“Tas iedragā uzticību, un es esmu ārkārtīgi dusmīgs!” ASV, Britānijas un Austrālijas vienošanās sadusmo Franciju 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV, Britānija un Austrālija ir noslēgušas aizsardzības vienošanos (AUKUS), kas paredz sadarbību kodolzemūdeņu ekspluatācijā un aizsardzības tehnoloģijās.
Paredzēts izveidot trīs valstu darba grupu, lai dalītos pieredzē moderno aizsardzības tehnoloģiju izstrādē. Analītiķi uzskata, ka trīs valstu vienošanās, kas nodēvēta par AUKUS (Australia, United Kingdom, United States) ir mēģinājums radīt pretsvaru Ķīnas augošajai ietekmei Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna reģionā.
AUKUS vienošanās paredz plašu informācijas un tehnoloģiju apmaiņu mākslīgā intelekta jomā, kibertehnoloģijās, kvantu elektronikā un zemūdens sistēmās.
Videokonferencē piedaloties Britānijas premjerministram Borisam Džonsonam un Austrālijas premjerministram Skotam Morisonam, ASV prezidents Džo Baidens pavēstīja, ka “trīspusējā sadarbība palīdzēs atvairīt šodienas un rītdienas apdraudējumus”.
“Mums jāpaceļ mūsu partnerība jaunā līmenī,” piebilda Morisons. “Mēs pievienojam jaunu nodaļu mūsu draudzībai,” teica Džonsons.
Neapmierinātību ar Austrālijas lēmumu pirkt ASV kodolzemūdenes izteicis Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Viņš pārmetis ASV prezidentam Džo Baidenam, ka viņš rīkojas tāpat kā viņa priekštecis Donalds Tramps, izspiežot Franciju no līguma par zemūdeņu piegādi Austrālijai.
AUKUS vienošanās palīdzēs Austrālijai iegūt ASV kodolzemūdenes, atceļot potenciālo darījumu ar Franciju par konvencionālu zemūdeņu pārdošanu.
“Šis brutālais, vienpusējais un neparedzamais lēmums man ļoti atgādina to, ko agrāk darīja Tramps,” paziņojis Ledriāns. “Tas iedragā uzticību, un es esmu ārkārtīgi dusmīgs,” sacīja ministrs.
Austrālija 2016. gadā izraudzījās Francijas uzņēmumu “Naval Group”, no kura grasījās pasūtīt jaunas zemūdenes. Vēl tikai pirms divām nedēļām Austrālijas aizsardzības un ārlietu ministri apstiprināja Francijas kolēģiem, ka iecere joprojām ir spēkā.
Šī līguma, kas bija aptuveni 50 miljardu Austrālijas dolāru (31 miljarda eiro) vērts, noslēgšana bija aizkavējusies par vairākiem gadiem.
Sarunas bremzēja dažādas problēmas, tostarp Austrālijas prasība, lai lielākā daļa ražošanas notiek lokāli un arī vairākums sastāvdaļu tiek ražots Austrālijā.
Francijas uzņēmuma “Naval Group” pārstāvis paudis “lielu vilšanos” par Austrālijas lēmumu.
Potenciāla Austrālijas darījuma noslēgšana ar šo uzņēmumu par 12 “Attack” klases zemūdeņu būvi bija aizkavējusies par vairākiem gadiem, darījumam sadārdzinoties un Austrālijai aktīvi meklējot alternatīvas.
ASV amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, sacīja, ka stratēģiskā partnerība AUKUS Indijas un Klusā okeāna reģionā ir “vēsturiska jauna parādība”, Vašingtonai fokusējoties uz šo reģionu, kur Ķīna apstrīd ASV līderību un jūras spēku dominēšanu.
AUKUS pirmā iniciatīva būs “atbalstīt Austrālijas vēlmi iegūt kodolzemūdenes”, sacīja amatpersona, uzsverot, ka tas nenozīmē kodolieročus.
“Austrālija netiecas un netieksies pēc kodolieročiem. Šeit ir runa par zemūdenēm, kas tiek darbinātas ar kodolenerģiju.”
Līdz šim ASV bija dalījušās kodoltehnoloģijās tikai ar Britāniju. Austrālijai šobrīd nav kodolmateriāla, ko varētu izmantot zemūdenes kodoldzinējam, tāpēc tai jāsāk sarunas ar ASV, atzīmē aģentūra “Reuters”.
Vašingtona un Kanbera 2010. gadā parakstīja vienošanos, apņemoties nebagātināt un nepārstrādāt kodolmateriālu, ko tā saņēma no ASV. Austrālija necenšas iegūt kodolieročus, uzsvēra Morisons un Baidens.
