsu durvis ir atvērtas un ielūgums ir izteikts. Mēs saprotam aizvainojumu un vilšanos. Mēs būsim pacietīgi un sagaidām, ka atkal varēsim sadarboties ar vecajiem draugiem,” teica Austrālijas premjers.
Tūlīt pēc ASV un Austrālijas strīda ar Franciju zemūdeņu pirkuma lietā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena intervijā raidsabiedrībai CNN paziņoja, ka “attiecībās ar Vašingtonu nav iespējama atgriešanās pie “biznesa kā parasti”, pirms ASV nav atbildējušas uz dažiem jautājumiem”.
“Vienai no ES dalībvalstīm nācies izjust izturēšanos, kas nav pieņemama, tāpēc mēs gribam zināt, kas notika un kāpēc,” viņa teica.
Laiks rādīs, vai ar ASV prezidenta Baidena izteikto atvainošanos Francijas prezidentam par konsultāciju nerīkošanu pirms zemūdeņu darījuma ar Austrāliju pietiks, lai līdzsvarotu transatlantiskās attiecības. Analītiķi atzīmē, ka no Rietumu stratēģiskās sadarbības viedokļa būtu neloģiski, ja Indijas un Klusā okeāna vadošā valsts Austrālija nesadarbotos ar Franciju, kas ir ES ietekmīgākā valsts šajā reģionā.
Kā atzīmē izdevums “Politico”, vairākas ES valstis (Nīderlande, Beļģija, Dānija un Īrija) veic spiedienu uz Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, lai viņa paziņotu, ka 29. septembrī ieplānotā ES–ASV Tirdzniecības un tehnoloģijas padomes apspriede Pitsburgā notiks paredzētajā laikā un netiks atlikta.
ES amatpersonas uzskata, ka citādi varētu tikt zaudētas vairākas svarīgas piekāpšanās, kas panāktas sarunās ar Vašingtonu pēdējās nedēļās, par ko bija paredzēts oficiāli paziņot samitā Pitsburgā. Vairākas ES valstis uzsvērušas ES un ASV ekonomisko sakaru svarīgumu.
Pēdējā laikā vairāk uzmanības ticis pievērsts transatlantisko attiecību uzlabošanai aizsardzības jomā, taču nedrīkst aizmirst, ka Vašingtona un Brisele veido pasaules lielāko tirdzniecības bloku.
Pitsburgas samitā bija paredzēts vienoties par ES un ASV kopējiem standartiem pusvadītāju ražošanā un mākslīgā intelekta jomā, kopēju vēršanos pret tehnoloģiju piespiedu pārņemšanu un dalīties ar informāciju par izmeklēšanu nelikumīgu subsīdiju un dempinga gadījumos, lai kopīgi uzliktu tarifus precēm no valstīm, kur nav tirgus ekonomikas, (tas ir, Ķīnas).
