Specdienestu sazvērestība pret prezidentu 4
Lielu daļu no paralēlajām teorijām itin nemaz nav sarežģīti apgāzt, ja vien kāds patiešām sagribētu ar to nodarboties. Bet vēl vieglāk ir tās vispār ignorēt. Taču ir dažas, kas teju visiem liek neērti sarosīties. Piemēram, franču publicista Tjerī Meisāna grāmata “Šaušalīgā mahinācija”. Meisāns visu uzmanību sakoncentrējis uzbrukumam Pentagonam, līdztekus secinot, ka terora aktus gan Vašingtonā, gan Ņūjorkā īstenojis noziedzīgs grupējums, kas meklējams visaugstākajās ASV militārās un politiskās elites aprindās. Un šis grupējums 2001. gada 11. septembrī esot iebiedējis pamuļķo prezidentu Džordžu Bušu, izvirzot viņam ultimātu un piespiežot mainīt sev vēlamā virzienā valsts iekšējo politiku. Bušs pakļāvies ultimātam, tāpēc, pirmkārt, vispār palicis dzīvs, otrkārt – turpinājis arī gozēties valsts galvenās amatpersonas amatā.
Meisāns izmanto faktiski neapgāžamas liecības, to vidū arī paša bēdīgi slavenā prezidenta vaļsirdīgo stāstu par to, kā viņš TV tiešraidē skatījies videokadrus par lidmašīnas ietriekšanos Pasaules tirdzniecības centrā, kad viņa kabinetā ieskrējis sekretārs un teicis: “Otra lidmašīna ietriecās tornī! Amerikai veikts uzbrukums!” Taču tagad jau noskaidrots, ka tāda video skatīšanās nemaz nevarēja būt, jo kadri, kuros nofiksēta pirmā ietriekšanās, atklāti tikai 13 stundas pēc attiecīgā notikuma, kad aģentūra “Gamma” publiskoja brāļu Nodes amatierfilmējumu. Meisāns pat nepieļauj iespējamību, ka prezidents Bušs kaut ko būtu “satraukumā sajaucis”. Gluži otrādi – tieši tas arī lieliski iekļāvās vispārējās iebiedēšanās koncepcijā…
Tāpat Meisāns noskaidrojis, ka notikumu dienā nezin kāpēc bija iedarbināta Baltā nama desanta vienības aizsardzības shēma, kas vērsta tieši pret triecienuzbrukumu, bet ne pret lidmašīnas nokrišanu vai bombardēšanu. Tajā laikā pašu evakuēto prezidentu bruņu automobilī jau drudžaini vizināja pa militāro bāzu pacelšanās un nolaišanās joslām, to visu motivējot ar aizsardzību pret snaiperiem.
