ASV senatori brīdina par Kremļa iejaukšanos 0
Demokrātu partijas pārstāvji ASV Senāta Ārlietu komitejā publiskojuši plašu analītisku ziņojumu, atzīmējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina vairāk nekā desmit gadu ilgos centienus iedragāt Rietumu demokrātijas un nopietni brīdinot par Kremļa tālejošo nodomu ietekmēt arī ASV Kongresa vēlēšanas šogad un prezidenta vēlēšanas 2020. gadā.
Ziņojuma sagatavošanu pārraudzīja demokrātu senators Bens Kārdins no Merilendas štata, un tā sagatavošanā piedalījās Demokrātu partijas darbinieki Senāta Ārlietu komitejā. Ziņojumā uzsvērts Putina valdības “nerimstošais uzbrukums likuma varai Eiropā un ASV”, mudinot prezidentu Donaldu Trampu atzīt Krievijas radīto apdraudējumu vai riskēt, ka Kremļa režīms kļūs vēl pārdrošāks.
“Ir kategoriski nepieciešams, lai amerikāņu tauta labāk izprastu Putina paņēmienu īsto apjomu un vērienu demokrātijas graušanai Krievijā un citviet Eiropā,” teica Kārdins, trešdien prezentējot ziņojumu Senātā. “Šis apdraudējums ir pastāvējis jau ilgi pirms prezidenta Trampa stāšanās amatā, un, ja viņš nerīkosies nekavējoties, tas turpināsies vēl ilgi pēc viņa administrācijas,” brīdināja demokrātu senators. “Prezidentam Trampam neizrādot praktiski nekādu pretdarbību, Putins turpina pilnveidot savu asimetrisko arsenālu un meklē jaunas iespējas, lai grautu pārvaldību un mazinātu atbalstu demokrātiskajām institūcijām, kas pēdējos 70 gados izveidotas ASV un Eiropā,” senatoru Kārdinu citē izdevums “The Huffington Post”.
Ziņojuma autori atzīmē, ka Putina gandrīz 20 gadus ilgo valdīšanu Krievijā raksturo “šantāžas, terorisma draudu un karadarbības izmantošana”. “Krievijas vadonis par sava režīma prioritāti ir padarījis uzbrukumus demokrātijai Eiropā un ASV, jo šādas valdības ir pievilcīga alternatīva viņa korumpētajai un kriminālajai varai,” teikts ziņojumā. Analītiķi aplēsuši, ka Putina valdīšanas laikā prezidents un viņam pietuvinātie oligarhi ir izzaguši valsts resursus 24 miljardu dolāru apjomā. Kopš Putins pārņēma varu 1999. gadā, Krievijā nogalināts vismaz 31 žurnālists, un Krievija veikusi militāru uzbrukumu vairākām valstīm, tajā skaitā Gruzijai un Ukrainai. Putins paziņojis, ka vēlēšanās martā ceturto reizi kandidēs uz prezidenta amatu. Krievijā izveidotās varas vertikāles un informācijas monopola apstākļos viņa uzvara ir garantēta.
Līdz ar aicinājumu Trampam pretdarboties Krievijas izvērstajai ietekmēšanas kampaņai ziņojumā pausts mudinājums ārvalstu valdībām prasīt atbildību no sociālo mediju firmām, novērst ievainojamību pret kiberuzbrukumiem un izveidot starptautisku ekspertu grupu pretdarbībai šādiem apdraudējumiem.
Demokrātu senatori atzīmē, ka daudzas Eiropas valstis ir veikušas pasākumus, lai pretotos Krievijas mēģinājumiem ietekmēt sabiedrības viedokli un iejauktos vēlēšanu procesā. Pērn pirms Bundestāga vēlēšanām Vācijā tika veikta federālās vēlēšanu komitejas datortīklu sistēmas drošības pārbaude, un vietējos medijos tika izveidotas faktu pārbaudes grupas, lai atklātu viltus ziņas, ko sociālajos tīklos cenšas ieplūdināt Kremļa troļļi. “Mēs zinām, ko jūs darāt, un jums neveiksies,” Kremļa hakerus un propagandistus brīdināja Britānijas premjerministre Terēza Meja.
Lai gan ASV izlūkdienesti secinājuši, ka Krievija iejaukusies ASV vēlēšanu procesā, ASV nav veikti nopietni pasākumi pretdarbībai Kremļa propagandistiem. Pērn novembrī pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Āzijas un Klusā okeāna valstu vadītāju samitā Vjetnamā prezidents Tramps paziņoja, ka viņš “tic Krievijas prezidentam, kurš apgalvo, ka Krievija nav iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā”. Demokrātu senatori pauduši neapmierinātību, ka “ASV prezidents turpina noliegt Krievijas radītos draudus, veidojot vadības vakuumu mūsu pašu valdībā”. Senators Kārdins aicināja prezidentu Trampu “uzņemties vadošo lomu Amerikas demokrātijas aizsardzībā pret Krievijas apdraudējumu un mudināja amerikāņus mobilizēties mūsu vērtību aizstāvībā”.
