Uz Trampa izteikumiem reaģējuši Lietuvas un Igaunijas prezidenti. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite vēloties Trampam nosūtīt atbildes vēstījumu. “Mēs uzticamies ASV neatkarīgi no tā, kas ir tās prezidents,” teikusi D. Grībauskaite. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess savā kontā sociālajā tīklā “Twitter” norādījis, ka Igaunija ir viena no piecām NATO dalībvalstīm, kas pilda savas saistības aizsardzībai atvēlēt vismaz divus procentus no IKP. Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis šoreiz atturējies no komentāriem. “Valsts prezidents nekomentēs priekšvēlēšanu kampaņas norises,” ziņu aģentūrai LETA teikusi Valsts prezidenta kancelejas preses dienesta vadītāja Ilze Salna. 3
Kopumā tomēr Latvija netic, ka pēc prezidenta vēlēšanām varētu sekot kādas būtiskas pārmaiņas attiecībās ar ASV neatkarīgi no tā, kurš kļūs par šīs valsts nākamo vadītāju. Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās drošības komisijas locekle Ināra Mūrniece “LA” uzsvēra, ka ASV ir mūsu stratēģiskais partneris. “Mums ir 25 gadus ilga, ļoti pozitīva sadarbība aizsardzības jomā. ASV bija viens no virzītājspēkiem nesen notikušajā NATO samitā Varšavā, kur tika pieņemti būtiski lēmumi, kas attiecas uz Baltijas valstu aizsardzību – gan attiecībā uz hibrīdkara jautājumiem, gan uz NATO spēku klātbūtnes palielināšanu,” sacīja I. Mūrniece. Pašlaik ASV esot priekšvēlēšanu laiks un izskan dažādi paziņojumi, taču neesot nekāda pamata apšaubīt NATO spējas un apņemšanās kolektīvajā aizsardzībā. “Mēs Latvijā turpināsim stiprināt mūsu aizsardzības spējas. Drošības jautājumi ir prioritāri neatkarīgi no tā, kurš būs ASV prezidents,” piebilda I. Mūrniece. Arī Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons sacīja, ka priekšvēlēšanu posmā jebkurā valstī ir raksturīgi dažādi izteikumi un paziņojumi, kas tā arī esot jāuztver. “Mēs neuzskatām, ka šie izteikumi var apšaubīt Varšavas samitā pieņemtos lēmumus. Latvija turpina Nacionālo bruņoto spēku iesaisti starptautiskajās operācijās un turpina pildīt savu apņemšanos līdz 2018. gadam sasniegt divus procentus no IKP aizsardzībai,” sacīja R. Jansons.
“Trampa izteikumi pierāda, ka viņš nekvalificējas kā ASV prezidents. Tas ir izsmiekls. Ja viņš kļūs par ASV prezidentu, viņš ar savu lēmumu vien nevarēs ieviest savas idejas. Prezidenta pilnvaras ASV nav līdzīgas prezidenta pilnvarām Krievijā. Trampa izteikumi ir bezatbildīgi,” komentē bijušais ASV militārais atašejs Latvijā Deivids Holahans. Ja arī D. Tramps, kļūstot par prezidentu, vēlētos pieņemt šādu lēmumu, viņam būtu nepieciešams ASV Senāta un Kongresa atbalsts, jo dažādu līgumu apstiprināšana ir ASV parlamenta kompetencē. D. Tramps ar šādiem paziņojumiem mēģinot runāt par tēriņiem. “Tomēr Tramps nebūtu arī labs naudas pārvaldītājs – viņš ir vismaz trīs reizes piedzīvojis bankrotus. Tas nav īstais cilvēks, kuram uzticēt vadīt valsti,” saka D. Holahans.
ASV vēstniecība Latvijā uzsver, ka ilgā partnerība ar Eiropas valstīm ir pamatā ASV drošības politikai jau kopš NATO līguma parakstīšanas 1949. gadā. “Alianses lielākā atbildība ir aizsargāt un aizstāvēt mūsu valstis un tautas pret uzbrukumiem, kā to paredz 5. pants,” teikts ASV vēstniecības izplatītajā paziņojumā.
