ASV maigā politika pret Krieviju ir beigusies 8
ASV valsts sekretāra amatam izvirzītais Maiks Pompeo vakar uzrunā Senāta Ārlietu komitejā paziņoja, ka ASV maigā politika pret Krieviju ir beigusies un ka prezidenta Donalda Trampa administrācija uzskata Krieviju par “apdraudējumu mūsu valstij”.
Grib atjaunot Valsts departamenta nozīmību
Līdzšinējā Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktora Maika Pompeo kandidatūru valsts sekretāra amatam ieteica prezidents Tramps, bet galavārds viņa apstiprināšanai ārlietu ministra postenī būs ASV Senātam. Uzrunā Senāta Ārlietu komitejā Pompeo paredzējis asi kritizēt Krieviju par tās agresīvo politiku un uzsvērt, ka Trampa administrācija uzskata Krieviju par apdraudējumu ASV, ziņo aģentūra “Associated Press”, atsaucoties uz Baltā nama amatpersonu. Līdz ar asu Krievijas politikas kritiku Pompeo atzīmējis, ka jāturpina diplomātiskie pūliņi ar Maskavu. Iezīmējot asu kontrastu ar bijušo valsts sekretāru Reksu Tilersonu, Pompeo apņēmies veicināt demokrātiju un cilvēktiesības, uzlabot komandas garu un izbeigt “demoralizējošo situāciju” Valsts departamentā, kuru pametuši desmitiem pieredzējušu diplomātu.
Lai gan prezidents Tramps vienmēr uzsvēris, ka Amerikai jābūt pirmajā vietā, Pompeo arī atzīmējis Amerikas “pienākumu vadīt”. “Ja mēs pirmie neaicināsim uz demokrātiju, labklājību un cilvēktiesībām pasaulē, tad kurš to darīs?” viņš retoriski vaicāja. “Nevienas citas valsts rīcībā nav tāda spēka un principu apkopojuma,” apgalvoja Pompeo. Viņa galvenais uzdevums ir pārliecināt senatorus, ka viņš ir apņēmies stiprināt Valsts departamenta lomu un atjaunot tā nozīmību nacionālās drošības politikas veidošanā, intervijā “AP” teica administrācijas amatpersona. Analītiķi atzīmē, ka Pompeo var apliecināt sevi kā apņēmīgs valsts sekretārs, ja sarežģītos apstākļos spēs pārliecināt prezidentu Trampu veikt nevis “tvitera diplomātiju”, bet īstenot koordinētu ārpolitiku.
Cenšas kliedēt vanaga reputāciju
Pompeo uzruna Senāta Ārlietu komitejā bija pirmā iespēja ASV likumdevējiem un plašākai sabiedrībai uzzināt tieši no Kanzasas štata bijušā kongresmeņa viņa viedokli par pieeju diplomātijai un Valsts departamenta lomu, ja viņš tiktu apstiprināts par tā vadītāju, atzīmē “AP”. Vairāki Demokrātu partijas senatori pauduši bažas par Pompeo atbilstību valsts galvenā diplomāta amatam, ņemot vērā viņa ieturēto kareivīgo nostāju Irānas un Ziemeļkorejas kodolprogrammas jautājumā. Uzrunā Senātā Pompeo, bijušais ASV armijas virsnieks, centās kliedēt šādu viedokli, apgalvojot, ka “nav daudz tādu, kas bīstas kara vairāk, kā tie no mums, kas dienējuši armijā”, piebilstot, ka “karš vienmēr ir ļaunākā iespēja”. Gatavojoties noklaušināšanai Senāta Ārlietu komitejā, Pompeo caurskatījis daudz Valsts departamenta dokumentu un ticies ar visiem astoņiem vēl dzīvajiem bijušajiem valsts sekretāriem, tajā skaitā Hilariju Klintoni, kuru viņš savulaik asi kritizēja par 2012. gada notikušo teroristu uzbrukumu ASV konsulātam Bengazi pilsētā Lībijā.
Republikāņu senators Lindsijs Greiems paudis pārliecību, ka Pompeo ir “pareizais cilvēks pareizajā laikā”, lai vadītu valsti caur bīstamas globālas konfrontācijas periodu. Demokrātu senators Bens Kārdins vēl dažas dienas pirms Pompeo uzrunas Senātā paziņoja, ka nav pārliecināts, vai valsts sekretāra amata pretendents izprot vairāku starptautisko problēmu sarežģītību. Prezidents Tramps ir vadījis ASV bez galvenā diplomāta jau mēnesi, kura laikā draudējis ar tirdzniecības karu Ķīnai, vainojis Krieviju un Sīrijas režīmu ķīmiskajā uzbrukumā un kritizējis Krieviju tviterī, brīdinot Maskavu gatavoties raķešu uzbrukumam Sīrijā. Pompeo apliecinājis, ka nekavējoties sazināsies ar ASV sabiedrotajiem, lai mēģinātu saskaņot viedokļus par Irānas kodolprogrammas vienošanos. Prezidents Tramps ir paziņojis, ka ASV izstāsies no vienošanās, ja līdz 12. maijam ar Eiropas sabiedrotajiem neizdosies vienoties par izmaiņām līgumā.
