Visslidenākie jautājumi 4
Amerikāņu specdienestiem bijuši vismaz 12 izlūkošanas ziņojumi par iespējamām lidmašīnu kā terora aktu ieroču izmantošanām. Bija zināms, ka uzbruks tieši ēkām, un Pasaules tirdzniecības centrs bija pirmais, kas faktiski ikvienam vispirms ienāca prātā. Šāda un līdzīga informācija uzkrājās kopš 1994. gada un līdz par 2001. gada augustam, kad kļuva zināms par Usamas bin Ladena ieceri novirzīt lidmašīnu uz ASV vēstniecības ēku Kenijas galvaspilsētā Nairobi.
Kāpēc tas viss tā arī palika tikai informācijas līmenī? Un – kas bija tas ugunsgrēks, kas izcēlās Baltajā namā tieši laikā starp pirmās un otrās lidmašīnas ietriekšanos Dvīņu torņos? Turklāt kadri par šo ugunsgrēku nekavējoties iekļuva telekanāla ABC ēterā, taču ārkārtīgi strauji viss apklusa un drīz pirmatnējā informācija pazuda. Kāpēc?
Ziņots, ka nolaupītāji esot savulaik izgājuši pilotu apmācības. Taču viņu instruktori apgalvo, ka viņi nav bijuši spējīgi vadīt pat vieglās vienmotora lidmašīnas. Par vienu no šiem iespējamiem pilotiem–teroristiem šādā vasaras skolā saglabājies ieraksts: “Viņš nav spējīgs veikt patstāvīgus lidojumus…” Bet šie arābi, raugi, uzņēmās komplicēto aviolaineru vadību, izmantojot zināšanas, kas iegūtas fragmentārajos kursos un mācību rokasgrāmatās, un visnotaļ prasmīgi aizlidoja līdz mērķim, tajā arī precīzi trāpot. Kā gan viņi to spēja paveikt, kad līdzīgā situācijā varētu kļūdīties pat vispieredzējušākie piloti, aizlidojot vispār garām tik šauram mērķim? “Boeing–767–300” spārnu platums ir 47 metri, bet torņa platums – 63 metri. Starpību nav grūti izrēķināt, tātad – tikai nieka 15 metri! Sanāk, tie jau bijuši pārcilvēciski snaiperi, nevis amatieri kamikadzes, vai ne? Šie absolūtie asi darbojušies tik dēmoniski precīzi, it kā viņus būtu vadījusi radiobāka.
Savukārt gadījumā ar “Boeing–757–200”, kas ietriecās Pentagonā, aritmētika ir šāda: ēkas augstums ir 24 metri, bet pašas lidmašīnas augstums aptuveni 13 metri. Un šī mašīna milzīgā ātrumā laižas taranēt faktiski horizontālā līmenī, turklāt teju izklājoties gandrīz virs zemes blīvi apdzīvotas pilsētas teritorijā, un, protams, precīzi trāpa ASV militārajā resorā, vēl vairāk – tieši starp pirmo un otro stāvu! Bet, neskatoties uz to, Pentagona bojājumi nav tik nopietni, lai tādus radītu sadursme ar 115 tonnas smagu lidmašīnu, kas lidojusi ar ātrumu vidēji 400–700 kilometrus stundā.
Un laukuma zālājā pirms ārsienas ne tikai nebija nekādu lidmašīnas atlūzu un degvielas tvertņu degšanas pēdu, bet saglabātajās notikuma vietas fotogrāfijās skaidri saskatāms, ka nav redzamas arī lidmašīnas spārnu pēdas – ir tikai salīdzinoši akurāts, apaļš caurums sienā, kāds, raugi, mēdz palikt pēc raķetes trāpījuma. Turklāt sprādziens noticis tieši tajā Pentagona sektorā, kurā bija uzsākti remontdarbi. Katrā ziņā tur parasti mītošā pretterorisma pārvalde jau pasen bija no turienes izmitināta, bet ieplānotā jūras flotes komandcentra pārcelšana uz turieni arī vēl nebija notikusi. Pentagonā 125 bojā gājušo vidū bija tikai viens ģenerālis, visi pārējie galvenokārt civilie speciālisti…
Bet Pensilvānijā nokritušā lainera visi fragmenti nezin kāpēc atradās 12 kilometrus tālu no katastrofas vietas, lai gan vietējie iedzīvotāji ziņojuši par degošām atlūzām, kas kritušas tieši no debesīm. Kā gan kaut kas tāds varēja notikt, ja ceturtais boeings vispār gāja bojā, nokrītot uz zemes?
