Krievu nauda palīdzēja glābt Trampa biznesu 0
Pēc dažiem gadiem izjuka gan PSRS, gan Trampa sievas dzimtā Čehoslovākija, taču Tramps saglabāja saites ar Austrumeiropu un bija biežs viesis Maskavā. Šīs saites viņas it sevišķi noderēja 2000. gadu sākumā, kad Trampa biznesa impērija nonāca pamatīgās grūtībās. Vairākiem viņa uzņēmumiem nācās iziet maksātnespējas procedūru, un ASV bankas vairs negribēja aizdot naudu Trampa biznesa projektu attīstīšanai.
Tramps apgalvoja, ka ASV biznesa vidē bankrots nav nekas īpašs un viņš esot veikli izmantojis sistēmas nepilnības savā labā.
“Es esmu parādu karalis. Neviens nepārzina parādus labāk par mani. Es ar to esmu nopelnījis milzu bagātību. Ja kaut kas saiet greizi, es vienkārši iesaku pārskatīt kredīta nosacījumus. Kā tas notiek? Es eju un saku: ziniet, ekonomika sabruka, es jums atmaksāšu pusi no kredīta summas,” savulaik intervijā telekanālam “CBS” klāstīja Tramps.
Protams, ka amerikāņu bankas nebija sajūsmā par šādu biznesa stratēģiju un atteicās turpināt sadarbību ar Trampu.
Viņam talkā nāca Krievijas un citu bijušās Padomju Savienības republiku bagātnieki, kas bija daudz mazāk izvēlīgi naudas ieguldīšanas jomā un labprāt finansēja Trampa projektus.
Bieži vien šī nauda bija iegūta ar ļoti šaubīgām metodēm, bet Trampa biznesā to varēja ērti legalizēt. “Šī biznesa vērtība bija simtiem miljonu dolāru, ko viņš ieguva sadarbībā ar Krievijas biznesmeņiem. Viņi bija priecīgi par iespēju strādāt ar Donaldu Trampu,” telekanālam “ABC” stāstīja uzņēmējs Sergejs Milians, kurš tika turēts aizdomās par sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu.
“Tramps ātri saprata, ka vieglāk ir veidot biznesu ar blēžiem, nevis godīgiem cilvēkiem. Blēžiem ir divas lielas priekšrocības. Pirmkārt, viņi ir gatavi maksāt vairāk. Otrkārt, ja lieta nonāca līdz tiesai, viņi vienmēr zaudē, jo visi zina, ka viņi ir blēži,” žurnālistam Angeram stāstīja zviedru ekonomists Anderss Oslunds, kurš daudz pētījis Austrumeiropas politiku un ekonomiku.
