Krievija rada tiešus draudus NATO drošībai: palielināt amerikāņu karavīru skaitu Eiropā 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, vakar alianses samitā Madridē paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
Putins ir sagrāvis mieru Eiropā
“NATO tiks stiprināta visos virzienos un visās jomās – uz zemes, gaisā un jūrā,” teica ASV prezidents, piebilstot, ka NATO pašlaik ir nepieciešamāka un svarīgāka nekā jebkad agrāk. Baidens, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņoja, ka tiks palielināts Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietoto amerikāņu karavīru skaits, Polijā tiks izveidots piektā armijas korpusa pastāvīgais štābs un Rumānijā rotācijas kārtībā tiks izvietota papildu brigāde, kuras sastāvā būs 3000 karavīru, kā ar vēl 2000 karavīru liela kaujas vienība, uz Britāniju tiks nosūtītas iznīcinātāju “F-35” divas papildu eskadriļas, bet Vācijā un Itālijā tiks izvietoti papildu pretgaisa aizsardzības un citi spēki. ASV eskadras mīnu kuģu skaits Rotas bāzē Spānijā tiks palielināts no četriem līdz sešiem.
“Kopā ar saviem sabiedrotajiem mēs nodrošināsim, ka NATO ir gatava stāties pretī draudiem no visiem virzieniem visās jomās,” uzsvēra Baidens.
“Brīdī, kad [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir sagrāvis mieru Eiropā un uzbrucis noteikumos balstītas kārtības pamata principiem, ASV un mūsu sabiedrotie, mēs pastiprināsim savus centienus.” Runājot par Somijas un Zviedrijas gaidāmo uzņemšanu NATO, Baidens norādīja, ka Putina stratēģija, iebrūkot Ukrainā, ir atspēlējusies.
“Tieši to viņš nevēlējās, bet tieši tas ir jādara, lai garantētu drošību Eiropai,” sacīja Baidens. Arī Stoltenbergs piebilda, ka NATO paplašināšanās ir pretēja notikumu gaita tam, uz ko cerēja Putins.
Atbalsta Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO
Turcija atbalsta Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, alianses samita priekšvakarā pēc Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana sarunām ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti un Zviedrijas premjerministri Magdalēnu Andešsoni pavēstīja Somijas prezidents. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka NATO līderi apspriedē Madridē oficiāli uzaicinās Somiju un Zviedriju pievienoties aliansei.
“Zviedrija, Somija un Turcija Madridē parakstīja trīspusēju vienošanos, apstiprinot, ka Turcija atbalsta ielūgumu Somijai un Zviedrijai kļūt par NATO locekļiem,” teikts Somijas prezidenta paziņojumā.
“Turcija ir guvusi ievērojamus panākumus cīņā pret teroristu organizācijām,” teikts Turcijas prezidenta biroja paziņojumā. “Zviedrija un Somija piekritušas pilnībā sadarboties ar Turciju tās cīņā pret Kurdistānas strādnieku partiju PKK un citiem kurdu kaujinieku grupējumiem,” teikts paziņojumā.
Tās arī piekritušas atcelt embargo ieroču piegādēm Turcijai, kas tika noteikts 2019. gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem. “Abas valstis arī aizliegs finansējuma vākšanu un vervēšanu kurdu grupējumiem un novērsīs teroristu propagandu pret Turciju,” teikts Turcijas prezidenta biroja paziņojumā.
Somija un Zviedrija, jau gadiem piedaloties kopīgās mācībās ar NATO, ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē.
Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieaudzis atbalsts oficiālai dalībai NATO. Alianses dalībvalstis pozitīvi vērtē Somijas un Zviedrijas uzņemšanu, vienīgi Turcija bija paudusi pretestību, apsūdzot abas valstis par patvēruma sniegšanu kaujiniekiem no kurdu bruņotajiem grupējumiem, kas cīnās pret Turcijas valdību.
Ankara arī paudusi neapmierinātību, ka 2019. gadā, kad Turcija sāka bruņotu operāciju pret Sīrijas kurdiem, Stokholma un Helsinki noteica sankcijas attiecībā uz bruņojuma piegādēm šai valstij. Somija un Zviedrija sāka dialogu ar Turciju, lai pārvarētu šķēršļus ceļā uz NATO.
Krievija rada tiešus draudus NATO drošībai
NATO valstu līderi samitā Madridē gatavojas atzīt Krieviju par tiešu draudu alianses drošībai, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Mēs skaidri pateiksim, ka Krievija rada tiešus draudus mūsu drošībai,” ierodoties Madridē, žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Samitā Madridē plānots parakstīt alianses jauno stratēģisko koncepciju, kas noteiks NATO mērķus un pieeju nākamajos desmit gados. Tajā panākta vienošanās par paplašinātu plānu alianses austrumu flanga valstu aizsardzībai, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto iebrukumu Ukrainā. Plānots arī ievērojami palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēkus.
Pēc Stoltenberga vārdiem, samits Madridē būs “vēsturisks un pārveidojošs”. “Mēs tiekamies pašas nopietnākās drošības krīzes laikā, ar kādu esam saskārušies kopš Otrā pasaules kara,” uzsvēra NATO vadītājs. Viņš piebilda, ka jaunajā stratēģiskajā koncepcijā pirmo reizi uzmanība tiks pievērsta arī problēmām, ko rada Ķīnas militārā spēka un ietekmes pieaugums.
“Ķīna nav ienaidnieks. Bet, protams, mums jāņem vērā sekas mūsu drošībai, kad redzam Ķīnu plaši ieguldām jaunās modernās militārās spējās, tālas darbības raķetēs vai kodolieročos un arī mēģinājumus kontrolēt kritisko infrastruktūru, piemēram, G5 sakaru tīklus,” sacīja Stoltenbergs.
NATO samitu šoreiz pirmo reizi apmeklē arī Dienvidkorejas un Japānas līderi. Analītiķi norāda, ka viņi uzaicināti saistībā ar Ķīnas radītajiem draudiem. NATO samits Madridē beigsies šodien. Latviju sanāksmē pārstāv Valsts prezidents Egils Levits.
