ASV izstājas no UNESCO 2
ASV ceturtdien paziņoja par izstāšanos no ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO), apsūdzot to aizspriedumos pret Izraēlu un norādot uz nepieciešamību to fundamentāli reformēt.
ASV Valsts departamenta preses pārstāve Hetere Nauerta pavēstīja, ka Vašingtona izveidos “novērošanas misiju”, kas aizstās tās pārstāvniecību Parīzē bāzētajā organizācijā. Lēmums par ASV izstāšanos stāsies spēkā 2018.gada 31.decembrī.
Pēc ASV amatpersonu teiktā, lēmumu par organizācijas pamešanu pieņēmis ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un tas nav ticis apspriests ar citām valstīm. Pēc viņu teiktā, ASV īpaši sadusmojušas UNESCO rezolūcijas, kurās ignorētas Izraēlas vēsturiskās saites ar svētvietām un Izraēla dēvēta par okupācijas varu.
“Šis lēmums netika pieņemts viegli un atspoguļo ASV bažas par pieaugošajiem parādiem UNESCO, nepieciešamību pēc fundamentālām reformām un aizspriedumiem pret Izraēlu,” pavēstīja Nauerta. “ASV norādīja ģenerāldirektorei uz savu vēlmi palikt saistītai ar UNESCO kā novērotājvalstij bez dalības, lai sniegtu ASV viedokļus, redzējumu un zināšanas dažos svarīgos jautājumos, ieskaitot pasaules mantojuma aizsardzību, preses brīvības aizstāvību un zinātniskās sadarbības un izglītības veicināšanu.”
UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova pauda patiesu nožēlu par ASV izstāšanos, nodēvējot to par “zaudējumu daudzpusībai”.
“UNESCO nekad nav bijusi tik svarīga ASV, vai ASV UNESCO, ņemot vērā vardarbīgā ekstrēmisma un terorisma pieaugumu pasaulē,” paziņoja Bokova.
Arī Francija pauda nožēlu par ASV lēmumu izstāties no UNESCO “laikā, kad starptautiskās sabiedrības atbalsts šai organizācijai ir būtisks”.
Francijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Francijas kandidāte šonedēļ notiekošajās UNESCO ģenerāldirektora amata vēlēšanās Odreja Azulē piedāvā plānu, kā atjaunot uzticību šai organizācijai un novirzīt tās uzmanību atpakaļ pie tās būtiskākajiem uzdevumiem.
UNESCO ir jāpārvar politiskā sašķeltība, uzskata Francija, kurā atrodas organizācijas galvenā mītne.
ASV kādreiz bija lielākais UNESCO finansētājs, taču nolēma apturēt savas iemaksas pēc 2011 gada balsojuma par palestīniešu pašpārvaldes uzņemšanu dalībvalsts statusā, taču oficiāli no tās neizstājās. Šobrīd ASV ir parādā UNESCO 550 miljonus dolāru.
Organizācijas finansēšanu pēc šī lēmuma pārtrauca arī Izraēla.
