Trampa administrācija pārdzīvo “izpildvaras nervu sabrukumu” 2
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pārdzīvo “izpildvaras nervu sabrukumu”, grāmatā “Fear: Trump in the White house” (“Bailes: Tramps Baltajā namā”) raksta pieredzējušais žurnālists Bobs Vudvords, kurš izgaismojis varas gaiteņu aizkulises astoņu ASV prezidentu valdīšanas laikā no Niksona līdz Obamam.
Trampa prezidentūra zem Vudvorda mikroskopa
Prezidenta palīgi regulāri aizvāc dokumentus no Trampa galda. Militārpersonas ignorē prezidenta pavēles. Nemitīgi vērojami abu pušu centieni iedurt dunci mugurā – tā Vudvords raksturo gaisotni Trampa Baltajā namā grāmatā, kas balstīta uz simtiem stundu interviju ar dažādām amatpersonām, atsaucēm uz dienasgrāmatām, arhīvu dokumentiem un citiem avotiem. Boba Vudvorda un Karla Bernsteina grāmatā “All the President’s Men” tika atainots Votergeitas skandāls, kas noveda pie prezidenta Niksona atkāpšanās 1974. gadā. Tagad zem Vudvorda mikroskopa ir Trampa prezidentūra. Analītiķi atzīmē, ka pieredzējušo pētniecisko žurnālistu Vudvordu būtu grūti apsūdzēt viltus ziņu izplatīšanā. To atzinis pat Tramps sarunā ar viņu šā gada augustā, kad grāmata, kura tirdzniecībā nonāks 11. septembrī, bija pabeigta. Sarunā ar Trampu Vudvords pauda vilšanos, ka viņam nav bijusi iespēja intervēt prezidentu, jo viņa padomnieki ar dažādām atrunām to aizkavējuši. Tramps atzina, ka Vudvords “vienmēr bijis godīgs”, prezidentam gan vēlāk paziņojot, ka viņa grāmata esot “bijušo neapmierināto darbinieku izdomāti stāsti”.
Liecība Milleram varot novest pie “oranža tērpa”
“Es varu to apturēt. Es vienkārši paņemšu šo papīru no viņa galda,” grāmatā citēts prezidenta ekonomikas padomnieks Gerijs Kons un Baltā nama aparāta sekretārs Robs Porters, kuri aizvākuši dokumentus no prezidenta galda, lai Tramps nevarētu tos parakstīt. Kad Kons gribēja atkāpties pēc Trampa pozitīvajiem komentāriem par balto nacionālistu vardarbību saietā Šarlotvilā, prezidents apsūdzēja viņu “nodevībā”.
Kons uzskata Trampu par “profesionālu meli”, raksta Vudvords. Tramps bieži apsūdzējis savas administrācijas darbiniekus “lojalitātes trūkumā”, lietojot aizskarošus izteicienus. Reinsu Prībusu, kas agrāk vadīja Baltā nama aparātu, viņš nodēvējis par “žurku, kas tikai skraidelē apkārt”. Tieslietu ministru Džefu Sešensu, kurš savulaik bija pirmais senators, kas atbalstīja Trampa kandidatūru prezidenta amatam, Tramps nodēvējis par “garīgi atpalikušu, stulbu dienvidnieku, kas nevarētu būt advokāts pat Alabamas laukos”. “Tā neuzvedas prezidents. Tas vairs nav Baltais nams. Šis cilvēks (Tramps) parāda, kas viņš īsti ir,” izteicies Porters.
Vudvords secina, ka šāda rīcība (dokumentu aizvākšana no Trampa galda) bija daļa no Baltā nama darbinieku plašākiem centieniem norobežot administrāciju un valsti no, viņuprāt, Trampa bīstamākajiem impulsiem. Dokumenti, kas ļautu prezidentam izvest valsti no Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) un tirdzniecības līguma ar Dienvidkoreju, tika noslēpti, un pēc tam ASV apņēmās tos pārskatīt. Vudvorda ieskatā, šāda rīcība ir “ne mazāk kā administratīvs valsts apvērsums”.
27. janvārī prezidenta personiskais advokāts Džons Dauds rīkoja intervijas atveidojumu ar prezidentu, lai parādītu, cik bīstami rezultāti varētu būt Trampa sarunai ar īpašā prokurora Roberta Millera komisijas izmeklētājiem, kas pēta Trampa kampaņas varbūtējo saikni ar Krieviju. Intervijas atveidojums neizdevās, prezidents kļuva arvien niknāks par uzmācīgo izjautāšanu un dusmās nosauca izmeklēšanu par “sasodītu mānīšanos”. “Nelieciniet (Millera komisijai),” prezidentam ieteica Dauds. “Vai nu tā, vai oranžā tērpā (cietumnieka apģērbs),” prezidentu brīdināja Dauds. Prezidenta advokāts devās pie Millera un paziņoja, ka nevar piekrist intervijai, jo nevēlas, lai prezidents “izskatītos kā idiots un apkaunojums valstij pasaules mērogā”.
Kad vēlāk izrādījās, ka prezidents mainījis viedokli un tomēr varētu liecināt, Dauds atkāpās no amata.
Izpratne par ārpolitiku piektklasnieka līmenī
Prezidenta administrācijas darbiniekus īpaši bažīgus darīja Trampa bīstamie impulsi ārpolitikā. Kad 2017. gada aprīlī Sīrijas valdības spēki veica vēl vienu uzbrukumu režīma pretiniekiem ar ķīmiskajiem ieročiem, Tramps pavēlēja aizsardzības ministram Džeimsam Matisam nogalināt prezidentu Bašaru Asadu. “Nogalināsim (lamuvārds) viņu! Uzbruksim!” esot teicis prezidents. Rezerves ģenerālis Matiss, kuru uzskata par patstāvīgāk domājošo politiķi Trampa kabinetā, uzklausīja Trampa prasību, bet teica savam palīgam, ka viņš nedarīs “neko tādu”. Kā raksta Vudvords, Matiss teicis savam palīgam, ka prezidenta izpratne par ārpolitiku ir kā piektās vai sestās klases skolēnam (11 vai 12 gadu vecumā). Kā atzīmē Vudvords, administrācijas darbinieki bija nobažījušies, kad prezidents prasīja izstrādāt plānu apsteidzošam militāram uzbrukumam Ziemeļkorejai laikā, kad Trampa un Kima pretstāve bija īpaši asa. Prezidents, kurš savulaik veikli izvairījies no dienesta Vjetnamā, mēdza asi kritizēt ģenerāļus par neprasmīgo karadarbību Afganistānā, apgalvojot, ka “ierindas karavīri tiktu galā labāk”. “Mēs dzīvojam Trako pilsētā. Es pat nezinu, kāpēc jebkurš no mums ir šeit. Šis ir sliktākais darbs, kāds man jebkad ir bijis,” Vudvords citē Baltā nama aparāta vadītāju, jūras kājnieku korpusa ģenerāli Džonu Kelliju, kurš esot vairākkārt nodēvējis Trampu par “idiotu”, līdz atzinis, ka “nav jēgas censties viņu par kaut ko pārliecināt”.
