ASV likums prasa atklāt informāciju par amerikāņu kontiem ārzemju bankās 0
Vairākas pasaules lielākās bankas un finanšu konsultāciju firmas pēdējā laikā atteikušās ielaisties darījumos ar amerikāņu klientiem, jo ASV valdība nākamgad paredz ieviest ārzemju banku kontu nodokļu nomaksas prasību (FATCA), lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem ASV pilsoņiem ar noguldījumiem ārvalstu bankās.
Neatver rēķinus amerikāņiem
Pārstāvji no finanšu iestādēm ar globālu klientu loku un triljoniem dolāru apgrozījumu – britu finanšu pakalpojumu firmas “HSBC Holdings”, vācu bankas “Deutsche Bank AG”, Singapūras bankām “Bank of Singapore Ltd.” un “DBS Group Holdings Ltd.” – atzinuši, ka pēdējā laikā atraidījuši daudzus amerikāņu biznesa piedāvājumus. Londonā izvietotā banka “HSBC” jau pērn nolēma nepiedāvāt ārpus ASV dzīvojošiem amerikāņiem pakalpojumus viņu naudas pārvaldīšanā, jo par viņu kontiem sāka pastiprināti interesēties ASV Nodokļu dienests. Pērn ārpus ASV dzīvojošo klientu kontu atvēršanu pārtrauca arī vācu banka “Deutsche Bank”. Līdzīgu rīcību apsver Šveices bankas “Credit Suisse”, Francijas bankas “BNP Paribas” un Nīderlandes banka “ABN Amro Bank”. “Bank of Singapore Ltd.” izpilddirektors, 61 gadu vecais Renato Guzmans, baņķieris ar 35 gadu stāžu, atzinis, ka finansistu saietos, ko viņš regulāri apmeklē, ASV klientu nepieņemšana ir “gluži noteicošā sajūta”, raksta aģentūra “Bloomberg”. “Bank of Singapore”, kas pērn pārraudzīja 32 miljardu dolāru noguldījumus, ir Dienvidaustrumu Āzijas otrās lielākās bankas “Oversea-Chinese Banking Corp.” privātpersonu apkalpošanas atzars.
“Mums pietiek darba Āzijā, tāpēc mēs negribam pārāk sarežģīt sev dzīvi,” viņš atzina intervijā “Bloomberg”. Āzijā miljonāru skaits aug visstraujāk pasaulē, un daudzi no viņiem glabā naudu Singapūrā.
Naudasmaisu lielākais pārvaldītājs joprojām ir “Bank of America” (1,9 triljoni dolāru), seko “Morgan Stanley” un “UBS” ar 1,6 triljoniem dolāru, tad Singapūra ar 512 miljardu dolāru ārzonu kontos, ziņo “Bloomberg”. “Es neatveru rēķinus amerikāņiem, punkts,” intervijā “Bloomberg” teica Singapūrā izvietotās Dienvidāzijas lielākās bankas “DBS Group Holdings Ltd.” privātpersonu apkalpošanas nodaļas vadītājs Su Šantans, kurš uzskata regulējošos noteikumus pret ASV klientiem kā “drakoniskus”. Daļa amerikāņu protestē pret nodokļu skrūvju piegriešanu ārzonu bankās, atsakoties no ASV pilsonības. Pēc Nodokļu dienesta datiem, pērn no ASV pilsonības atteicās rekordskaits amerikāņu – 1780, 2008. gadā no ASV pasēm atteicās 235 cilvēki. Dažās sociālajās vietnēs amerikāņi jautā, kā reaģētu ASV valdība, ja citas valstis prasītu atklāt ziņas par ārzemnieku noguldījumiem ASV bankās, un atgādina, ka ASV ir viena no retajām valstīm, kas iekasē nodokļus no pilsoņiem, ja arī viņi dzīvo ārzemēs.
Prasa banku darbības atklātumu
Likumprojekts par ārzemju banku kontu nodokļu nomaksas prasību ASV pilsoņiem tika ierosināts 2010. gadā un stāsies spēkā no 2013. gada 1. janvāra. Tas paredz, ka finanšu iestādēm, kas atrodas ārpus ASV, jāatklāj informācija par ienākumiem un noguldījumu procentu maksājumiem, kas iegūti no amerikāņu klientu kontiem. Likuma prasības var radīt bankām papildu izdevumus to ievērošanai un mazināt amerikāņu klientu loku.
ASV Nodokļu dienesta publicētajā FATCA likumā ir gandrīz 400 lappuses ar noteikumiem, kas rada “nevajadzīgus apgrūtinājumus un izmaksas”, uzskata Starptautiskais baņķieru institūts un Eiropas banku federācija.
ASV Nodokļu dienests paredzējis maija vidū rīkot apspriedi, kā labāk īstenot likuma noteikumus, taču likums nevar tikt atcelts, atzīmē “Bloomberg”. “ASV valdībai asāk jāvēršas pret noziegumiem sakarā ar nodokļu nemaksāšanu ārzonu bankās,” paziņojis demokrātu kongresmenis Ričards Nīls, viens no FATCA likuma atbalstītājiem. Likuma izstrādāšana sākās 2009. gadā, kad Šveices banka “UBS AG” pēc ASV varas iestāžu spiediena atzina, ka tās darbinieki ir palīdzējuši amerikāņu klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.
