ASV karavīrus Latvijā par kriminālpārkāpumiem nevarēs sodīt 17
Saeima šodien ratificēja Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā, kas cita starpā arī paredz daļēji atteikties no valstī esošo ASV karavīru sodīšanas Latvijas teritorijā par veiktajiem kriminālpārkāpumiem, paredzot saglabāt iespēju atsaukt šo atteikumu īpašos gadījumos, informēja Saeimā.
Līgums nosaka ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.
Latvijas aizsardzības interesēm sabiedroto spēku, tostarp ASV, militārā klātbūtne ir ļoti būtiska. ASV jau šobrīd sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, tajā skaitā īstenojot Eiropas valstu drošības atbalsta iniciatīvu un paredzot būtisku finansējumu aizsardzības infrastruktūras attīstīšanai. Pastāvīgas un paredzamas ASV bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt ASV sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.
NATO dalībvalstu bruņoto spēku uzturēšanās citās NATO valstīs nosacījumus definē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA). Taču šis līgums bruņoto spēku statusu citās NATO dalībvalstīs nosaka vispārīgi. Detalizētākus nosacījumus – ASV bruņoto spēku tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā, – nosaka Saeimas šodien ratificētais Latvijas un ASV līgums par sadarbību aizsardzības jomā.
Līgums paredz ASV spēkiem iespēju uzturēties un brīvi piekļūt militārās infrastruktūras objektiem Latvijā, kā arī atļauj ASV spēkiem veikt būvdarbus šajos objektos. Paredzēts, ka ASV militārpersonas Latvijā ieceļo un uzturas, uzrādot militārās identifikācijas kartes un pārvietošanās pavēli. Tāpat līgums noteic atvieglotus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus ASV bruņoto spēku civilās sastāvdaļas dalībniekiem, apgādājamiem un līgumdarbu izpildītājiem.
Līgums arī noteic, ka Latvija atzīst ASV izdotus transportlīdzekļu īpašumtiesības apliecinošus un reģistrācijas dokumentus un visu veidu transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kā arī atzīst visa veida ASV izsniegtas profesionālās licences un sertifikātus. Tas attiecas uz profesionālo darbību, ko ASV bruņoto spēku civilā sastāvdaļa, apgādājamie, kā arī līgumdarbu izpildītāji veic dienesta pienākumu ietvaros.
Tāpat līgums paredz, ka ASV bruņoto spēku gaisa kuģi, kuģi un sauszemes transportlīdzekļi var brīvi pārvietoties pa valsts teritoriju, ievērojot pārvietošanās noteikumus.
Jaunais līgums paredz, ka Latvija atsakās no tiesībām realizēt primāro kriminālo jurisdikciju, izņemot īpašus gadījumus, kad Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra būtisku apstākļu dēļ var atsaukt atteikšanos no tiesībām realizēt jurisdikciju. Šīs tiesības Ģenerālprokuratūra varēs izmantot kriminālprocesos, kas uzsākti par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī tad, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, kurā ir cietušais. ASV puse šo normu pamatojusi, norādot, ka ASV sistēmā gan disciplināros, gan kriminālos nodarījumus izskata militārās tiesu sistēmas ietvaros un ka ASV ir būtiski, lai bruņoto spēku pārstāvji ir pakļauti pēc iespējas vienādam tiesiskajam regulējumam neatkarīgi no atrašanās vietas, teikts likumprojekta anotācijā.
Līgumā regulēta arī virkne citu jautājumu.
