ASV Kongress nobalso par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju 0
ASV Kongress ceturtdien nobalsojis par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu.
Par likumu, kas ļauj rietumvalstīm strauji palielināt tarifus Krievijas precēm, ceturtdien vispirms vienbalsīgi nobalsoja Senāts, bet īsi pēc tam to atbalstīja Pārstāvju palāta.ASV prezidents Džo Baidens par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir “jāsauc pie atbildības par nicināmajiem kara noziegumiem, ko viņš pastrādā pret Ukrainu,” sacīja Senāta vairākuma līderis Čaks Šūmers, norādot, ka attēlos, kas pienāk no Ukrainas, redzams tīrs ļaunums.
Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus.
Jaunāko ASV tirdzniecības sankciju mērķis ir saraut Maskavas ekonomiskās un finanšu saites ar pārējo pasauli. Šīs sankcijas attiecas arī uz Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.
Tās ietver Krievijas naftas importa aizliegumu, ar Putinu saistīto miljardieru īpašumu arestus un Krievijas valsts skaidrās naudas uzkrājumu iesaldēšanu.
Vienlaikus šie pasākumi ir izraisījuši tādu pamata preču kā benzīna un kviešu cenu kāpumu, kaitējot ASV patērētājiem, kas jau saskaras ar augstāko inflāciju pēdējo 40 gadu laikā.
ASV pagājušajā gadā no Krievijas importēja preces nedaudz mazāk par 30 miljardiem dolāru (27,5 miljardiem eiro), ieskaitot jēlnaftu par 17,5 miljardiem dolāru.
Likumprojekts paredz arī atkārtoti atļaut Magņitska likuma sankcijas, kas vērstas pret cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju, paredzot vīzu aizliegumus, līdzekļu iesaldēšanu un citus sodus.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens intervijā “NBC News” sacīja, ka globālās sankcijas ir novedušas Krievijas ekonomiku “dziļā recesijā”.
“Un tas, ko mēs redzam, visticamāk, ir Krievijas ekonomikas sarukšana par aptuveni 15%,” norādīja Blinkens.
“Tas ir dramatiski (..). Mēs esam redzējuši gandrīz visu pasaules lielāko uzņēmumu aizplūšanu no Krievijas. Un Putins dažu nedēļu laikā būtībā ir aizvēris Krieviju pasaulei,” viņš piebilda.