ASV sākas priekšvēlēšanu sacensība 0
Šodien ASV sākas priekšvēlēšanu sacensība, pirmajam posmam tradicionāli notiekot Aiovas štatā. Priekšvēlēšanu uzvarētāji tiks izraudzīti par oficiālajiem kandidātiem partiju konferencēs augustā, bet prezidenta vēlēšanu uzvarētājs kļūs zināms 8. novembrī.
Priekšvēlēšanu sapulces Aiovā dēvē par kokesiem, kur katras partijas kandidātu atbalstītāji pulcējas nelielos saietos, lai paustu savu viedokli. Vārds “kokess” cēlies no vietējās siu cilts indiāņu valodas un nozīmē “kaimiņu saiets”. Pavalsts iedzīvotāji 1680 saietos izrauga delegātus uz 99 grāfistu konferencēm, kur savukārt izrauga štata delegātus uz partijas nacionālajām konferencēm. Demokrātu partijas kokesos balsošana ir atklāta, republikāņu – aizklāta. Kokesu dalībniekiem jābūt reģistrētiem attiecīgās partijas biedriem, bet partijas reģistrāciju var mainīt, atnākot uz kokesu, kas parasti notiek skolās, baznīcās, bibliotēkās vai privātmājās. Pēc aptuveni pusstundu ilgas viedokļu apmaiņas katra kandidāta atbalstītāju skaits tiek apkopots, lai noteiktu, cik konferences delegātu atbalstu ieguvis katrs kandidāts. Lai iegūtu konferences delegātu balsis, kandidātam jāsavāc vismaz 15% grāfistes delegātu skaita.
Kopš 1972. gada Aiovas štatā notiek pirmie kokesi prezidenta vēlēšanu maratonā, piesaistot nacionālu uzmanību samērā nelielajai (145,7 tūkstoši kv.km, 3,2 miljoni iedzīvotāju) pavalstij Amerikas vidējos rietumos. Lai gan Aiovas pavalsts sūta tikai aptuveni vienu procentu delegātu uz partijas nacionālo konferenci, balsojums Aiovas kokesos ir pirmā pārbaude, kuriem kandidātiem ir tālākas izredzes, bet kuriem būtu jāizstājas. Pēc Aiovas kokesiem nākamās priekšvēlēšanas notiks Ņūhempšīrā ASV ziemeļaustrumos, bet 1. martā, superotrdienā, savu izvēli par prezidenta kandidātiem paudīs vēlētāji pusducī štatu. Iespējams, ap šo laiku jau varētu izvirzīties priekšvēlēšanu maratona līderi, kuri pirms starta Aiovā ir attiecīgi demokrāte Hilarija Klintone un republikānis Donalds Tramps.
“The New York Times” atbalsta Klintoni
Sākotnēji tika paredzēts, ka valsts galvas izvēle būs starp Hilariju Klintoni un Džebu Bušu, kas drīzāk atgādinātu kronēšanu, nevis vēlēšanas. Analītiķi neslēpj izbrīnu, ka bijusī Pirmā lēdija, Ņujorkas senatore un valsts sekretāre Hilarija Klintone, kas vēl nesen likās neapstrīdama favorīte starp demokrātu pretendentiem, izjūt pieaugošu konkurenci no “untumainā”, kā Vermontas senatoru raksturojis britu žurnāls “The Economist”, Bērnija Sendersa, kurš sevi dēvē par “demokrātisku sociālistu”. Eksperti uzskata, ka pat tad, ja Senderss uzvarētu Aiovā un Ņūhempšīrā, viņš diez vai spētu sacensties ar Klintoni biezi apdzīvotajos dienvidu štatos, kuri sūta daudz delegātu uz partijas nacionālo konferenci un kur Klintonei ir plašs atbalsts.
Ekspertu ieskatā Tramps un Krūzs ir prasmīgāki cīnītāji priekšvēlēšanu kampaņā nekā Klintone. Īpaši Tramps nevairās vākt balsis gan labējā, gan kreisajā flangā un arī centrā, kur parasti tiek savākts visvairāk balsu. Aiovas kokesu priekšvakarā ietekmīgais laikraksts “The New York Times” paziņojis, ka atbalsta Hilariju Klintoni kā Demokrātu partijas kandidāti prezidenta amatam, jo “viņa ir viena no visplašāk un vislabāk sagatavotajiem kandidātiem uz prezidenta amatu mūsdienu vēsturē”. “Hilarija Klintone ir pareizā izvēle demokrātiem, lai veidotu Ameriku, kas radikāli atšķiras no vadošā republikāņu kandidāta piedāvājuma, kur vidusšķiras amerikāņiem ir reāla iespēja gūt labklājību, tiek aizstāvētas sieviešu tiesības, imigrantiem bez dokumentiem tiek dota iespēja leģitimizēties, tiek stiprinātas starptautiskās savienības un valsts drošība,” teikts “NYT” ievadrakstā. Bijušās Pirmās lēdijas, divu termiņu senatores un valsts sekretāres pieredze apliecina viņas kvalifikāciju ieņemt valsts augstāko amatu, raksta “NYT”, piebilstot, ka Klintones galvenā sāncenša Vermontas senatora Bērnija Sendersa pieredze un politiskais piedāvājums ir daudz pieticīgāks.
Kur virzās Amerika
Bušu ģimenes pārstāvi, bijušo Floridas gubernatoru Džebu Bušu aizēnojis bravūrīgais naudasmaiss un nekustamo īpašumu magnāts Donalds Tramps. Aptaujas liecina, ka amerikāņu vēlētāji uzskata, ka valsts virzās nepareizā virzienā. Strādājošo vidējā alga nepieaug, bet lielo korporāciju un banku vadītāji peldas naudā. Kristieši un baltie kļūst par mazākumu Amerikā, pieaugot islāmistu un aziātu skaitam. Kad republikāņu kandidāts Tramps sola “atjaunot Amerikas dižumu”, bet viņa sāncensis Krūzs apgalvo, ka Irākas un Sīrijas smiltis “kvēlos tumsā” (no gaisa bombardēšanas), viņi atsauc atmiņā laiku pēc Padomju Savienības sabrukuma, kad Amerika valdīja netraucēti, raksta “The Economist”. ASV vēlēšanu sistēma, kuras būtiska sastāvdaļa ir elektoru kolēģija un priekšvēlēšanu rīkošana, dod iespēju kandidātiem ar savu naudu (Tramps) vai vēlētāju ziedojumiem (Krūzs) ignorēt savas partijas vadības rīkojumus. Republikāņu kandidāts Patriks Bjūkenens, kurš solīja sākt dumpi pret varu, 1996. gadā uzvarēja Ņūhempšīras priekšvēlēšanās, taču jau marta beigās bija spiests izstāties no sacensības, jo zaudēja atbalstu. 1964. gadā konservatīvais senators no Arizonas Berijs Goldvoters tika izvirzīts par Republikāņu partijas kandidātu prezidenta amatam, taču graujoši zaudēja Lindonam Džonsonam. Neatkarīgais kandidāts miljardieris Ross Pero 1992. gadā savāca gandrīz piektdaļu balsu, taču zaudēja demokrātu uzlecošajai zvaigznei Bilam Klintonam. Analītiķi atgādina, ka Pero zaudējums neliecina neko labu par Ņujorkas bijušā mēra miljardiera Maikla Blumberga izredzēm, kas apsverot savas kandidatūras izvirzīšanu.
