ASV ratificē Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO 3
ASV Senāts trešdien ratificēja Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO, pārliecinoši atbalstot Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanos pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Senāts nobalsoja par Zviedrijas un Somijas uzņemšanu aliansē ar 95 balsīm par un vienu pret, vienam senatoram atturoties. ASV tādējādi kļuva par 23. no 30 NATO valstīm, kas līdz šim to ratificējusi.
Vienīgais senators, kurš balsoja pret, bija republikāni Džošs Holijs. Viņš uzsvēra, ka ASV ir jāfokusējas uz savas teritorijas aizsardzību un vajadzētu koncentrēties uz izaicinājumiem no Ķīnas, nevis Eiropas puses.
Republikāņu senators Rends Pols piedalījās balsojumā kā “klātesošs”, bet nebalsoja par vai pret.
Senāta līderis Čaks Šūmers sacīja, ka šis balsojums ir signāls par Rietumu vienotību pēc Krievijas 24.februārī sāktā kara pret Ukrainu.
“Tas ir būtiski svarīgs un kā signāls Krievijai, ka tā nevar iebiedēt Ameriku vai Eiropu,” sacīja Šūmers. “Putins ir mēģinājis izmantot savu karu Ukrainā, lai sašķeltu Rietumus. Tā vietā šodienas balsojums parāda, ka mūsu alianse ir stiprāka nekā jebkad.”
30 NATO dalībvalstu vēstnieki 5.jūlijā Briselē parakstīja Zviedrijas un Somijas iestāšanās protokolus, bet visām NATO dalībvalstīm ir jāratificē šie protokoli atbilstoši katras valsts likumiem.
Saskaņā ar NATO sarakstu šos protokolus vēl nav ratificējušas septiņas NATO valstis – Čehija, Grieķija, Portugāle, Slovākija, Spānija, Turcija un Ungārija.
6.jūlijā protokolus par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO ratificēja Igaunijas parlaments, 14.jūlijā ratifikāciju pabeidza Latvijas Saeima, bet 20.jūlijā – Lietuvas parlaments.
No visām NATO dalībvalstīm pret Zviedrijas un Somijas uzņemšanu bija iebildusi tikai Turcija, pieprasot tām izdot vairākus desmitus Turcijas valdības pretinieku apmaiņā pret Turcijas atbalstu abu valstu uzņemšanai.
Turcija 21.jūlijā paziņoja, ka īpaša komiteja augustā tiksies ar Somijas un Zviedrijas amatpersonām, lai novērtētu, vai abas valstis pilda Turcijas izvirzītos nosacījumus.
