ASV prezidenta amata kandidāti beidz iesildīšanos 0
Aizvadītajā nedēļā republikāņu nacionālajā konferencē partijas kandidāts ASV prezidenta amatam Mits Romnijs paziņoja, ka viņa uzvaras gadījumā novembra vēlēšanās “Amerika sparīgi atgriezīsies pasaules politikas priekšplānā”.
Pašreizējais prezidents Baraks Obama, kura pārstāvētās Demokrātu partijas konvents sākas šodien, izteicies, ka republikāņu saietā nav izskanējusi “neviena jauna ideja”. Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, divus mēnešus pirms vēlēšanām 6. novembrī abu kandidātu izredzes ir līdzīgas.
Piezemētās cerības
Analītiķi atzīmē, ka pirms četriem gadiem demokrātu konventā bijušais senators Obama tika jūsmīgi sveikts kā pirmais afroamerikānis, kas kandidē uz ASV prezidenta amatu. Šogad virkne demokrātu likumdevēju nepiedalās partijas saietā Šarlotā, Ziemeļkarolīnas štatā, jo uzskata par svarīgāku personisku iesaistīšanos pašu priekšvēlēšanu kampaņā. Kā zināms, novembrī notiks ne tikai prezidenta, bet arī visu 435 pārstāvju palātas deputātu, trešdaļas no simt senatoriem, vairāku desmitu štatu gubernatoru un tūkstošiem pašvaldību amatpersonu vēlēšanas. Amerikā turpinoties saimnieciskajai lejupslīdei un augot valsts budžeta iztrūkumam, virkne demokrātu politiķu izvairās tikt pārāk cieši saistīti ar prezidentu Obamu, lai nekaitētu savām izredzēm tikt ievēlētiem. Pirms četriem gadiem Obamas izvirzīšana prezidenta amatam tika saistīta ar milzīgām cerībām uz pārmaiņām, taču republikāņu kontrolētā Kongresa pretestība un ekonomiskā realitāte izrādījās bargāka. Bezdarbs ASV pārsniedz astoņus procentus, benzīna cenas turas rekordaugstā līmenī un arvien vairāk amerikāņu zaudē savus mitekļus, jo nespēj atmaksāt aizņēmumus. Novērotāji atzīmē, ka šo faktoru kopums var maksāt prezidentam amatu, raksta avīze “The Daily Telegraph”.
Obama apņēmies nebūt “melno prezidents”, kā viņu dažreiz dēvē republikāņu konservatīvā spārna pārstāvji, taču pat daļa viņa atbalstītāju ir vīlušies, jo bezdarba līmenis afroamerikāņu vidū ir gandrīz divreiz augstāks nekā vidēji valstī.
Juristam Obamam, kurš agrāk bijis augstskolas lektors, nākas arī atspēkot kritiku, ka viņam trūkst uzņēmēja ķēriena un izpratnes, lai vadītu valsti saimnieciskās krīzes apstākļos. Daļa ekspertu uzskata, ka viņa ieteiktais 787 miljardu dolāru plāns saimnieciskās augsmes veicināšanai drīzāk palielinājis budžeta iztrūkumu, nevis vairojis darba vietas. Prezidents Obama var iebilst, ka viņa administrācija sāka darbu laikā, kad valsts bija ieslīgusi dziļākajā ekonomiskajā lejupslīdē kopš lielās depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā, un ka saimniecības stimulēšana, nevis taupības pasākumi devuši iespēju izvairīties no vēl dziļākas krīzes.
Cīnās par svārstīgajiem vēlētājiem
Republikāņu priekšvēlēšanu kampaņas stratēģi secinājuši, ka cīņā par svārstīgajiem vēlētājiem, kas vēl nav izlēmuši, par kuru kandidātu balsot, jāizvairās no Obamas dēvēšanas par “kreisi noskaņotu sociālistu”, bet jāpievēršas saimnieciskās dzīves faktiem. Analītiķi atzīmē, ka vēlēšanu iznākums var tikt izšķirts ar nelielu balsu pārsvaru dažos štatos, piemēram, Ohaio vai Floridā. Pirms četriem gadiem Obama uzvarēja Ziemeļkarolīnas štatā, kur šodien sākas demokrātu konvents, pateicoties ļoti augstai melno amerikāņu aktivitātei. Runātāju saraksts, kurā vairāk nekā puse ir sievietes, spāņu izcelsmes amerikāņi un afroamerikāņi, liecina, ka konventā Šarlotā demokrāti cenšas saglabāt vēlētāju koalīciju, kas viņiem deva uzvaru 2008. gada vēlēšanās. Arī republikāņi cenšas dažādot un paplašināt savu vēlētāju loku, taču aptaujas liecina, ka viņu partijas atbalstītāji galvenokārt ir gados vecāki baltie amerikāņi ar konservatīviem uzskatiem.
