ASV karaspēks pametīs Sīriju 0
ASV šomēnes sāka izvest savus bruņotos spēkus no Sīrijas, kā to uzdevis ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa lēmums “pilnībā un strauji” izvest amerikāņu karavīrus no kara plosītās Tuvo Austrumu valsts uzskatāms par krasu līdzšinējās politikas maiņu un izsaucis satraukumu gan ASV politiskajās aprindās, gan arī Vašingtonas sabiedrotajos. Par ASV spēku izvešanu var būt gandarīts Sīrijas diktators Bašars Asads un viņa atbalstītājs Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš trešdien Maskavā apspriedīsies ar Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu par savas ietekmes vairošanu Sīrijā.
Islāmisti Sīrijā nav sakauti
Šobrīd aptuveni 2000 amerikāņu karavīru, kas ieradās Sīrijā 2015. gada nogalē, lielākoties ir dislocēti kurdu apdzīvotajos Sīrijas ziemeļos. 2014. gada septembrī toreizējais ASV prezidents Baraks Obama sāka gaisa triecienus pret teroristu grupējumu “Islāma valsts” Sīrijā un Irākā. ASV karavīri apmācīja vietējos Sīrijas kurdu un arābu spēkus, palīdzot padzīt “Islāma valsts” kaujiniekus no to pozīcijām. Kā norāda laikraksts “USA Today”, pilnīga ASV spēku izvešana, kas tika sākta 11. janvārī, varētu prasīt vairākus mēnešus. Tramps pēc tikšanās ar Pentagona militārpersonām piekrita palēnināt spēku izvešanu, 30 dienu vietā paredzot četrus mēnešus, vēsta laikraksts “New York Times”. Situāciju Sīrijā sarežģī arī citu valstu militārā klātbūtne. Krievija karā Sīrijā iesaistījās 2015. gada rudenī, savu lēmumu pamatojot ar vēlmi sakaut teroristus, tomēr Vašingtona uzskata, ka Maskavas patiesais mērķis ir Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīma stiprināšana. Lai izvairītos no sadursmēm gaisā, ASV un Krievijas bruņotie spēki izveidoja īpašu sakaru līniju, kas pastāv vēl joprojām. Situāciju vēl vairāk saspīlēja Turcijas bažas par ASV atbalstīto Sīrijas kurdu kaujinieku saitēm ar nemierniekiem pašā Turcijā. Turcijas bruņotie spēki iegāja Sīrijas ziemeļos, spiežot kurdus uz laiku pārtraukt cīņu pret “Islāma valsti”. Vašingtona norāda, ka arī Irāna saglabā klātbūtni Sīrijā, atbalstot Asadu un piegādājot viņa spēkiem bruņojumu.
Ģenerāļi un diplomāti pret prezidentu Trampu
Paziņojot savu lēmumu, Tramps decembrī tviterī skaidroja, ka “mēs esam sakāvuši “Islāma valsti” Sīrijā”, taču vēlāk atzina, ka “cīņa vēl nav galā”. Trampa lēmums izsauca lielu viļņošanos ASV, tostarp viņa pārstāvētajā Republikāņu partijā un administrācijā. Dienu pēc Trampa lēmuma izvest karavīrus no Sīrijas no amata atkāpās ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, savā atkāpšanās vēstulē liekot saprast, ka nav vienisprātis ar prezidentu militāro operāciju jautājumos. Izdevums “The Intercept” atzīmē, ka šāds konflikts starp prezidentu, kas ir bruņoto spēku virspavēlnieks, un aizsardzības ministru nav bijis ASV vēsturē. Trampa lēmumam tomēr ir arī atbalstītāji. Senators Rends Pols atzinis, ka “ļoti atbalsta” Trampa lēmumu.”Pirmo reizi manā mūžā mums ir prezidents, kuram ir drosme pasludināt uzvaru un vest karavīrus mājās,” paziņoja republikāņu senators no Kentuki štata.
Vairāki citi republikāņu senatori bija daudz kritiskāki, vēsta AP. Senators Marko Rubio ASV spēku aiziešanu no Sīrijas nosauca par “katastrofisku”. Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons arī iebilda prezidenta rīkojumam, sakot, ka ASV spēku izvešana nebūs tūlītēja un tā notiks tikai tad, kad “Islāma valsts” būs sakauta pilnībā. Amerikāņu karavīru izvešana turklāt būs atkarīga no Turcijas solījuma neuzbrukt ASV sabiedrotajiem kurdu spēkiem Sīrijā. Turcija pie robežas ar Sīriju ir sakoncentrējusi lielus spēkus un ir draudējusi vienpusēji uzbrukt kurdu spēkiem. Amerikāņu aiziešana no Sīrijas varētu pamudināt Turciju spert šādu soli. Pirms dažām dienām Erdogans paziņoja, ka ar Trampu apspriedis “drošības zonas” izveidošanu Sīrijā gar tās robežu ar Turciju.
Reaģējot uz Trampa pieņemto lēmumu, decembrī no amata atkāpās arī ASV prezidenta īpašais sūtnis Brets Makgurks, kurš pārstāvēja ASV koalīcijā, kas cīnās pret “Islāma valsti”. Viņš janvārī laikrakstā “Washington Post” publicētā komentārā paziņoja, ka Tramps teroristu grupējumam ir iedvesis “jaunu dzīvību”. Sūtnis brīdināja, ka “Islāma valsts” pēc amerikāņu aiziešanas “aizpildīs tukšumu” un atkal kļūs par draudu Eiropai un galu galā arī ASV. Makgurks arī vērsa uzmanību uz to, ka tikai Krievija un Irāna slavēja Trampa lēmumu aiziet no Sīrijas. Makgurka kritika sekoja divas dienas pēc tam, kad Sīrijā trešdien bumbas sprādzienā tika nogalināti četri amerikāņi. Trampa administrācija tomēr nav signalizējusi, ka sprādziens, par ko atbildību uzņēmusies “Islāma valsts”, būtu mainījis tās plānus.
