ASV masu slaktiņi kļuvuši par ikdienu 0
ASV bieži nākas piedzīvot traģiskas apšaudes publiskās vietās. Pēc pagājušajā nedēļā notikušās apšaudes Kalifornijas štata Sanbernardīno pilsētā, kurā nogalināti četrpadsmit cilvēki un vairāk nekā divdesmit guva ievainojumus, kārtējo reizi raisījušās plašas diskusijas par ieroču aprites un pieejamības likumiem vienkāršajiem amerikāņiem.
Uzbrūk darba biedriem
Slaktiņu Kalifornijā darbinieku Ziemassvētku ballītes laikā palīdzības centrā cilvēkiem ar attīstības traucējumiem sarīkoja ASV dzimušais, 28 gadus vecais veselības speciālists Sajeds Rizvans Farūks un viņa 27 gadus vecā sieva Tašfīna Malika. Uzbrucēji tika nošauti, policijai iebrūkot viņu miteklī pēc tam, kad tai bija izdevies atpazīt uzbrucējus. ASV Federālais izmeklēšanas birojs dzīvesbiedru sarīkoto slaktiņu izmeklē kā teroraktu, parādoties liecībām par slepkavu radikalizēšanos un iespējamu iedvesmošanos no ārvalstu teroristu organizācijām. Izmeklētāji pārbauda, vai uzbrucējiem nav bijusi saistība ar “Islāma valsts” teroristu grupējumu, jo sieviete sociālajos tīklos publiski zvērējusi uzticību džihādistu līderim. Pierādījumi, ka pāris būtu saistīts ar kādu ekstrēmistu grupējumu, pagaidām nav gūti. Taču noziedznieku dzīvoklī atrastais munīcijas un ieroču daudzums, kā arī visu failu izdzēšana no datora cietā diska liecina, ka slepkavas slaktiņam rūpīgi gatavojušies. Turklāt uzbrukums veikts ar ieročiem, kas visi bija legāli iegādāti. Aptaujātie kaimiņi apgalvo, ka pāra rīcībā neko aizdomīgu neesot manījuši. Viņi dzīvojuši savrupu dzīvi, taču vienmēr bijuši pieklājīgi un laipni. Šokā par radinieku pastrādāto ir ģimene. Intervijā televīzijas kanālam “CBS” Farūka māsa apgalvoja, ka pārim bijusi laimīga ģimenes dzīve, kurai pirms sešiem mēnešiem pievienojusies viņu meitiņa. Nekādas pazīmes neesot liecinājušas par pāra iespējamo radikalizēšanos. Atsaucoties uz izmeklētāju teikto, BBC vēsta, ka pāris dienas pirms sarīkotā slaktiņa Farūkam izcēlies strīds ar kādu kolēģi, kas islāmu nosaucis par bīstamu reliģiju. Notikusī apšaude upuru skaita ziņā ir lielākā ASV kopš 2012. gada 14. decembra, kad Ņūtaunas pilsētā skolā tika nošauti 26 cilvēki, tostarp 20 bērni.
Aicina padarīt stingrākus likumus
ASV prezidents Baraks Obama savā uzrunā pēc notikušā slaktiņa paziņoja, ka ASV netiks iedzīta bailēs, un atkārtoti aicināja padarīt stingrākus ieroču kontroles noteikumus, kas ļauj faktiski ikvienam pieaugušajam iegādāties nāvējošu ieroci un munīciju. “Šī traģēdija atgādina mums mūsu pienākumu darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai mūsu kopienas būtu drošas,” norādīja Obama. “Mēs zinām, ka slepkavas Sanbernardīno izmantoja militārus uzbrukuma ieročus – kara ieročus, lai nogalinātu tik daudz cilvēku, cik vien viņi var. Tas ir vēl viens traģisks atgādinājums, ka šeit, Amerikā, bīstami cilvēki var pārāk viegli tikt pie ieročiem. Saskaņā ar ASV Konstitūcijas otro labojumu, kas pieņemts 1791. gadā, katram amerikānim ir tiesības personiskām vajadzībām turēt savā īpašumā šaujamieroci. Obama atzinis, ka ieroču pieejamība ir viens no iemesliem, kāpēc ASV bieži nākas piedzīvot traģiskas apšaudes publiskās vietās. Sešu gadu laikā, kopš viņš ir ASV prezidenta amatā, viņam ir bijis daudzas reizes jāstājas publikas priekšā pēc asiņainiem masu slaktiņiem, kuros izmantoti ieroči. Viņa paziņojumi ar katru reizi kļūst aizvien spēcīgāki un niknāki, tomēr pastiprināt vaļīgo ieroču kontroli viņam tā arī nav izdevies. “Masu slepkavības ASV kļuvušas par ikdienas rutīnu,” pēc kārtējā masu slaktiņa atzina Obama. Kopš viņa pārvēlēšanas 2012. gadā masu slepkavību skaits ASV sasniedzis jau gandrīz 1000, atzīmē britu izdevums “Guardian”. Obama jau pirms dažiem mēnešiem atzina, ka progresa trūkums ieroču kontroles likumprojekta virzībā ir viņa lielākā vilšanās prezidentūras laikā. Intervijā britu raidsabiedrībai BBC viņš sacīja, ka ASV ir vienīgā attīstītā valsts pasaulē, kura nespēj pieņemt atbilstošu ieroču aprites likumu: “Ja paskatāmies uz nogalināto amerikāņu skaitu teroraktos pēc 2001. gada 11. septembra traģēdijas, tas ir mazāks par simtu. Ja jūs palūkojaties uz skaitli, kas ir gājuši bojā apšaudēs, tad tie ir desmitiem tūkstošu,” sacīja prezidents.
Spēcīgs lobijs
Obama jau 2012. gadā pēc slaktiņa Ņūtaunas pamatskolā, kurā tika nogalināti 20 bērni vecumā no sešiem līdz septiņiem gadiem, kā arī sešas skolas darbinieces, mēģināja, bet cieta neveiksmi ieviest uzbrukuma ieroču aizliegumu un stingrāku informācijas par potenciālo ieroča pircēju pārbaudi. Nacionālās ieroču asociācijas milzīgā vara ASV Kongresā ir būtiskākais faktors, kāpēc nav izdevies panākt izmaiņas šajā jautājumā. “Nacionālās ieroču asociācijas un citu ieroču atbalsta organizāciju rīcībā ir pilns lobija rīku arsenāls – no pretrunīgiem konstitucionāliem argumentiem līdz ievērojamiem līdzekļiem, ko tā atvēl priekšvēlēšanu kampaņām,” intervijā CNN atzīst Prinstonas universitātes profesors Džulians Zelizers. Pateicoties Nacionālās ieroču asociācijas dāsnajiem ziedojumiem republikāņiem, viņi vienmēr ir aizstāvējuši brīvu ieroču tirdzniecību un noraidījuši jebkādus mēģinājumus padarīt stingrāku ieroču apriti. Analītiķi uzskata, ka republikāņu kontrole pār Amerikas likumdošanu un atkarība no ietekmīgā lobija jautājumā par ieroču apriti vienmēr ved strupceļā, paralizējot jelkādus centienus sakārtot ieroču jautājumu. Atsevišķi štati gan padarījuši stingrākus šaujamieroču likumus štata robežās. Taču ir štati, kur likumi ir brīvi. Turklāt ieročus bez īpašas pārbaudes var iegādāties internetā vai ieroču gadatirgos.
Amerikāņi zem eglītes liek ieročus
Pret legālo šaujamieroču ierobežošanu iebilst arī daļa ASV iedzīvotāju, kuri fanātiski aizraujas ar šaujamieročiem, norādot, ka par slepkavības ieroci var kļūt arī nazis vai taburete, taču tos aizliegt neviens neplānojot. Ieroči kļuvuši arī par normālu parādību zem ASV iedzīvotāju Ziemassvētku eglītēm. Valstī, kurā ieroči visur un gandrīz katram viegli pieejami, turklāt to nēsāšana nostiprināta valsts konstitūcijā – apritē ir apmēram 310 miljoni ieroču. Eksperti britu izdevumam “Guardian” atzīst, ka noziegumi ASV, kuros izmantots ierocis, ir neizbēgami.
