Konteksts un nozīme 0
Krima tika nelikumīgi anektēta 2014. gadā, kad Krievijas karaspēks bez atpazīšanas zīmēm ieņēma pussalu, bloķēja lidostas un sagrāba Krimas parlamenta ēku. Kopš tā laika Krievija kontrolē aptuveni piekto daļu Ukrainas teritorijas, tostarp Krimu un daļas no četriem citiem reģioniem, ko vairums valstu neatzīst kā Krievijas daļu. ASV ierosinājums atzīt Krimu par Krievijas teritoriju ir pretrunīgs, jo tas varētu radīt precedentu, kas vājinātu starptautisko tiesību normas.
ASV plāni tika apspriesti Parīzes sarunās, kurās Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vitkofs apsprieda arī miera uzturēšanas operācijas un pamiera uzraudzības iespējas. Tomēr Ukrainas stingrā nostāja un Krievijas atteikšanās pieņemt Trampa piedāvājumu rada šaubas par sarunu izdošanos.
ASV ir noteikusi stingru laika grafiku, brīdinot, ka tuvāko dienu vai nedēļu laikā jābūt redzamam progresam, citādi tā var atteikties no miera starpniecības. Trampa administrācijas nepacietība un vēlme ātri panākt vienošanos rada spriedzi ar Eiropas sabiedrotajiem, kuri uzsver Ukrainas suverenitātes aizsardzību. Tikmēr Zelenska apņemšanās nepadoties un Putina vēlme nostiprināt Krievijas ieguvumus liek domāt, ka ceļš uz mieru būs sarežģīts.
