ASV un ES veido partnerību gāzes piegādē 0
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis daudzām valstīm pārskatīt savu atkarību no Krievijas energoresursiem. ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojuši par vienošanos, kas paredz ASV apņemšanos Eiropas Savienībai šogad piegādāt papildu 15 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes (LNG). Tomēr pagaidām nav skaidrs, no kādām valstīm šīs piegādes nāks.
Fon der Leiena runāja par “ASV apņemšanos piegādāt” gāzi, bet abu pušu kopīgajā paziņojumā minēts, ka ASV “strādās kopā ar starptautiskajiem partneriem un centīsies panākt”, lai šīs piegādes šogad nonāk ES, atzīmē izdevums “Politico”. Abas puses arī centīsies panākt, lai vismaz līdz 2030. gadam ES tiktu piegādāti 50 miljardi kubikmetru ASV sašķidrinātās gāzes gadā.
Eksperti atzīmē, ka nebūs viegli strauji palielināt LNG piegādes. Kopš gada sākuma ASV jau ir gandrīz dubultojušas LNG piegādes Eiropai, tomēr daļa no tām sākotnēji bija paredzētas Āzijas tirgum, un siltāki laikapstākļi ļāva tās pārvirzīt uz Eiropu. Turpmāk tik labvēlīgi laikapstākļi var neatkārtoties. Turklāt ASV LNG eksporta nozarei nav daudz iespēju piegādāt papildu kravas. Jāņem vērā arī tas, ka ASV valdība nevar komandēt privātas kompānijas un likt tām piegādāt gāzi konkrētiem reģioniem.
ES jāmaina enerģijas piegādes loģistika
ES centieni mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem seko ASV un Britānijas paraugam. ASV prezidents Džo Baidens jau ir paziņojis par aizliegumu importēt Krievijas naftu un gāzi. Arī Britānija līdz gada beigām pārtrauks Krievijas naftas importu.
ES atkarība no Krievijas energoresursiem ir daudz lielāka, atteikties no tiem nav tik vienkārši. Īpaši grūti ir pārtraukt Krievijas gāzes importu, jo alternatīvas tai ir grūti atrast. Pērn ES no Krievijas importēja 140 miljardus kubikmetru gāzes pa cauruļvadiem, kā arī vēl 15 miljardus sašķidrinātā veidā. Imports no Krievijas pērn veidoja 45% ES gāzes importa un 40% gāzes patēriņa, norāda Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).
EK plāno šogad atkarību no Krievijas gāzes samazināt par divām trešdaļām, bet līdz 2030. gadam izbeigt visu fosilā kurināmā importu no Krievijas. EK uzskata, ka līdz gada beigām ES varētu aizstāt 102 no 155 miljardiem kubikmetru gāzes, ko bloks gadā saņem no Krievijas. Vairumu šīs enerģijas aizvietotu ar LNG importu, kā arī saņemot gāzi pa citiem cauruļvadiem. Šiem centieniem palīdzētu arī paātrināta pāreja uz atjaunojamiem enerģijas resursiem, kā arī enerģijas taupīšana.
IEA un citi eksperti EK plānu uzskata par pārlieku optimistisku. IEA lēš, ka ES šogad varētu samazināt gāzes importu no Krievijas par 50 miljardiem kubikmetru, vai 80 miljardiem, ja bloks pārietu uz klimatam kaitīgāko naftu un oglēm. ES dalībvalstis šogad nespēs vienlaikus atjaunot gāzi krātuvēs un samazināt atkarību no Krievijas, prognozē eksperti. Šobrīd krātuves ir piepildītas par 26%. Vasarās, kad parasti gāzes cena ir zemāka un pieprasījums mazāks, krājumi tajās tiek atjaunoti.
Vācijai jābūvē LNG termināļi
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks vizītē Katarā spēja vienoties par ilgtermiņa enerģijas partnerību ar šo Tuvo Austrumu valsti. Katara ir viena no trim lielākajām LNG eksportētājām. “Lai arī šogad mums vajadzēs Krievijas gāzi, nākotnē tas tā vairs nebūs,” paziņoja Hābeks.
Neskatoties uz vienošanos, pagaidām Vācija tiešā veidā nespēj saņemt LNG, jo tai nav vajadzīgo termināļu, atzīmē raidorganizācija “Deutsche Welle”. Vācija plāno uzbūvēt divus termināļus, tomēr tas prasīs vairākus gadus. Vācijai ir iespēja saņemt LNG no termināļiem Beļģijā, Francijā un Nīderlandē.
Arī Bulgārija ir spērusi soļus, lai atteiktos no Krievijas gāzes. Bulgārijai šā gada beigās beidzas desmit gadu gāzes piegādes līgums ar Krieviju, un Sofija neplāno to pagarināt. Bulgārija savu enerģētisko neatkarīgu grib stiprināt ar gāzesvadu, kas savienos Bulgārijas un Grieķijas gāzes apgādes sistēmas. Tas varētu nodrošināt lielāku elastību Dienvidaustrumeiropas gāzes tirgū, dodot tam piekļuvi Tuvo Austrumu un Centrālāzijas piegādātājiem, raksta “Politico”.
Bulgārijas premjers Kirils Petkovs ir paziņojis, ka šis gāzesvads uz Grieķiju tiks pabeigts jūnijā, bet darboties sāks septembrī, vēsta aģentūra “Reuters”. Bulgārija ar Azerbaidžānu ir noslēgusi līgumu par miljarda kubikmetru gāzes piegādi, tomēr šīs piegādes pilnībā varēs notikt tikai pēc jaunā gāzesvada pabeigšanas. Pa šo gāzesvadu gadā varēs pārsūknēt trīs līdz piecus miljardus kubikmetru gāzes. Bulgārija gadā patērē trīs miljardus kubikmetru gāzes.
Rietumu firmas pārtrauc darbību Krievijā
Pārtraukt importēt Krievijas naftu būtu vieglāk nekā gāzi, norāda eksperti. Krievijas gāze Eiropai lielākoties tiek piegādāta pa cauruļvadiem, tāpēc to ir grūti aizvietot. Savukārt naftu Eiropai Krievija lielākoties piegādā ar tankkuģiem, un tikai četrus līdz astoņus procentus naftas Eiropa importē pa cauruļvadu. Tādēļ Krievijas naftu ir vieglāk aizstāt starptautiskajā tirgū.
Šobrīd Eiropa aptuveni trešo daļu sev nepieciešamās naftas saņem no Krievijas, un katru dienu ES par Krievijas naftu maksā apmēram 250 miljonus eiro. Krievijas nafta zaudē savas pozīcijas pasaules tirgū, un naftas firmas un pārvadātāji cenšas no tās izvairīties pēc Rietumu sankciju ieviešanas pret Maskavu sakarā ar iebrukumu Ukrainā. Vairākas lielas Rietumu naftas firmas ir paziņojušas, ka pārtrauc vai ierobežo darbību Krievijā.
