ASV izrauga Kongresu. Kā parasti – republikāņi pret demokrātiem 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV otrdien notika Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, izraugot visu Pārstāvju palātu (435 deputāti), trešdaļu no simt senatoriem, 36 no 50 štatu gubernatoriem un virkni amatpersonu štatu un vietējā līmenī. Vēlēšanu pagaidu rezultāti liecina, ka Republikāņu partijai varētu izdoties atgūt vairākumu Pārstāvju palātā, taču partijas vadības cerētais “sarkanais vilnis” (Republikāņu partijas aģitācijas materiāli ir sarkanā krāsā) nav noticis. Lai noteiktu uzvarētāju Senāta vēlēšanās, būs vajadzīgs “fotofinišs”, neizslēdzot balsu pārskaitīšanu vairākos štatos.
Galīgie vēlēšanu rezultāti var aizkavēties
“Šīs vēlēšanas noteikti nav republikāņu vilnis, tas ir pilnīgi skaidrs,” telekanālam “NBC News” sacīja eksprezidenta Donalda Trampa sabiedrotais senators Lindsijs Greiems pēc sākotnējo rezultātu apkopošanas. Teksasas senators Teds Krūzs, kurš iepriekš paredzēja “sarkano cunami”, joprojām prognozējis, ka republikāņi uzvarēs abās Kongresa palātās, taču atzinis: “Tas nebija tik liels vilnis, kā es cerēju.”
Analītiķi atzīmē, ka prezidenta partija tradicionāli ir zaudējusi vietas Kongresā vidustermiņa vēlēšanās, republikāņiem uzvarot gan pēc Baraka Obamas, gan Bila Klintona prezidentūras pirmajiem diviem gadiem. Vairākuma nodrošināšanai Pārstāvju palātā nepieciešamas vismaz 218 vietas. Pēc pagaidu datiem, šobrīd demokrāti Pārstāvju palātā nodrošinājuši 173 vietas, republikāņi – 199.
Līdz šim spēku samērs Senātā bija 50 pret 50. Saskaņā ar daļējiem rezultātiem šobrīd demokrāti Senātā nodrošinājuši 48 vietas, republikāņi – 47, notiek balsu apkopošana par atlikušajām piecām vietām. Partiju spēku samēru Senātā noteiks vēlēšanu iznākumi Džordžijā, Arizonā un Nevadā.
Floridas štatā atkārtoti ievēlēts republikāņu gubernators Rons de Santiss, kurš varētu kandidēt uz prezidenta amatu 2024. gada vēlēšanās. Republikāņi saglabājuši gubernatoru amatus arī Teksasā un Džordžijā.
Demokrātu vēlētāji atbalsta aborta tiesību saglabāšanu
Vairākos štatos vēlētājiem bija iespēja paust savu viedokli abortu jautājumā. Mičiganā, Vermontā un Kalifornijā vēlētāji atbalstīja aborta tiesību iekļaušanu štata konstitūcijā. ASV mediji atzīmē, ka Augstākās tiesas, kur vairākums ir konservatīvajiem tiesnešiem, lēmums par aborta tiesību deleģēšanu štatu varasiestādēm varētu aktivizēt demokrātu vēlētājus. Septiņi no desmit vēlētājiem izteikušies, ka Augstākās tiesas lēmums atcelt 1973. gada lēmumu par aborta tiesībām ir bijis svarīgs faktors, lemjot, kuru partiju atbalstīt. Republikāņu cerības, ka augstā inflācija valstī un prezidenta Džo Baidena zemā popularitāte nogremdēs demokrātus, neattaisnojās, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Analītiķi brīdinājuši, ka galīgie vēlēšanu rezultāti var kļūt zināmi tikai pēc vairākām dienām vai pat nedēļām, jo vēl ir jāsaskaita pa pastu nodotās balsis. Kā ziņo ASV mediji, šajās vēlēšanās pa pastu balsojuši 42 miljoni amerikāņu.
Ja tiks iesniegti protesti par vēlēšanu iznākumu kādā iecirknī vai štatā, kur pretendentus šķīris neliels balsu skaits, būs jārīko balsu pārskaitīšana, kas var krietni novilcināt rezultātu paziņošanu. ASV mediji atzīmē, ka vēlēšanas kopumā notikušas bez nopietniem starpgadījumiem.
