“Tā ir milzīga kļūda un tīri politisks lēmums.” ASV nodoms pārsteidz NATO sabiedrotos 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi pārsteidzis paša valsts amatpersonas un NATO sabiedrotos, paziņojot, ka plāno ievērojami samazināt Vācijā izvietoto ASV karaspēku.
Politiķi izsakās izvairīgi
ASV karaspēka klātbūtne Eiropā pēc Otrā pasaules kara bijusi simbols Vašingtonas apņēmībai aizstāvēt tās sabiedrotos, īpaši aukstā kara laikā.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, reaģējot uz Trampa paziņojumu, pavēstījis: “Mēs augstu vērtējam sadarbību ar ASV spēkiem, kas augusi gadu desmitu laikā, un ir abu mūsu valstu interesēs.”
“Mēs esam cieši partneri Ziemeļatlantijas aliansē, bet tas ir sarežģīti,” viņš atzina, lūgts raksturot transatlantiskās attiecības.
Māss diplomātiski atgādināja Vašingtonai (un vāciešiem), ka šobrīd Vācijas sabiedrība bieži uzskata ASV spēkus par, ja arī ļoti vēlamiem, tomēr īpašniekiem ērtai otrai mītnei (Vācijas teritorijas apzīmēšanai Māss lietoja franču vārdu “pieds-à-terre” – “pēda uz zemes” jeb otrs vai pagaidu miteklis), no kurienes tie kontrolē situāciju pasaulē Amerikas, NATO vai Rietumu vārdā. No ģeogrāfiskā viedokļa, Vidējie Austrumi ir daudz tuvāk Eiropas aviācijas bāzēm nekā Amerikas.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis paudis cerību, ka daļa no šobrīd Vācijā izvietotajiem ASV spēkiem, ko paredzēts izvest, varētu tikt pārvietoti uz Poliju.
ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis savā paziņojumā nav ne apstiprinājis, ne noliedzis Trampa plānu par ASV spēku samazināšanu Vācijā, diplomātiski piebilstot, ka “ASV apņēmīgi turpina sadarboties ar mūsu ciešo sabiedroto Vāciju mūsu kopējās aizsardzības nodrošināšanā, kā arī daudzos citos svarīgos jautājumos”.
Vācijas kanclere Angela Merkele kā iemeslu atteikumam piedalīties G7 apspriedē klātienē Vašingtonā minēja turpinošos koronavīrusa pandēmiju, bet daļa analītiķu uzskata, ka īstais iemesls bija bažas par to, ka prezidents Tramps centīsies izmantot līderu samitu savā vēlēšanu kampaņā.
Tramps ir vairākkārt asi nopēlis Vāciju par nepietiekamu pienesumu NATO budžetā, par neprasmīgu migrācijas politiku un “Nord Stream-2” gāzesvada projektu.
Kanclere Merkele atturīgi, bet stingri ir kritizējusi Trampa šķeļošo pieeju svarīgākajiem globālās politikas jautājumiem. Ietekmīgais vācu izdevums “Der Spiegel” nodēvējis Trampa plānu par provokāciju.
Vācijas Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Norberts Retgens kritizējis ASV plānu, vērtējot ASV spēku klātbūtni Vācijā kā izšķirošu un piebilstot, ka to samazināšana būtu “jānožēlo, jo tam nav nekāda objektīva iemesla”.
Ģenerālis runā skaidru valodu
Atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžs, ASV armijas Eiropas spēku bijušais komandieris, paziņojis, ka ASV spēku izvešanai (no Vācijas) nav stratēģiska pamatojuma.
“Manuprāt, tā ir milzīga kļūda un tīri politisks lēmums,” intervijā izdevumam “Politico” teica Hodžs, kurš tagad ir Eiropas politikas analīzes centra analītiķis. Viņaprāt, no ASV spēku izvešanas galvenā ieguvēja būs Krievija, tāpēc ASV nostājas mīkstināšana nav attaisnojama.
“Kremlis nav izdarījis neko, lai saņemtu šādu dāvanu. Tā uzvedība Ukrainā un Sīrijā, NATO austrumu spārnā un Gruzijā nav mainījusies, bet viņi saņem 28 procentu samazinājumu ASV spēkos, kas bija būtiska daļa no NATO atturēšanas,” uzskata ģenerālis Hodžs.
ASV amatpersonas, kas informētas par Trampa plānu, izteikušās, ka ASV spēki Vācijā varētu tikt samazināti aptuveni par trešdaļu – no 35 000 līdz 25 000 militārpersonu. Paredzēts samazināt arī ASV bāzēs Vācijā nodarbināto civilpersonu skaitu, kas šobrīd ir aptuveni 19 000 cilvēku.
ASV spēku samazināšana būtu pretrunā ar ASV militārās klātbūtnes Eiropā palielināšanu, ko apsveicis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, atspēkojot pieņēmumus, ka ASV saikne ar aliansi varētu mazināties, pie varas nākot prezidentam, kurš to (NATO) nodēvējis par “novecojušu” un kurš atkārtoti kritizējis sabiedrotos par savu bruņoto spēku nepietiekamu finansēšanu.
Stoltenbergs atzīmējis ASV pieaugušo klātbūtni NATO centienos vairot atturēšanas spēju pret arvien agresīvāko un uzstājīgāko Krieviju. Maskava neapšaubāmi apsveiktu jebkuru samazinājumu ASV militārajā klātbūtnē Eiropā, ko Kremlis uzskatījis par apdraudējumu kopš aukstā kara laika, atzīmē izdevums “Politico”.
“Dažreiz mēs dzirdam, ka ASV aiziet no Eiropas, – tas nav pareizi,” Stoltenbergs paziņoja NATO līderu samitā Londonā pagājušā gada decembrī.
“Šobrīd Eiropā ir vairāk ASV spēku, un tas apliecina ASV saikni ar Eiropu,” apgalvoja NATO ģenerālsekretārs. Analītiķi atzīmē, ka par plānoto ASV spēku daļēju izvešanu no Vācijas iepriekš netika informēti NATO sabiedrotie.
Pēdējos mēnešos ASV prezidents vairākkārt pārsteidzis sabiedrotos ar vienpusējām militārām akcijām, tajā skaitā pēkšņu spēku izvešanu no Sīrijas ziemeļiem, kas vairoja vardarbību un nestabilitāti reģionā, un mērķētu raķetes triecienu pret Irānas ģenerāli Kasemu Soleimani, liekot NATO apturēt Irākas armijas apmācību bažās par Irānas prettriecienu.
ASV spēku izvešana no Sīrijas ziemeļiem saasināja ASV attiecības ar NATO sabiedroto Turciju un pamudināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu nākt klajā ar bēdīgi slaveno paziņojumu par alianses “smadzeņu nāvi”.
Militārie eksperti atzīmē, ka ASV spēku daļēja izvešana no Vācijas, pasaulē turpinoties koronavīrusa pandēmijai, rada papildu problēmas un loģistikas grūtības.
