ASV spēlē augstas likmes: vai Ukrainas un Krievijas miera sarunas sasniegs izrāvienu? 0
Pasaule ar aizturētu elpu vēro, kā ASV cenšas panākt mieru starp Ukrainu un Krieviju – konfliktā, kas satricinājis Eiropu un pasauli kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā. Saskaņā ar The Hill rakstīto, ASV vadītās miera sarunas ir sasniegušas izšķirošu brīdi, taču laiks izsīkst, un ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija brīdina, ka bez ātra progresa tā varētu atteikties no šiem centieniem. Vai šis ir miera cerību vai jauna konflikta saasinājuma priekšvakars?
Spriedze Parīzē: Sarunu krustceles
Pēdējās nedēļās ASV ir pastiprinājusi diplomātiskos centienus, lai panāktu vismaz īslaicīgu pamieru starp Ukrainu un Krieviju. Parīzē notikušās sarunas 17. aprīlī, kurās piedalījās ASV valsts sekretārs Marko Rubio, Ukrainas un Eiropas amatpersonas, tiek raksturotas kā konstruktīvas, taču bez galīgiem rezultātiem. Rubio uzsvēra, ka
ASV nevēlas “velti tērēt laiku”, un brīdināja, ka progress jāpanāk dažu dienu laikā, citādi ASV varētu “pāriet pie citiem prioritāriem jautājumiem”.
Sarunās tika apspriesti vairāki svarīgi jautājumi: īslaicīgs 30 dienu pamiers (kas jau ir beidzies bez skaidras turpināšanas), Ukrainas drošības garantijas nākotnē un potenciāls miera līgums, kas aptvertu jūras, sauszemes un gaisa operācijas. Tomēr abas puses – Krievija un Ukraina – izvirza pretrunīgas prasības.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzstāj uz pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu, teritoriālās integritātes atjaunošanu un drošības garantijām, tostarp no ASV un NATO. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasa Ukrainas neitralitāti, atteikšanos no NATO dalības un okupēto teritoriju atzīšanu par Krievijas daļu.
ASV dilemma
Trampa administrācija ir izrādījusi nepacietību, uzsverot, ka šis “nav mūsu karš”, raksta CBS News. Rubio publiski paziņojis, ka ASV nevēlas “mēnešiem ilgi turpināt bezjēdzīgus centienus”, un nākamā tikšanās Londonā varētu būt izšķiroša. Šāda retorika rada bažas Eiropā, kur sabiedrotie uztraucas par Trampa vēlmi tuvināties Krievijai, potenciāli upurējot Ukrainas intereses.
Interesanti, ka ASV vienlaikus strādā pie ekonomiskiem darījumiem ar Ukrainu, tostarp minerālu resursu piekļuves līguma, kas varētu kompensēt miljardiem dolāru, kas iztērēti militārajai palīdzībai, vēstīja aģentūra Reuters. Tas liecina, ka ASV miera centieni ir cieši saistīti ar stratēģiskām un ekonomiskām interesēm, ne tikai humāniem apsvērumiem.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu humāno krīzi, ar desmitiem tūkstošu upuru un miljoniem bēgļu. Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir vājinājušas tās ekonomiku, īpaši naftas sektoru, kas varētu motivēt Putinu meklēt diplomātisku risinājumu, pieļauts The Hill rakstā. Tajā pašā laikā Ukraina, pateicoties Rietumu atbalstam, ir spējusi noturēties, taču tās ekonomika un infrastruktūra ir smagi cietušas.
ASV loma ir unikāla, jo neviena cita valsts nespēj vienlaikus izdarīt spiedienu gan uz Maskavu, gan Kijivu. Tomēr Trampa neparedzamā pieeja rada riskus.
Kā norāda analītiķi, viņa diplomātija bieži balstās uz pompozām sanāksmēm un ātriem risinājumiem, taču sarežģītie konflikti, piemēram, Ukrainas karš, prasa pacietību un detalizētu darbu, kas Trampam nereti pietrūkst.
Ko tas nozīmē pasaulei?
Ja ASV izdosies panākt pamieru, tas varētu mazināt globālo spriedzi, stabilizēt enerģijas tirgus un dot cerību Ukrainas iedzīvotājiem. Taču, ja sarunas izgāzīsies, pastāv risks, ka karš turpināsies, vēl vairāk destabilizējot Eiropu. Eiropas sabiedrotie, tostarp Francija un Vācija, jau gatavo plānus, lai atbalstītu Ukrainu pat bez ASV vadošās lomas.
Nākamās dienas būs izšķirošas. Vai Krievija un Ukraina spēs vienoties par pamiera nosacījumiem? Vai ASV turpinās vadīt sarunas, vai arī Tramps piepildīs savu draudu “aiziet”? Viens ir skaidrs – šis ir brīdis, kad katrs lēmums var mainīt ne tikai Ukrainas, bet visas pasaules nākotni. Sekosim līdzi, vai diplomātija uzvarēs vai karš turpinās savu postošo gaitu.
