Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko (no kreisās) un Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikšanās laikā Soču kūrortpilsētā Melnās jūras krastā šā gada 29. maijā.
Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko (no kreisās) un Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikšanās laikā Soču kūrortpilsētā Melnās jūras krastā šā gada 29. maijā.
Foto: Sergei Ilyin/REUTERS/SCANPIX/LETA

ASV diplomāte: Lukašenko ir “Krievijas marionete” 47

ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Ņūlenda Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko nodēvējusi par “Krievijas marioneti”, šādi komentējot neseno Lukašenko paziņojumu, ka viņš Krimu uzskata par Krievijas teritoriju ne tikai “de facto”, bet arī “de iure”.

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Ņūlenda videokonferences režīmā piedalījās Kijevā notiekošajā drošības forumā.

“Mūs ne mazāk uztrauc Lukašenko, kas nolēma būt neitrāls, kad Krievija sagrāba Krimu. Bet tagad viņš kā Krievijas marionete ir gājis krietni tālāk un grasās apmeklēt Krimu un mainīt savas valsts statusu,” norādīja ASV diplomāte.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mums nav nekādu šaubu, ka viņš grūž Baltkrieviju Maskavas apkampienos, ne tik vien atsakās no demokrātiskas attīstības, bet arī saasina situāciju,” skaidroja Ņūlenda.

Situācija Baltkrievijā ir traģiska šīs valsts pilsoņiem, kas “neprasa daudz – tiesības brīvi ievēlēt savu līderi godīgās un atklātās vēlēšanās”.

ASV jautājumā par sankciju noteikšanu Lukašenko režīmam savas darbības koordinē ar Eiropas Savienību (ES), viņa piebilda.

Izsakoties par Ukrainu, Ņūlenda sacīja – ja Krievija nolems ar spēku destabilizēt situāciju šajā valstī, tā sastapsies ar sankcijām, “kādu vēl nav bijis”.

Līdzīgu nostāju trešdien pauda ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.