ASV Kongresa starpvēlēšanas kā referendums par Trampa prezidentūru 0
Rīt ASV notiek Kongresa starpvēlēšanas, izraugot visus 435 Pārstāvju palātas deputātus, trešo daļu senatoru, 36 štatu gubernatorus un vēl vairākus tūkstošus pašvaldību amatpersonu. Demokrāti plāno atgūt vairākumu Pārstāvju palātā, bet republikāņi cer saglabāt vairākumu Senātā.
Demokrātu panākumi Kongresa starpvēlēšanās dotu partijai iespēju sākt plašāku izmeklēšanu par prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbību, papildinot īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Ja vēlēšanās veiksies republikāņiem, Tramps varētu izšķirties atlaist no amata nedaudzos ministrus, kas prasa ieturēt stingru līniju attiecībās ar Maskavu, piemēram, aizsardzības ministru Džeimsu Matisu.
Partiju rezultāti Kongresa vēlēšanās noteiks turpmāko ASV iekšējo un ārpolitiku un iezīmēs kandidātu izredzes 2020. gada prezidenta vēlēšanās.
Kā atzīmē ASV mediji, vēlēšanas notiek saspringtā gaisotnē, ko nokaitējuši prezidenta Trampa nemitīgie paziņojumi, ka Vidusamerikas migrantu karavānas tuvošanās ASV robežai apdraud valsts drošību. Tramps kā ASV armijas virspavēlnieks devis pavēli izvietot pierobežā ar Meksiku līdz pat 25 000 karavīru. ASV militārpersonas tradicionāli neiejaucas politiskās diskusijās, taču šis prezidenta lēmums izraisījis neizpratni Pentagona aprindās. Vairāki kongresmeņi pieprasījuši, lai aizsardzības ministrs Matiss sniegtu paskaidrojumus par karaspēka izvietošanu, ko laikraksts “The Washington Post” nodēvējis par “nekaunīgu un bīstamu triku”, iesakot nosūtīt uz Meksikas pierobežu nevis karavīrus, bet juristus. Izgāžoties republikāņu plānam par nodokļu samazināšanu, prezidents Tramps uzkurinājis nacionālismu, cenšoties aktivizēt savu konservatīvo elektorātu lauku apvidos. Tramps izteicies pret ASV konstitūcijas pantu, kas nosaka, ka katrs Amerikā dzimušais bērns automātiski kļūst par ASV pilsoni.
Analītiķi atzīmē, ka vēlēšanu iznākumu var būtiski ietekmēt vēlētāju aktivitāte. Aptaujas liecina, ka 78 procenti demokrātu izteikuši stingru apņēmību piedalīties balsošanā. Starp republikāņu atbalstītājiem tādu bijis tikai 62 procenti. Kopš Trampa ievēlēšanas prezidenta amatā 2016. gadā daudz aktīvāk politikā iesaistījušās sievietes.
Sagaida, ka šajās vēlēšanās piedalīsies lielāks skaits gados jaunu vēlētāju. Sociologi atzīmē, ka Trampa prezidentūra ir sašķēlusi valsti vairāk nekā jebkad agrāk. Pilsētās ir vairāk demokrātu atbalstītāju, bet daudzi lauku iedzīvotāji sliecas balsot par republikāņiem.
