Rasu klimats ir pasliktinājies 2
Baraka Obamas ievēlēšana par ASV prezidentu 2008. gadā bija unikāls brīdis ilgajā un sarežģītajā rasu attiecību vēsturē Amerikā. Bija kritusi liela simboliska barjera, valsts galvas amatā ievēlot afroamerikāni. Valdīja optimisms par pagātnes atstāšanu aiz muguras, norāda laikraksta “Chicago Tribune” apskatnieks Stīvs Čepmens.
Lai arī vairākums balto nebalsoja par Obamu, tomēr viņa amatā stāšanās brīdī 2009. gada 20. janvārī 55% balto un 75% melnādaino domāja, ka viņa prezidentūra ļaus uzlabot rasu attiecības. Kad Obamas pirmā amata termiņa laikā noziedzības līmenis pilsētās samazinājās, daži eksperti to skaidroja ar vēlēšanu psiholoģisko efektu. Tomēr rasu klimats, kas 2008. gadā likās tik daudzsološs, ir pasliktinājies, norāda Čepmens. Afroamerikāņa atrašanās Baltajā namā ir padarījusi rasu jautājumu par neizbēgamu diskusiju avotu, uzsver “Chicago Tribune” apskatnieks. Obamas pozīcija ir apdraudējusi tos baltos, kuri pret melnādainajiem attiecas negatīvi. Kad melnādains prezidents nosoda rasu netaisnību, tas tiek uztverts asāk nekā tad, ja to pašu teiktu baltais prezidents, pauž Čepmens. Uz problēmu norāda arī sabiedriskās domas aptaujas. 69% amerikāņu uzskata, ka rasu attiecības ir sliktā stāvoklī, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem kopš 1992. gadā Losandželosā notikušajiem rasu nemieriem, raksta avīze “The New York Times”. Pēc jūlijā Dalasā notikušās piecu policistu nogalināšanas veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 60% amerikāņu uzskata, ka rasu attiecības kļūst sliktākas, lai arī pirms gada tā domāja 38% aptaujāto. Rasu attiecības ir kļuvušas tik trauslas, ka vairāk nekā puse ASV melnādaino aptaujā norādījuši, ka viņi nav pārsteigti par uzbrukumu Dalasas policistiem. Tādu atbildi sniedza arī gandrīz puse balto amerikāņu.
Lai arī Obama, godinot nogalinātos policistus, uzsvēra, ka valsts “nav tik sašķelta, kā izskatās”, aptaujā noskaidrots, ka baltajiem un melnādainajiem amerikāņiem ir pilnīgi atšķirīgi uzskati par rasi un īpaši par policijas izturēšanos pret afroamerikāņiem. Balto un melnādaino atbildes ievērojami atšķīrās, atbildot uz jautājumiem par policijas gatavību aizturēšanas laikā lietot nāvējošu spēku, policijas darba novērtējumā un drošības sajūtā, policijai esot tuvumā. 40% melnādaino pauda, ka, esot policijas tuvumā, viņu drošības sajūta patiesībā mazinās, vēsta “The New York Times”. Savukārt baltie un latīņamerikāņi lielā vairākumā jūtas drošāk policijas klātbūtnē. 70% melnādaino amerikāņu pozitīvi uztver afroamerikāņu aktīvistu kustību “Black Lives Matter” (“Melnādaino dzīvības ir svarīgas”), bet balto vidū tāds viedoklis ir tikai 37%, norāda laikraksts.
