ASV tankus un kaujas mašīnas Latvijā nomainīs bruņumašīnas uz riteņiem 1
Baltijas valstu drošības stiprināšanā iesaistītos ASV tankus un kaujas mašīnas līdz janvāra sākumam Ādažu bāzē nomainīs amerikāņu bruņumašīnas uz riteņiem.
Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA pastāstīja, ka kopš pavasara Latvijā pastāvīgi savus spēkus nodrošinājušas divas valstis – ASV un Norvēģija.
ASV bija pirmā valsts, kura, saasinoties notikumiem Ukrainā, jau pavasarī nosūtīja desantniekus, kurus oktobra sākumā nomainīja ASV smagās bruņutehnikas 150 karavīru lielā rota ar pieciem tankiem “Abrams” un 12 bruņotām kaujas mašīnām “Bradley”. Šie transportlīdzekļi no ASV armijas Pirmās kavalērijas divīzijas smagās bruņutehnikas rotas nesen Latviju ir pametuši.
Pēc Velsas samita Norvēģija uz Latviju septembra beigās nosūtīja 190 Telemarkas bataljona karavīrus ar desmit bruņutransportieriem “CV-90”. Novembra beigās Norvēģijas karavīri Latviju pameta.
Saskaņā ar iepriekšējiem paziņojumiem Baltijas valstu drošības stiprināšanai uz Latviju savus karavīrus varētu nosūtīt vairākas NATO dalībvalstis, tomēr attiecībā uz nākamo gadu patlaban precīza skaidrība par pastāvīgu klātbūtni Latvijā ir vienīgi no ASV. Plānots, ka amerikāņi kopā ar Latvijas karavīriem trenētos un piedalītos militārās mācībās tāpat kā līdz šim.
Galkins pastāstīja, ka šobrīd Baltijas valstīs vairākos posmos sākusies ASV bruņoto spēku vienību rotācija, tāpēc arī pa Latvijas dzelzceļu iedzīvotāji novērojuši kaujas tehnikas pārvadāšanu. Latvijā, Ādažu bāzē, jau ieradušies pirmie ASV armijas Otrās kavalērijas pulka karavīri. Rotas līmeņa vienībai tiks atsūtītas arī vairākas “Stryker” riteņu bruņumašīnas. Šādas bruņumašīnas jau agrāk ripojušas pa Latviju dažādu militāro mācību laikā.
ASV armijas Otrās kavalērijas pulka karavīri jau sākuši plānot savu pārējo kolēģu uzņemšanu.
ASV spēku rotācija Latvijā noslēgsies janvāra otrajā nedēļā.
ASV ģenerālleitnants Bens Hodžs nesen paziņoja, ka ASV armija plāno nākamgad citās NATO dalībvalstīs izvietot 150 tankus, un daļa no šīs bruņutehnikas, iespējams, tiks bāzēta Austrumeiropā. Pagaidām nav zināms, vai daļa no Hodža minētajiem tankiem tiks izvietoti Latvijā.
Galkins atgādināja, ka kopš gada sākuma, reaģējot uz spriedzi Ukrainā, NATO dalībvalstis NATO gaisa telpas patrulēšanas operācijā virs Baltijas valstīm palielināja patruļlidmašīnu skaitu. Šobrīd 12 lidaparāti izvietoti Igaunijā un Lietuvā. Tieši NATO patruļlidmašīnas ir tās, kuras reaģē uz Krievijas bruņoto spēku aktivitātēm netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem.
