ASV ielaužas Eiropas gāzes tirgū 0
ASV iesaistījušās ne tikai plašā tirdzniecības pretstāvē ar Ķīnu, bet arī izvērš aktīvu darbību, lai iekļūtu Eiropas gāzes tirgū, kur līdz šim dominēja Krievijas koncerns “Gazprom”.
Ar frekinga tehnoloģijas izmantošanu ASV nepilnos desmit gados izdevies kļūt par vērā ņemamu dalībnieku pasaules gāzes un naftas tirgū, pērn apsteidzot Krieviju pēc gāzes ieguves apjoma (864 miljardi kubikmetru).
ASV un Krievijas sāncensība Eiropas gāzes tirgū īpaši saasinājusies, “Gazprom” līdz ar vairākām Rietumeiropas firmām cenšoties īstenot gāzesvada projektu “Nord Stream 2”.
ASV un arī vairākas Austrumeiropas valstis uzskata, ka “Nord Stream 2” projekts palielina Eiropas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Kopš 2016. gada ASV eksportējusi uz Eiropu desmit miljardus kubikmetru sašķidrinātās gāzes, bet Krievija tikai pērn – 200 miljardus kubikmetru. Analītiķi prognozē, ka, saasinoties ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdam, ASV arvien enerģiskāk centīsies iekļūt Eiropas tirgū.
ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt kritizējis Vāciju par tās darījumu ar Krieviju par “Nord Stream 2” gāzesvada būvi, kas atstāšot Berlīni Maskavas “gūstā”. Pusi no deviņu miljardu dolāru gāzes vada izmaksām sedz piecu Eiropas valstu enerģētikas firmas, tajā skaitā “Shell”, “BASF” un “ENGIE”. Vācija, Somija un Zviedrija jau ir izsniegušas Krievijai atļaujas veikt gāzesvada būvdarbus to ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā. Dānijas valdība, kā argumentu izvirzot nacionālās drošības apsvērumus, līdz šim nav devusi atļauju Krievijas firmas “Gazprom” bīdītā gāzes vada “Nord Stream 2” būvei savā kontinentālajā šelfā pie Bornholmas salas Baltijas jūrā.
Oficiāli 1200 kilometru garā gāzes vada “Nord Stream 2” būve no Ustjlugas Somu līcī līdz Greifsvaldei Vācijā notiekot pēc grafika, lai varētu sākt piegādāt Krievijas gāzi Vācijai šā gada beigās, atzīmē Francijas laikraksts “Le Monde”.
Taču būvdarbi, ko vada konsorcijs “Nord Stream AG”, kur noteicošā ietekme ir Krievijas firmai “Gazprom”, var tikt aizkavēti Dānijas nostājas dēļ.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele raksturojuši gāzes vadu “Nord stream 2” kā “komerciālu projektu”, bet Dānija uzskata, ka nevar ignorēt šī infrastruktūras objekta politisko ietekmi, tāpēc tas būtu jāapspriež Eiropas Komisijā Briselē. “Ģeopolitiskā situācija Eiropā pēdējos gados ir būtiski mainījusies,” atzīmē Dānijas bijušais aizsardzības ministrs Niks Hekerups.
Krievijas veiktā Krimas apgabala aneksija un tās izraisītais militārais konflikts Ukrainā, Krievijas kara lidmašīnu veiktie ziemeļvalstu gaisa telpas pārkāpumi un raķešu iekārtu “Iskander” izvietošana Kaļiņingradas apgabalā ir pavairojuši spriedzi Baltijas jūras reģionā. Nesagaidot pozitīvu atbildi no Kopenhāgenas, “Gazprom” nolēma virzīt gāzesvada trasi ārpus Dānijas kontinentālā šelfa.
Polija, Ukraina un Baltijas valstis ir aktīvākās gāzes vada “Nord Stream 2” būves kritizētājas. Nesen Varšavā notikušajā Eiropas drošības forumā “Gazprom” bīdītais “Nord Stream 2” projekts tika raksturots kā Eiropas Savienības un NATO drošības apdraudējums, kas pasliktinājis attiecības starp Vāciju un Poliju un vairo ES atkarību no Krievijas gāzes piegādes.
