ASV augstākā tiesa Jaunās zaļās vienošanās kontekstā atzinusi, ka CO2, ko izelpo cilvēks, ir klasificējams kā piesārņojums 25
Marks Morano, nevalstiskās organizācijas Climatedepot.com izveidotājs, žurnāls “Baltijas Koks”
Arvien lielāku popularitāti iegūst ideja, ka vajag restartēt kapitālismu, un Covid-19 ir lieliska iespēja. Runa galvenokārt ir par attīstītajām valstīm Eiropā un Amerikā, kur arvien izplatītāks kļūst sauklis Atjaunot labāk (Build back better).
Tā ir citādāk pateikta doma par to, ka pašreizējā sistēma jāiznīcina un jāatjauno zaļā, klimatam draudzīgā veidā. Šīs idejas atbalstītājus gan neuztrauc tas, ka 2020. gadā notika lielākā naudas pārvietošanās no nabadzīgā un vidus slāņa pie miljardieriem.
Walmart, Amazon un Facebook labprāt paildzinātu lokdaunu, jo tas šiem biznesa modeļiem tikai nāktu par labu. Lielbritānijas Lordu palātas pārstāvis izteicis pārsteigumu par to, cik cilvēki paklausīgi ievēro ierobežojumus, un paudis, ka Covid-19 izraisītie lokdauni būtu jāaizvieto ar līdzīgiem ierobežojumiem saistībā ar klimatu.
Jaunā zaļā vienošanās (The new green deal) ir ANO attīstības programmas 2030 kopija. Šīs programmas pamatā ir doma, ka Zeme nevar pastāvēt kapitālismā. Jo klimats un kapitālisms ir nesavienojami lielumi.
Mērķis gan nav glābt klimatu, bet mainīt ekonomiku. Patiesībā Jaunās zaļās vienošanās pirmsākumi meklējami jau pirms vairākām desmitgadēm, kad Amerikā pagājušā gadsimta 60. gados izveidojās progresīvo kustība, kura izmantoja ideju par zemes pārapdzīvotību kā biļeti savu mērķu sasniegšanai.
Pēc tam 1992. gadā ANO Zemes samitā Riodežaneiro tika izveidota ilgtspējīgas attīstības vīzija. Šo ideju pamatā, balstoties uz to, ka kapitālisms bojā klimatu, nepieciešama centralizēta sistēma, kuru valda birokrāti, kas atbild ne tikai par jautājumiem, kas skar klimatu, bet lielā mērā visiem cilvēka dzīves aspektiem – mājokļa izmēru, pārtiku un pārvietošanās līdzekļiem.
Bijusī ANO vadītāja klimata pārmaiņu jautājumos izteikusies, ka pret gaļas ēdājiem vajadzētu izturēties tāpat kā pret smēķētājiem. Piemēram, restorānos ēst noteiktās telpās. Tiek izplatīti nosodījumi par ceļošanu, ja tai nav morāla pamata.
Tie īsumā ir galvenie ANO attīstības programmas aspekti. Jaunā zaļā vienošanās ir tikai pēdējais no domino kauliņiem, kurus sāka likt jau pagājušā gadsimta 60. gados.
Covid-19 pandēmijas izraisītie ierobežojumi ir tāds kā ievads turpmākajiem pasākumiem, lai samazinātu cilvēku ietekmi uz klimatu. Covid-19 pandēmijas ierobežojumi ir terminēti, bet ar klimatu saistītie nebūs. Ir pat tādi absurdi piedāvājumi kā CO2 uzkrājumu plāni katram cilvēkam.
Ja kādam tie ir pārāk lieli, jāmaksā vairāk par produktiem un pakalpojumiem vai pat tiek aizliegts tos izmantot vispār. Šī ir totalitāra vīzija, atbilstoši kurai birokrāti kontrolēs mūsu dzīvi klimata glābšanas vārdā. Šīs ideoloģijas piekritēji izstumj jebkuru, kurš nepiekrīt tai vai tikai kādam no tās aspektiem.
Lai cik ironiski nebūtu, jo vairāk zaļās enerģijas projektu vienā vai citā veidā neizdodas, jo vairāk tie tiek atbalstīti. Visās valstīs, kuras izvēlējušās pārāk daudz paļauties uz zaļo enerģiju, var novērot divas tendences: pirmkārt, enerģijas cenas strauji aug, otrkārt, rodas padeves pārrāvumi, kad kāda iemesla dēļ atjaunojamās enerģijas avots pieviļ.
Lielākā problēma ir tā, ka sevi jau pierādījuši un uzticami enerģijas avoti, tādi kā nafta, ogles un gāze, būtībā tiek aizliegti, bet zaļās enerģijas avoti uzspiesti. Neviens nav pret zaļo enerģiju kā tādu, bet gan pret to, ka uzticamas, sevi pierādījušas sistēmas tiek aizvietotas ar neuzticamām.
ASV augstākā tiesa atzinusi, ka CO2, ko izelpo cilvēki, ir klasificējams kā piesārņojums. Tas nozīmē, ka visā valstī ir vairāk nekā 300 miljoni vides piesārņotāju. Ja atkal salīdzinām situāciju ar Covid-19 pandēmiju, redzam, ka tad, kad birokrāti tiek pie absolūtas varas, viņus uztrauc tikai viena šķautne, nevis kopējā situācija.
Vienīgais, kas pēkšņi kļūst svarīgs, ir saslimušo skaits, un viss pārējais tiek ignorēts, sākot ar augošo pašnāvību skaitu, citu slimību izraisīto nāvju skaita palielināšanos un beidzot ar cilvēku psiholoģisko veselību. Līdzīgu scenāriju varam gaidīt, kad klimats būs vienīgā lieta, par kuru jāuztraucas.
Mums jāatbild, par kādu cenu tiek sasniegti kādi konkrēti rezultāti. Viena no visregulētākajām valstīm bija Padomju Savienība, bet arī viena no vispiesārņotākajām. Pretarguments ir, ka tā netika regulēta pareizi, bet kurā valstī tas ir bijis pareizi?
Jaunā zaļā vienošanās ir kā arbūzs – zaļš ārpusē, bet sarkans iekšpusē. Šādai politikai nav beigu punkta, kuru sasniedzot ierobežojumus varētu atcelt. Šobrīd gandrīz jebkas tiek izmantots kā klimata pārmaiņu indikators. Sākot ar polārlāču populāciju un beidzot ar rasisma esību sabiedrībā.
Rasisma un klimata pārmaiņu cēloņsakarība tiek pamatota ar to, ka baltais cilvēks kolonizēja pasauli, izmantojot fosilos resursus un citas ādas krāsas vergus, kas sašķēla sabiedrību bagātajos un nabagajos.
Tātad, izmantojot fosilos resursus, tiek veicināts rasisms. Jebkura progresīva ideja tiek iemesta, nevis lai mainītu klimatu, bet lai mainītu pastāvošo socioekonomisko sistēmu. Tāpēc tiek izmantotas no klimata tik attālas idejas.
Interesanti, ka lielā restarta viskaislīgākie atbalstītāji ir gan lielās korporācijas, gan, piemēram, tādas totalitāras valstis kā Ķīna. Iznīcinot mazos biznesus, korporācijas un birokrāti tiek pie stingrākiem varas grožiem.
«Ir nepieciešama centralizēta un radikāla cilvēku dzīves paradumu maiņa,» tā teicis bijušais ANO vadītājs klimata pārmaiņu jautājumos. Pasaules ekonomikas forumā tiek uzsvērts, ka jums nekas nepiederēs un jūs būsiet laimīgi.
Šajā sakarā gan jāatceras, ka Berlīnas mūris netika nojaukts, jo Austrumvācijas parlaments par to nobalsoja. Tas tika nojaukts, jo tā vēlējās Austrumvācijā dzīvojošie cilvēki.
