ASV soda “Rosņeftj”, “UVZ”, “Gazprombank”, “Kalašņikov” un citu Krievijas uzņēmumus 6
Krievijai turpinot aktīvi atbalstīt Ukrainas dienvidaustrumu apgabalos karojošos separātistus, ASV ievērojami paplašinājušas pret Krieviju vērsto ekonomisko sankciju apjomus. Iepriekš sankcijas tika vērstas galvenokārt pret Kremlim pietuvinātām personām, bet šoreiz skarti veseli ekonomikas sektori. Vašingtona noteikusi sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem aizsardzības, finanšu un enerģētikas nozarēs.
Savelk sankciju cilpu
ASV prezidents Baraks Obama, uzrunājot aizokeāna medijus, uzsvēra, ka sankciju apmēri pret Krieviju palielināti, jo tā nav pildījusi doto solījumu darīt visu iespējamo, lai izbeigtu konfliktu Ukrainā. “Šīs sankcijas ir nopietnas. Tās ir veidotas tā, lai maksimāli ietekmētu Krieviju, bet vienlaikus nepieļautu to, ka no tām cieš ASV un mūsu sabiedroto valstu uzņēmumi,” skaidroja Obama. “Mēs ceram, ka Krievijas vadība atkal sapratīs, ka tās rīcībai Ukrainā ir sekas – ekonomikas vājināšanās un diplomātiskā izolācija.”
ASV Finanšu ministrijas publiskotais sankciju saraksts liecina, ka sodīti ir divpadsmit Krievijas uzņēmumi un finanšu iestādes, kā arī Doņeckas un Luhanskas pašpasludinātās “tautas republikas”. Tāpat sankcijas noteiktas pret piecām personām – Krievijas Federālā drošības dienesta ģenerāli Sergeju Besedu, kaujinieku grupējuma “Doņeckas tautas republika” līderi Aleksandru Borodaju, Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja vietnieku Sergeju Neverovu, Krievijas Krimas jautājumu ministru Oļegu Saveļevu un Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ščegolevu.
Sodīto uzņēmumu vidū ir Krievijas lielākais naftas uzņēmums “Rosņeftj”, valsts otrs lielākais gāzes uzņēmums “Novatek”, kā arī Krievijas energogiganta “Gazprom” finanšu kontrolētājs “Gazprombank” un banka “Vņešekonombank”. Pēdējā no minētajām finanšu iestādēm apkalpo Krievijas valdības un astoņu Krievijas ieroču ražotņu finanses. Tāpat ASV liegusi savām firmām turpmāk sadarboties ar ieroču ražotāju “Kalašņikov” un pasaulē lielāko kaujas tanku ražotāju “UralVagonZavod”, kas šobrīd Jelgavā ceļ vagonu rūpnīcu.
ES turpina “draudēt”
Britu laikraksts “The Guardian” atzīmē, ka pagaidām sankciju apmērs vēl nav tik liels, lai no starptautiskās finanšu pasaules tiktu “pilnībā atslēgti” Krievijas naftas un gāzes sektori, kas veido valsts ekonomikas pamatus. Taču, kā norādījušas ASV amatpersonas, jaunas sankcijas var sekot, ja Krievija turpinās atbalstīt Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu separātistus.
Vienlaikus ASV amatpersonas paziņojušas, ka nule piespriesto sankciju patieso ietekmi Krievija izjutīs tikai tad, ja Vašingtonas piemēram sekos arī Eiropas Savienība. Kaut arī nule notikušajā bloka līderu apspriedē ES valstu vadītāji vienojās par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai, tās ne tuvu nav tik nopietnas kā ASV piespriestās. Interneta vietne “EUObserver.com” raksta, ka ES līderi esot vienojušies melnajā sarakstā iekļaut juridiskās un fiziskās personas, kuras materiāli vai finansiāli atbalstījušas Krievijas militāro kampaņu. Tāpat ES līderi solījuši aicināt Eiropas Komisiju ierosināt Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai nesākt jaunus investīciju projektus Krievijā. Tiesa, lai vienotos par galīgo sankciju sarakstu, ES būs vajadzīgas vēl divas nedēļas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš šobrīd atrodas vizītē Brazīlijā, paziņojis, ka jaunās sankcijas iedragās ne tikai Vašingtonas un Maskavas attiecības, bet arī ASV stratēģiskās un nacionālās intereses. “Sankcijām ir bumeranga efekts. Tās bez šaubām iedzīs strupceļā ASV un Krievijas attiecības un radīs ļoti nopietnu kaitējumu,” sacīja Putins. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā brīdina, ka Kremlis gatavos Vašingtonai “sāpīgu” atbildi. “Mēs negrasāmies paciest ASV šantāžu un paturam tiesības īstenot atbildes pasākumus,” teikts ministrijas paziņojumā.
Pierāda Krievijas iesaisti?
Tikmēr Ukrainā joprojām norisinās sīvas kaujas starp valsts drošības spēkiem un Krievijas atbalstītajiem separātistu kaujiniekiem. Teju vienlaikus ar ASV Finanšu ministrijas izziņotajām sankcijām pret Krievijas uzņēmumiem internetā publiskoti vairāki videomateriāli, kas apliecina, ka no Krievijā esošā Gukovas ciema uz Ukrainu raidītas “BM-21 Grad” raķetes, kuru sniedzamība ir aptuveni 20 līdz 40 kilometri. Gukovas ciems atrodas nepilnus trīs kilometrus no robežas ar Ukrainu. Žurnāla “Foreign Policy” interneta vietne secina, ka šie videomateriāli ir līdz šim uzskatāmākie pierādījumi par Krievijas līdzdalību karadarbībā Ukrainas austrumos.
Vakar Ukrainas amatpersonas arī paziņoja, ka no Krievijas teritorijas raidīta raķete trešdienas pievakarē notriekusi Ukrainas armijas iznīcinātāju “Su-25”, kas lidojis virs Luhanskas apgabala. Par laimi, tās pilotam izdevās veiksmīgi katapultēties. Prokrieviskie kaujinieki paziņojuši, ka viņi ir notriekuši šo lidmašīnu, liekot domāt, ka Krievija devusi atļauju separātistu grupējumiem veikt uzbrukumus Ukrainas armijas spēkiem no savas teritorijas.
