ASV tikai paraustīja plecus. Zelenskis nespēja sasniegt savu galveno mērķi – karš turpināsies 98
Ukrainas līderis nespēja sasniegt savu galveno mērķi – atļauju uzbrukt Krievijas teritorijai ar tālas darbības rādiusa ieročiem no Rietumu partneriem. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēsā uzņemšana ASV aizvadītajā nedēļā parādīja, ka pēc divarpus kara gadiem viņa iespējas kļūst arvien ierobežotākas.
Kā raksta The Wall Street Journal, vairāku sanāksmju laikā Ņujorkā un Vašingtonā Zelenskis popularizēja savu “uzvaras plānu”, meklējot vairāk ieroču un drošības garantiju no ASV un to sabiedrotajiem. Tas nodrošinātu Ukrainai papildu sviras pār Krieviju. Taču Baidena administrācijas amatpersonas, kuras jau sen ir bijušas piesardzīgas par eskalējošiem soļiem, kas varētu provocēt Maskavu, izteica tikai vēlmi pēc vairāk informācijas.
Prezidents Baidens paziņoja par jaunu, jau apstiprinātu militārās palīdzības paketi, taču atteica Zelenska galveno prasību – atļauju izmantot tāla darbības rādiusa raķetes, lai dotu triecienu Krievijai.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās ar Zelenski atkārtoja, ka viņa prioritāte ir “ātri izbeigt karu ar godīgu vienošanos abām pusēm”, taču neprecizēja, kā tas tiks panākts. Tramps arī norādīja, ka viņam ar Putinu ir “ļoti labas attiecības”, un izteica cerību uz attiecību uzlabošanos ar Zelenski. “Es ceru, ka mums būs vairāk labu attiecību,” piebilda Zelenskis.
Zelenska centieni gūt ievērojamu atbalstu no ASV, kas ir svarīgākais Ukrainas ārvalstu partneris, liecina par grūtu un bīstamu ceļu priekšā. Ukrainas karaspēks valsts austrumos saskaras ar savu nopietnāko situāciju pēdējo mēnešu laikā, jo Krievijas spēki veic vairākas ofensīvas. Viens no mērķiem ir Pokrovska, galvenais Ukrainas loģistikas centrs. Šīs pilsētas ieņemšana palīdzētu Krievijai sasniegt savu galveno mērķi – pilnīgu kontroli pār Doņeckas apgabalu, kuru Kremlis jau pasludinājis par Krievijas daļu.
Zelenskis atzīmē, ka Ukrainai ir vajadzīgas lielāka darbības rādiusa raķetes, lai dotu triecienu Krievijas teritorijai un samazinātu spiedienu frontē. Taču Baidens ir atteicies atcelt ierobežojumus, neskatoties uz atklātiem Kijivas, Eiropas sabiedroto un dažu Kongresa locekļu aicinājumiem, kuri uzskata, ka šāda palīdzība ir nepieciešama Krievijas savaldīšanai.
Baidens sacīja, ka turpinās atbalstīt Ukrainu, paziņojot par jaunu palīdzības paketi aptuveni 8 miljardu dolāru vērtībā. Viceprezidente un prezidenta amata kandidāte Kamala Herisa arī solīja turpināt atbalstu tikšanās laikā ar Zelenski. Daži Eiropas sabiedrotie aicina ASV uz stingrāku rīcību.
Bez ievērojama ieroču skaita pieauguma Zelenska mērķis atgriezt visas okupētās teritorijas izskatās tāls. Pēdējo mēnešu laikā viņa retorika ir mainījusies – tagad viņš koncentrējas uz nepieciešamību iegūt pietiekamu atbalstu, lai “piespiestu Krieviju uz mieru”, kā viņš sacīja ANO Ģenerālajā asamblejā.
Pēc tikšanās ar Trampu Zelenskis sacīja: “Mēs piekrītam, ka karš ir jāpārtrauc. Putins nevar uzvarēt. Ukrainai ir jāuzvar.” Savukārt Tramps norādīja, ka abas puses cenšas izbeigt karu, un viņš tic iespējai vienoties par ātru konflikta risinājumu. Tomēr Ukrainā un Eiropā pastāv bažas, ka šāda vienošanās varētu novest pie atbalsta atsaukšanas Kijivai, kas liktu Ukrainai noslēgt neizdevīgu vienošanos ar Krieviju.
