ASV tehnoloģiju milzis “Microsoft” spers bīstamu, taču drosmīgu soli – ieviesīs ar kodolenerģiju darbināmus mākslīgā intelekta datu centrus 0
Pieaugot pieprasījumam pēc mākslīgā intelekta risinājumiem, paielinās arī pieprasījums pēc elektroenerģijas, ar ko to visu darbināt. Lielās tehnoloģiju kompānijas raugās kodolenerģijas virzienā, kaut arī sabiedrībā šis solis rada bažas. Ticis zināms, ka bēdīgi slavenā Trīsjūdžu salas atomelektrospēkstacija (Three miles island), kurā 1979.gadā notika kodolavārija, tiks restartēta un atjaunota, lai turpmāk nodrošinātu mākslīgo intelektu ar tam nepieciešamo enerģijas apjomu, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Kas ir ierosinātājs šīm izmaiņām? Neviens cits kā vairāku miljardu eiro vērtais tehnoloģiju milzis “Microsoft”. Saskaņā ar septembrī izziņoto vienošanos starp “Microsoft” un elektroenerģijas gigantu “Constellation Energy”, kurai pieder daļa no šīs kodolspēkstacijas, “Microsoft” izmantos šīs oglekli saturošus izmešus neemitējošās kodolelektrostacijas saražoto enerģiju, lai darbinātu savus datu centrus. “Constellation Energy” arī paziņoja, ka ir sākusi arī stacijas rebrendingu jeb zīmola atjaunošanu par “Crane Clean Energy Center”.
“Šis līgums ir nozīmīgs pavērsiens “Microsoft” centienos palīdzēt dekarbonizēt elektroenerģijas ražošanu, tādējādi atbalstot arī mūsu apņemšanos kļūt par “oglekļa negatīvu” pakalpojumu sniedzēju” skaidrojot šī pirkuma nozīmīgumu uzņēmuma ilgtermiņa enerģētikas mērķu sasniegšanā, sacīts “Microsoft” enerģētikas viceprezidenta Bobija Holisa (Bobby Hollis) paziņojumā.
Mākslīgā intelekta nozares augošais pieprasījums pēc enerģijas varētu iezīmēt sākumu kodolenerģijas renesansei. Pēdējo nedēļu laikā arī citi Big Tech – IT mega giganti – tādi kā “Google” un “Amazon” ir paziņojuši par plāniem savu datu centru darbināšanai izmantot mini kodolreaktorus.
Bet kāpēc tieši tagad – pēc gadiem, kad kodolobjekti arvien vairāk ir tikuši likvidēti, tie sāk piedzīvot savu atdzimšanu? Kodolenerģijas izmantošana “Microsoft” kompānijas darbības nodrošināšanai tik plašā mērogā ir daļa no ASV steidzamā kursa uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Notre Dame universitātes emeritētais fizikas profesors Greiems Pīslijs (Graham Peaslee) uzsvēra milzīgo enerģijas daudzumu, kas nepieciešams mākslīgā intelekta darbināšanai. Viņš piebilda, ka, ja ASV vēlas palikt “mākslīgā intelekta līderpozīcijās”, tai būs vajadzīgas ievērojami lielākas datu serveru fermas, kuru darbināšanai attiecīgi būs nepieciešams daudz vairāk enerģijas.
“Nākotnē mākslīgais intelekts tiks ģenerēts šajās datu apstrādes fermās. Kaut arī paši datori kļūst arvien mazāki un mazāki, fakts ir tāds, ka to satilpināšanai ir nepieciešama futbola laukuma ēka un vel pietiekami daudz elektrības, lai tos visus darbinātu.” Līguma vienošanās ir ekonomiski pamatots lēmums, sacīja Pīslijs. Jaunu rūpnīcu atomelektrostaciju celtniecība varētu izmaksāt miljardiem dolāru, savukārt bijušo rūpnīcu restartēšana ir daudz rentablāka.
Pīslijs izteica prognozi, ka, ja “Microsoft” uzsāktais projekts būs veiksmīgs, arī citas korporācijas sekos šim piemēram, un šo prognozi jau tagad apstiprina nākamie “Google” un “Amazon” paziņojumi. “Kad atomelektrostacija būs nodota ekspluatācijā, tā būs relatīvi bezmaksas enerģija,” viņš piebilda.
Paredzams, ka atomelektrostacijas darbības atsākšanai būs liela ietekme uz ekonomiku un vidi. Eksperti sagaida, ka “Microsoft” gūs ievērojamu labumu, jo projekta rezultātā ik gadu tiks saražots pietiekami daudz enerģijas, lai ar to spētu nodrošināt aptuveni 800 000 mājsaimniecību.
Sagaidāms, ka ASV šī projekta īstenošanas rezultātā tiks radīti tūkstošiem tiešu un netiešu darba vietu, nodokļos samaksāti simtiem miljonu dolāru un kopumā iegūts vairāk nekā 800 megavati tīras, bezoglekļa elektroenerģijas, liecina Pensilvānijas štata Būvniecības un būvniecības tirdzniecības padomes, kuras uzdevums ir uzturēt un radīt komerciālo un rūpniecisko nozaru infrastruktūru, publicētie dati.
1979. gadā šajā Pensilvānijas spēkstacijā notika visbīstamākais komerciālais kodolnegadījums ASV vēsturē, kad tās 2. bloka reaktors avarēja, pēc kā gan tika veiksmīgi izslēgts. Lai gan pārējās spēkstacijas daļas incidentā necieta, joprojām pastāv bažas par šīs stacijas drošumu un “Microsoft” centienu drošumu. Lai gan avārijas skartā 2. bloka reaktors joprojām atrodas ekspluatācijas pārtraukšanas fāzē, vienošanās ar “Microsof” nozīmētu, ka tiks atkārtoti iedarbināts stacijas 1. bloka reaktors, kas arī pēc stacijā notikušās avārijas tika darbināts līdz pat tās slēgšanai 2019. gadā, raksta “Euronews”.
Čārlzs Makkombijs (Charles McCombie), kurš sākotnēji ir bijis kodolreaktoru speciālists Apvienotajā Karalistē un Šveicē, bet tagad darbojas kā radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas eksperts, uzskata, ka 1. bloka reaktora atkārtota palaišana ir gudrs un saprātīgs “Microsoft” solis garantēti pieejamas un tīras enerģijas ieguves avots.
“Trīsjūdžu salas” stacijas ietekme tehniski, fiziski un veselības ziņā ir ievērojami pārvērtēta, īpaši ASV,” sacīja Makkombijs. “Protams, visam, kas notiek Amerikā, ir pasaules mēroga ietekme,” viņš piebilda. Tomēr reaktora daļējas izkušanas rezultātā neviens negāja bojā, bet pārējās stacijas daļas turpināja veiksmīgi darboties vēl vairākus gadu desmitus pēc avārijas, uzsvēra Makkombijs.
ASV nav vienīgā valsts, kas virzās uz priekšu kodolenerģijas jomā. Makkombijs šobrīd klasificē kodolenerģiju kā pozitīvu “augšupejošu tendenci”, un šai tendencei seko valstis visā pasaulē – Rietumos, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā.
Viņš teica, ka visas šīs valstis dažādu iemeslu dēļ palielina savu kodolspēkstaciju arsenālu. “Svarīgākais iemesls no mana kā kodolenerģijas entuziasta viedokļa ir vides aspekts,” piebilda Makkombijs. “Eiropas Savienība un valdības beidzot ir atzinušas kodolelektrostacijas par tīrām — un tas ir liels, svarīgs vārds,” sacīja viņš.
Makkombijs arī pieskārās gigavatu izaicinājumam. Kā liecina dati, lai apmierinātu mākslīgā intelekta darbības nodrošināšanai nepieciešamās enerģijas vajadzības, datu centru ģenerētais elektroenerģijas pieprasījums ASV līdz 2030. gadam dubultosies. Citiem vārdiem sakot, straujā datu centra jaudas paplašināšanās, kas nepieciešama māklīgā intelekta darbināšanai, nozīmē to, ka ASV jau tuvākajā nākotnē būs jānodrošina 35 gigavatu jauda, lai apmierinātu augošo pieprasījumu.
Makkombija novērojumi izceļ plašākas pārrobežu sarunas par kodolenerģijas lomu Eiropā pēdējā gada laikā, kā arī plašākas bažas par kodolatkritumu drošu apsaimniekošanu. Šogad martā Eiropā notika pirmais kodolenerģijas samits, kurā pulcējās 14 no 27 ES valdību vadītājiem, lai apspriestu kodolenerģijas nākotni.
Samita laikā iekšējā tirgus komisārs Tjerijs Bretons (Thierry Breton) ierosināja ES Kodoltehnoloģiju likuma pieņemšanu — tiesību aktu, kas mēģinātu aktīvi attīstīt šo nozari Eiropā. Lai gan ES ir jāpārvar finansiālie šķēršļi un citi jautājumi, samits bija progresīvs un daudzsološs sākums apzinātākiem soļiem ceļā uz plaši izplatītu atomenerģētikas attīstību Eiropā.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 17. oktobrī rīkoja konferenci, lai novērtētu jaunākos zinātnes sasniegumus attiecībā uz kodolenerģiju un kodolatkritumu apsaimniekošanu, kā arī apspriestu iespēju vietējām kopienām “paust savu viedokli”. Iesāktās sarunas turpinās.
Makkombijs sacīja, ka apetīte pēc kodolenerģijas pēdējos gados ir “masveidā augusi”, norādot, ka ASV nākotnē nebūs vienīgā ar kodolenerģiju darbināmo datu centru apsaimniekotāja pasaulē. Viens piemērs, viņš teica, ir Somija – valsts, kas gūst atzīstamus panākumus radioaktīvo atkritumu apglabāšanas jomā. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem 2021. gadā vien kodolenerģija veidoja 33 procentus no Somijas kopējās elektroenerģijas ražošanas.
Viņš piebilda, ka pašlaik, lai tiktu galā ar atomelektrostaciju radītajiem kodolatkritumiem, tiek ieviestas “ģeoloģiskās apglabāšanas iekārtas”. Tas ietver tādas vietas kā Onkalo — velve, kas izcirsta 450 m dziļumā Somijas klintāja pamatiežos, kur nākamos 10 000 gadus tiks droši uzglabāti izlietotie radioaktīvās degvielas stieņi.
Joprojām jautājums paliek atklāts, vai arī pārējā Eiropa sekos ASV spertajiem pirmajiem soļiem, lai ieviestu ar kodolenerģiju darbināmus mākslīgā intelekta datu centrus.
