ASV prezidenta vēlēšanas: Trampa spēle ar mākslīgā intelekta veidotiem attēliem, kas vērsti pret konkrētu sabiedrības daļu 38
Donalda Trampa atbalstītāji ir izveidojuši un dalījušies ar mākslīgā intelekta radītiem melnādainu vēlētāju attēliem, lai mudinātu afroamerikāņus balsot par republikāņiem, vēsta “BBC”.
“BBC Panorama” atklājuši desmitiem viltotu attēlu, kas parāda melnādainos cilvēkus, kā atbalstu bijušajam prezidentam.
Melnādaino vēlētāju atbalsts bija nozīmīgs faktors Džo Baidena uzvarā 2020.gada vēlēšanās.
Grupas “Black Voters Matter” līdzdibinātājs, kurš mudina melnādainos cilvēkus iet uz vēlēšanām, skaidro, ka viltotie attēli veidoti ar stratēģisku mērķi. Un tas ir parādīt, ka Tramps ir populārs melnādainu cilvēku vidū.
Šie mākslīgā intelekta veidotie attēli, ir viena no jaunajām dezinformācijas tendencēm pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Atšķirībā no 2016. gada, kad bija pierādījumi par ārvalstu ietekmes kampaņām, šķiet, ka “BBC” atrastos mākslīgā intelekta radītos attēlus ir veidojuši un kopīgojuši paši ASV vēlētāji.
Viens no viņiem bija Marks Kejs un viņa komanda konservatīvā radio šovā Floridā.
Viņi izveidoja attēlu, kurā Tramps smaida, apskāvis afroamerikāņu sievietes, un kopīgoja to “Facebook”, kur viņam ir vairāk nekā viens miljons sekotāju.
Sākumā attēli izskatās īsti, taču, rūpīgāk apskatot, var redzēt nepilnības, kas nodod: visu cilvēku āda ir pārāk spīdīga un uz rokām trūkst pirkstu. Tās ir tikai dažas mākslīgā intelekta radītu attēlu pazīmes.
“Es neesmu fotožurnālists,” Keja kungs skaidro.
“Es neesmu tur, lai fotografētu to, kas patiesībā notiek. Es esmu stāstnieks.”
Viņš bija ievietojis rakstu par melnādainajiem vēlētājiem, kuri atbalsta Trampa kungu, un pievienojis tam šo attēlu, radot iespaidu, ka šie cilvēki visi atbalsta bijušā prezidenta kandidēšanu uz Balto namu.
“Facebook” komentāros vairāki lietotāji noticēja, ka attēli ir īsti.
“Es neapgalvoju, ka tā informācija ir precīza. Es nesaku: “Hei, paskaties, Donalds Tramps bija šajā ballītē kopā ar visiem šiem afroamerikāņu vēlētājiem. Paskatieties, cik ļoti viņi viņu mīl!”” skaidro Kejs.
“Ja kāds balso vienā vai otrā veidā “Facebook” lapā redzamā fotoattēla dēļ, tad tā ir viņa problēma.”
Vēl viens izplatījies mākslīgā intelekta attēls, ko atklāja BBC izmeklēšana, parāda, kā Tramps pozē ar afroamerikāņu vēlētājiem uz lieveņa. Sākotnēji to ievietoja satīrisks konts, kas ģenerē bijušā prezidenta attēlus, taču plašu uzmanību izpelnījās tikai tad, kad tas tika pārpublicēts ar jaunu parakstu, nepatiesi apgalvojot, ka viņš ir apturējis savu autokolonnu, lai tiešām satiktu šos cilvēkus.
Mēs izsekojām personu, kas atrodas aiz konta. Tā ir persona vārdā Shaggy, kas uzņēmīgi atbalsta Trampu.
“[Mani ieraksti] ir piesaistījuši tūkstošiem brīnišķīgu labsirdīgu kristiešu sekotāju,” viņš stāsta sociālajos medijos.
Kad “BBC” vērsās pie šīs personas vaicājot pēc skaidrojuma, viņš bloķēja piekļuvi savam kontam.
Saskaņā ar sociālo mediju vietni “X” viņa ierakstam ir vairāk nekā 1,3 miljonu skatījumu. Daži lietotāji saprata attēla izcelsmi, tomēr citi, šķiet, uzskatīja, ka attēls ir īsts.
Prezidenta mākslīgā intelekta attēlos viņš nereti ir attēlots viens pats vai kopā ar citiem pasaules līderiem, piemēram, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vai bijušo ASV prezidentu Baraku Obamu.
Dažus attēlus veido kritiķi, citus atbalstītāji.
Kampaņas grupas “Black Voters Matter” līdzdibinātājs Klifs Olbraits uzskata, ka, kā tas notika 2020. gada vēlēšanās, šķiet, šobrīd pret melnādaino kopienu vērsta dezinformācijas kampaņa.
“Ir bijuši dokumentēti mēģinājumi atkal vērst dezinformāciju pret afroamerikāņu kopienām, īpaši jaunākiem melnādainajiem vēlētājiem,” viņš skaidro.
Nesen veiktā “New York Times” un Sjēnas koledžas aptauja atklāj, ka sešos svarīgos štatos 71% melnādaino vēlētāju atbalstītu Baidena kungu 2024. gada vēlēšanās. Tas izskaidro tieši pret šo kopienu vērsto dezinformāciju.
Ar sociālo mediju palīdzību apmānīt cilvēkus ir ļoti vienkārši.
Dezinformācijas taktika ASV prezidenta vēlēšanās ir attīstījusies kopš 2016. gada, kad uzvarēja Donalds Tramps. Toreiz bija dokumentēti naidīgu ārvalstu spēku, piemēram, Krievijas, mēģinājumi izmantot neautentisku kontu tīklus, lai mēģinātu sēt šķelšanos un konkrētas idejas.
2020. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta pašmāju dezinformācijai — īpaši nepatiesiem stāstiem, ka prezidenta vēlēšanas ir nozagtas, ar ko plaši dalījās ASV sociālo mediju lietotāji un ko popularizēja Tramps un citi republikāņu politiķi.
Eksperti brīdina par bīstamu kombināciju šogad gaidāmajās vēlēšanās.
Bens Nimmo, kurš līdz pagājušajam mēnesim bija atbildīgs par cīņu pret ārvalstu ietekmes operācijām “Facebook” un “Instagram” uzskata, ka šādu viltojumu radītā nekonkrētība paver jaunas iespējas arī ārvalstu valdībām, kuras var mēģināt manipulēt ar ASV vēlēšanām.
“Ikvienam, kuram 2024. gadā ir liela auditorija, jāsāk domāt, kā es varu pārbaudīt visu, kas tiek nosūtīts man? Kā nodrošināt, lai es netīšām nekļūtu par daļu no kādas ārvalstu ietekmes operācijas?”
viņš uzsver.
Nimmo kungs skaidro, ka sociālo mediju lietotāji un platformas arvien vairāk spēj identificēt viltotus automatizētos kontu. Tāpēc kļūst grūtāk veidot auditoriju šādā veidā, “operācijas mēģina koptēt reālus cilvēkus”, lai palielinātu šķeļošas vai maldinošas informācijas sasniedzamību.
Visiem lielākajiem sociālo mediju uzņēmumiem ir izstrādāta politika, lai novērstu iespējamās ietekmes operācijas, un vairāki, piemēram, “Meta”, kam pieder
“Facebook” un “Instagram”, ir ieviesuši jaunus pasākumus, lai vēlēšanu laikā risinātu problēmas ar mākslīgā intelekta radīto saturu.
Arī vadošie politiķi no visas pasaules šogad ir uzsvēruši mākslīgā intelekta radītā satura riskus.
Stāsti par 2020. gada vēlēšanu nozagšanu, kas tika izplatīti bez jebkādiem pierādījumiem, tiešsaistē izplatījās ar vienkāršiem ierakstiem, memēm un algoritmiem, nevis ar mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai video, un tik un tā izraisīja nemierus ASV Kapitolija teritorijā 6.janvārī.
