Padomju specdienesti pieskatīja Trampu un viņa sievu 0
1987. gadā Dubiņins uzaicināja Trampu apmeklēt PSRS. Kopā ar Trampu šajā vizītē devās arī viņa pirmā sieva Ivana, kurai bija ciešas saites ar Austrumeiropu, jo Ivana Zeļņičkova bija čehu modele, dzimusi toreizējā Čehoslovākijā.
Pagājušā gadsimta 70. gados viņa pārcēlās uz Rietumiem; 1977. gadā Ivana apprecējās ar Trampu, viņa ir Trampa trīs vecāko bērnu māte. 2022. gadā Ivana Trampa aizgāja mūžībā, bet arī Trampa tagadējā sieva slovēniete Melānija ir no Eiropas.
Čehoslovākijas un arī PSRS specdienesti jau kopš 70. gadu beigām izrādīja pastiprinātu interesi par Trampu pāri, jo meklēja cilvēkus, ko varētu savervēt, lai iefiltrētos ASV biznesa un politikas elitē.
Donald and Ivana Trump in the USSR, 1987. pic.twitter.com/RJvcAbq2D6
— Soviet Visuals (@sovietvisuals) February 1, 2017
1987. gada vasarā Tramps ar sievu Ivanu devās vizītē uz PSRS, kur viesojās Maskavā un Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburgā), lai izvērtētu iespējas uzbūvēt greznas viesnīcas. Grandiozās ieceres tā arī nepiepildījās, taču šī vizīte ievadīja gadu desmitiem ilgo Trampa sadarbību ar Maskavu.
Bijušais VDK virsnieks Jurijs Švecs laikrakstam “The Guardian” stāstīja, ka PSRS specdienesti ļoti centušies apstrādāt Trampu.
“VDK tā bija šarma ofensīva. Viņi bija savākuši daudz informācijas par Trampa personību un zināja, kas viņš ir par tipu. Valdīja uzskats, ka viņš ir viegli izmantojams intelektuāli un psiholoģiski, ka viņš viegli pakļaujas glaimiem. To viņi arī izmantoja.
Viņi izlikās, ka ir ārkārtīgi iespaidoti par Trampu, ka viņam kādu dienu jākļūst par ASV prezidentu, ka tādiem cilvēkiem kā viņam ir jāmaina pasaule.”
Amerikāņu žurnālists Kreigs Angers, kurš sarakstījis grāmatu par Trampa saitēm ar Krieviju, gan norāda, ka Maskavas specdienesti nevarēja paredzēt, ka pēc vairākām desmitgadēm Tramps patiešām kļūs par ASV prezidentu.
“Tas nebija nekāds grandiozs daudzpakāpju plāns attīstīt šo puisi, lai pēc 40 gadiem viņš kļūtu par ASV prezidentu.
Toreiz, kad krievi sāka šo programmu, ap 1980. gadu, viņi centās savervēt daudzus, desmitiem cilvēku. Tramps daudzējādā ziņā bija ideāls mērķis: viņa iedomība, narcisms padarīja viņu par dabisku mērķi savervēšanai. Tas tika kultivēts 40 gadu garumā, līdz pat ievēlēšanai par prezidentu,” sarunā ar “The Guardian” teica Angers.
Pēc vizītes PSRS pēkšņi izrādīja interesi par ASV ārpolitiku
Zīmīgi, ka pāris mēnešus pēc Trampa vizītes PSRS vairāku amerikāņu laikrakstu slejās parādījās Trampa apmaksāts reklāmas materiāls, kurā viņš kritizēja toreizējā ASV prezidenta Ronalda Reigana ārpolitiku un pauda viedokli, ka amerikāņiem nav jātērē tik daudz naudas savu sabiedroto aizsardzībai.
Trampa vēstījums jau tolaik bija ļoti līdzīgs tam, ko viņš tagad, 2025. gadā, izplata kā ASV prezidents: amerikāņiem nav jātērē sava nauda, lai aizstāvētu valstis, kas pašas ir spējīgas parūpēties par savu aizsardzību. Ja pašlaik Tramps ar to domā Eiropas valstis, tad tolaik viņš vairāk kritizēja ASV ieguldījumu Japānas, Saūda Arābijas un citu Āzijas valstu aizsardzībā.
“Aplieciet ar nodokļiem šīs bagātās valstis, nevis Ameriku. Samaziniet mūsu milzīgo deficītu, samaziniet mūsu nodokļus un ļaujiet Amerikas ekonomikai augt bez apgrūtinājuma, ko rada nepieciešamība aizstāvēt tos, kas viegli varētu atļauties samaksāt mums par viņu brīvības sargāšanu,” savā vēstulē rakstīja Tramps.
Katrā ziņā vismaz šajā jomā viņam nevar pārmest konsekvences trūkumu, jo līdzīgus uzskatus Tramps aizstāv arī tagad, pēc gandrīz 40 gadiem.
Toreiz par atklātās vēstules publicēšanu ietekmīgo laikrakstu “The New York Times”, “The Washington Post” un “Boston Globe” slejās viņš samaksāja gandrīz 100 000 dolāru. Protams, šis vēstījums bija izdevīgs arī Maskavai, kas centās vājināt NATO aliansi un ASV ieguldījumu sabiedroto drošībā.
1988. gadā vizītē Ņujorkā ieradās PSRS līderis Mihails Gorbačovs, un Tramps centās panākt, lai viņš apmeklē arī Trampa torni, taču šī ideja cieta neveiksmi. Gorbačova vietā pie viņa ieradās PSRS līdera dubultnieks, kurš sarokojās ar Trampu un centās viņu izjokot.
Trampam pašam jau tolaik bija radusies doma, ka vajadzētu izmēģināt spēkus ne tikai biznesā, bet arī politikā. Čehoslovākijas slepenais dienests, kas tolaik izspiegoja Trampa sievu Ivanu, savos ziņojumos rakstīja, ka Tramps jau 1988. gadā apsvēris domu par kandidēšanu ASV prezidenta vēlēšanās.
